Par ko pludmalēm un jahtu ostām tiek piešķirts Zilais karogs?
Tā ir kvalitātes zīme un kvalitātes apliecinājums – viens no senākajiem un populārākajiem pasaulē vides sertifikācijas un tūrisma jomā –, kas apstiprina konkrētās vietas vides kvalitāti un to, ka apsaimniekošana notiek ar cieņu un atbildību pret apkārtējo vidi un arīdzan vietējo sabiedrību.
Vai karoga esamība pludmalē garantē arī atpūtnieku un peldētāju drošību, un vai šajās pludmalēs ūdens ir tīrāks?
Ja atpūtnieki paši nedomā par savu drošību, to neviens cits nevar garantēt. Taču daļa no Zilā karoga kritērijiem un prasībām attiecas arī uz drošību – piemēram, vai šīs ūdenstilpes reljefs ir drošs, vai ir pieejams pirmās palīdzības aprīkojums, vai šeit darbojas glābšanas dienests un pludmales patruļa un vai nelaimes gadījumu situācijās palīdzības dienesti būtu ātri sasniedzami.
Runājot par ūdens kvalitāti – Zilajam karogam var kvalificēties tikai tās peldvietas, kuras atbilst tikai pašiem augstākajiem ūdens kvalitātes kritērijiem un kurās peldēties ir droši. Ņemot vērā Baltijas jūras ekoloģisko situāciju, tas Latvijā kļūst par izaicinājumu.
Tātad – ja cilvēks izvēlas atpūsties nesertificētā pludmalē, tad tā jau ir viņa atbildība?
Negribu noniecināt vai kritizēt nevienu vietu, kur cilvēki peldas, taču ūdens izcilā kvalitāte ir pašvaldības un apsaimniekotāja ieguldītā darba rezultāts; tā nav tikai dabas dota. Mums pašiem jāiegulda darbs, lai kvalitāti uzturētu, un arī tad ne vienmēr veicas. Protams, latviešiem ir pieņemts peldēties tad, ja piecu kilometru rādiusā nav neviena cita, taču Zilais karogs garantē ūdens izcilo kvalitāti un to, lai tā saglabātos. Pretējā gadījumā karoga pludmalē drīz vairs var nebūt.
Cik Latvijas pašvaldības un pludmales ir naskas uz šīs atzinības saņemšanu?
No vienas puses, mums ir lielākais Zilā karoga sertifikāciju skaits Baltijas valstīs. No otras puses, ja gribam uzlabot peldētāju un atpūtnieku drošību – karogu skaits ir par mazu: šogad Latvijā būs tikai trīspadsmit sertificētu pludmaļu. Tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai katrā novadā būtu vismaz viena šāda labiekārtota vieta, kur padomāts gan par drošību, gan vides apsaimniekošanu. Diemžēl Latvijā vispār ir tikai nedaudz vairāk par 50 oficiālajām peldvietām, un no tām tikai daļa atbilst kvalifikācijas un ūdens kvalitātes kritērijiem. Tāpēc pašvaldībām būtu jāiegulda milzīgs darbs, lai šo sertifikāciju dabūtu un arī noturētu.
Tiesa, mēs nemēģinām nevienu ievilkt ar varu šajā programmā vai pārliecināt par sertifikācijas nepieciešamību – tas nav ilgtspējīgi, ja sertifikāciju mēģina dabūt tikai prestiža dēļ vai tāpēc, lai piesaistītu tūristus.
Kas lemj par sertifikāciju, un kādi ir galvenie vērtēšanas kritēriji?
Kritēriji iedalās četrās lielās daļās: vides informācija un izglītība (jo mēs esam vides izglītības organizācija); ūdens kvalitāte, vides apsaimniekošana – sākot ar labierīcībām un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu; drošība un pieejamība. Ņemot vērā, ka ūdens kvalitāte mainās, sertifikācija tiek piešķirta uz vienu gadu, turklāt Zilā karoga piešķiršana ir gana nopietna un ilga procedūra. Tā sākas jau ziemā, kad tiek lemts divos līmeņos. Latvijā nacionālo žūriju vada atbildīgās ministrijas (VARAM) pārstāvis, un tajā darbojas visas nacionālās institūcijas un organizācijas, kuras ir saistītas ar karoga [piešķiršanas] kritērijiem. Tie pieteikumi, kuri tiek cauri nacionālajam sietam un ir izveidoti kvalitatīvi, tiek virzīti uz starptautisko žūriju, un galalēmumu pieņem tieši viņi. Tajā darbojas gan Eiropas Vides aģentūra, gan Pasaules Tūrisma organizācija u. c. organizācijas.
Izklausās patiešām nopietni.
Jā, par zilām acīm Zilo karogu dabūt nevar. (Smaida.) Nule esam saņēmuši rezultātus un gatavojamies ikgadējai ceremonijai 17. maijā, kad tiks apbalvotas divpadsmit pludmales un viena jahtu osta: Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Saulkrastos, Limbažos, Jēkabpilī un Daugavpilī.
Arī iekšzemes ūdeņu, kurp braukt atpūsties, taču ir gana daudz.
Ir daudz, taču ir jābūt oficiālai peldvietai, bet, kā jau teicu, īpaši iekšzemē tādu ir samērā maz, un otrs ir ūdens kvalitāte. Tieši tur mēs jau redzam pirmās klimata pārmaiņas ar ekstremālajiem laikapstākļiem, kas mēdz nodarīt lielu ļaunumu iekšzemes ūdeņiem. Un, pat ja tādi negadījumi ir vienreiz sezonā vai reizi vairāku sezonu laikā, šie ūdens kvalitātes rādītāji var tikt sabojāti pat uz četriem gadiem.
Karoga saņemšana nozīmē, ka gadu varēs dzīvot mierīgi?
Nē, un tāpēc mēs iedzīvotājus un pludmaļu apmeklētājus aicinām iesaistīties un ziņot par ūdens kvalitāti. Gan Latvijā, gan citviet pasaulē peldvietās vismaz reizi sezonā tiek vērtēta ūdens kvalitāte. Kontrole var būt iepriekš izziņota, kur žūrija darbojas kopā ar pašvaldību un skatās, vai ir kādi uzlabojumi, taču tā var būt arī iepriekš neizziņota. Mēdz būt arī pilnīgi neatkarīgas starptautiskas kontroles, kad institūcijas un žūrija brauc un skatās, vai tas viss, kas ticis solīts uz papīra, ir arī īstenots.