Pamatīga izēšanās ir viena no gadumijas svētku nemainīgāka - jām tradīcijām. Lai kā apņema - mies iegrožot negausīgo ēšanu, svinību laikā vēderā nonāk daudz vairāk pārtikas, nekā vajadzētu. Nepielūdzamais svaru rādījums jaunā gada pirmajās dienās bieži vien kļūst par iemeslu ap - ņemties turpmāk dzīvot veselīgāk. Tiesa, tas ir aktuāli mazāk nekā pusei cilvēku, jo ne visi pieņemas svarā vienādi strauji.
Dānijas zinātnieki nonākuši pie interesanta atklājuma, kādēļ vieniem svinētājiem pārēšanās rezultējas svara pieaugumā, bet citiem tā nekaitē, pat ja apēsts aptuveni vienāds pārtikas dau - dzums. Pie vainas esot kuņģī mītošie mikrobi.
NEPARASTĀ ZARNU GALAKTIKA
Kā zināms, pārtika ir cilvēka enerģijas avots. Taču katra organisma spēja iegūt enerģiju no identiska ēdiena apjoma atšķiras. Kopenhāgenas Universitātes pēt - nieki konstatējuši, ka aptuveni 40% Dānijas iedzīvotāju zarnās mājo baktēri - jas, kas spēj no barības ģenerēt vairāk enerģijas, nekā ir pa spēkam pārējo tautiešu organismam.
Šie 40 procenti ir ļoti interesantā situācijā. No vienas puses, viņiem ir pieejams lielāks enerģijas apjoms, kas ļauj ķermenim nepagurušam darboties ilgāk, taču tajā pašā laikā mazkustīgs dzīvesveids šiem indivīdiem ir ļoti bīs - tams, jo neiztērētās kalorijas pārvēršas taukos un veicina ātru pieņemšanos svarā.
"Iespējams, esam atraduši skaidroju - mu, kāpēc daži cilvēki pieņemas svarā ātrāk par citiem, pat ja viņi neēd vairāk vai atšķirīgi," žurnālā Microbiome raksta pētījuma autors profesors Henriks Ro - agers. Viņš kopā ar kolēģiem analizēja zarnu mikrobiotu – aptuveni no triljona mikroorganismu veidotu kopienu, ko zinātnieki dēvē par "veselu galaktiku mūsu zarnās".
RIETUMU DIĒTAS SEKAS
Dāņu speciālisti pētījumam piesaistīja 85 tautiešus ar lieko svaru vecumā no 22 līdz 66 gadiem. Analizējot fekāliju sastāvu, viņi centās noskaidrot, cik daudz enerģi - jas mikrobiem izdevies iegūt no pārtikas. Vienlaikus pētnieki kartēja katra dalībnie - ka zarnu mikrobu sastāvu.
Dalībnieki tika iedalīti trīs grupās, pamatojoties uz to zarnu mikrobu sastā - vu: B-tipa, R-tipa un P-tipa. B-tips ir visvairāk saistīts ar Rietumu dzīvesveidu – ar zemu mikrobiotai pieejamu ogļhidrā - tu saturu, kas parasti atrodams augļos un dārzeņos. Savukārt P-tipa cilvēku orga - nismā ir daudz šādu ogļhidrātu.
Darba gaitā atklājās, ka tieši B-tipa mikrobu sastāvs visefektīvāk iegūst enerģiju no pārtikas un apgādā savu saimnieku ar lielu kaloriju daudzumu. Diemžēl tās reti tiek uzreiz iztērētas, tādēļ pārvēršas taukos un uzkrājas ķermenī. To apliecināja arī turpmākie pētījumi. No pārtikas visvairāk enerģijas iegūstošie sver vidēji par 10 procentiem jeb devi - ņiem kilogramiem vairāk nekā pārējie.
ĀTRĀK = VAIRĀK
"Baktēriju spēja pārstrādāt pārtiku no - drošina papildu enerģiju, piemēram, īsās ķēdes taukskābju veidā. Šīs molekulas mūsu ķermenis var izmantot kā enerģiju piegādājošu degvielu," skaidro profesors Roagers, "bet, ja mēs saražojam vairāk kaloriju nekā sadedzinām, zarnu baktēri - ju sniegtā papildu enerģija laika gaitā var palielināt aptaukošanās risku."
Zinātnieki arī katra dalībnieka orga - nismā pētīja ēdiena ceļojuma ilgumu no nonākšanas mutē līdz izvadīšanai no ķermeņa. Sākumā viņi izvirzīja hipotēzi, ka ilgāks gremošanas laiks nodrošinās lielāku enerģijas daudzumu, taču pētī - jums atklāja pretējo. Ēdiens visātrāk "izskrēja" cauri dalībnieku ar B-tipa zarnu baktērijām ķermenim. Tieši šo cilvēku organismā tiek saražots lielākais enerģijas apjoms.
Lai gan zinātnieki izmantoja tikai neliela Dānijas iedzīvotāju skaita zarnu mikrobiotas paraugus, viņi sliecas domāt, ka rezultātus var attiecināt arī uz citām tautām