Uz Eirovīzijas konkursu, kas 1974. gada 6. aprīlī notika Anglijas pilsētā Braitonā, ABBA devās kā dzimtajā Zviedrijā jau populāra, taču citur Eiropā tikpat kā nepazīstama grupa, atgādina Euronews. Pirms 50 gadiem informācijas aprite (salīdzinot ar mūsdienām) atradās bērnu autiņos un pat mūzikas industrijas pārstāvjiem nosacītajā Rietumvācijā visbiežāk nebija ne jausmas, kas šajā jomā darās Skandināvijā vai citos, tā sacīt, mazajos tirgos. Apvienotā Karaliste tikmēr uz visu Eiropu raudzījās augstprātīgi – ko gan jūs varat piedāvāt mums, kas izlolojuši The Beatles?
Viens no galvenajiem Eirovīzijas dziesmu karu (pirmais no tiem notika 1956. gadā) mērķiem bija tieši informācijas apmaiņa – lai skatītāji un klausītāji iepazītu arī citu valstu muzikālās aktualitātes, raksta All About History. Mazāku valstu pārstāvjiem, tai skaitā zviedriem, tā bija vienreizēja iespēja tikt pamanītiem un mēģināt savu karjeru attīstīt aiz valsts robežām. Vēlākajās intervijās to, ka tieši tāds bija ABBA mērķis, dodoties uz Braitonu, atzinuši gan mūziķi (Bjerns Ulveuss, Bennijs Andešsons, Agnēta Feltskūga, Anni Frida Ligstade), gan grupas menedžeris Stīgs Andešsons.
"Septiņdesmito gadu sākumā britu un amerikāņu ierakstu kompānijas, kas noteica toni pasaules mūzikas industrijā, neizrādīja nekādu lielo interesi par zviedru māksliniekiem. Un kādēļ lai viņi to darītu, ja pašiem talantu bija gana? Lai ielauztos šajā tirgū, bija jāpaveic kas īpašs, piemēram, jāuzvar Eirovīzijā," sarunā ar The Independent skaidrojis zviedru publicists Karls Magnuss Palms, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par ABBA.
SPĒKU APVIENOŠANA
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!