Tradicionāli patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā Latvija ir atradusies Eiropas valstu avangardā. Tas skaidrojams gan ar dažādiem specifiskiem apstākļiem, gan ar mūsu valsts iedzīvotāju zemākajiem ienākumiem pat uz Baltijas kaimiņvalstu fona, par turīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nemaz nerunājot. Līdzīgi bija arī pēdējos inflācijas uzplūdos, kas sākās 2021. gadā un noslēdzās pagājušā gada ziemā, kad Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī Ungāriju bija piemeklējis visstraujākais dzīves dārdzības pieaugums starp visām ES dalībvalstīm.
Latvijā pēdējais augstākais gada inflācijas rādītājs – 22,2% – tika sasniegts 2022. gada septembrī, savukārt šāgada martā patēriņa cenu indeksa pieaugums gada izteiksmē bija sarucis līdz 0,9%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Attiecībā uz iepriekšminēto Ungāriju jāteic, ka tās draudzība ar Krievijas imperiālistisko režīmu nav īsti izprotama. Tādā iedzīvotājiem svarīgā jomā kā cenu pieaugums, to vidū – arī vitāli svarīgajiem energoresursiem, nekādi pamanāmi ieguvumi, ko dotu Budapeštas raudzīšanās uz Maskavu, nav saskatāmi. Ar salīdzinoši augstu inflāciju (martā, vērtējot gada izteiksmē, 3,7%) Ungārija turpina sadzīvot arī šopavasar, kamēr Latvijai, neskatoties uz atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un citiem austrumu kaimiņzemes resursiem, ir izdevies tikt pie viena no zemākajiem inflācijas rādītājiem Eiropā. Iepriekšējā cenu lēciena nogurdinātie iedzīvotāji to gan īsti nejūt, taču tas, kad zemā inflācija tiks pamanīta, visticamāk, ir tikai laika jautājums. Protams, tā notiks vien tad, ja kādu politisko vai ekonomisko satricinājumu dēļ dzīves dārdzība nepiedzīvos jaunu globāla mēroga lēcienu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00