2022. gada sākums solīja cerības par Covid-19 pandēmijas radītās spriedzes atslābšanu un atgriešanos pie vairāk vai mazāk ierastās dzīves, kādu dzīvojām līdz 2020. gada martam. Taču Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pilnībā mainīja uztveres fokusu un būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku. Rietumu pasaules valstis atbildēja ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju un dažāda veida palīdzības sniegšanu Ukrainai. Daudzi starptautiskie uzņēmumi protestējot pameta Krievijas tirgu, taču citi turpina tajā darboties.
Reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) decembrī piemēroja Krievijai devīto sankciju kārtu, kopumā būtiskākās no sankcijām ietver ierobežojumus Krievijas finanšu nozarei, tās centrālajai bankai un ogļu un naftas eksportētājiem, kā arī eksporta kontroli. Piemēram, decembra sākumā ES valstis pēc sarežģītām sarunām vienojās noteikt cenu griestus Krievijas naftai – 60 ASV dolāru (~ 56 eiro) par barelu. Līdzīgi rīkojušās arī citas valstis, To vidū ASV, kas Ukrainai ir sniegušas visapjomīgāko militāro palīdzību.
Ieved recesijā
Gada sākumā ekonomisti prognozēja, ka šogad pēc pieprasījuma atkopšanās 2021. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs. Tā Eiropas Komisijas ziemas prognozes liecināja, ka 2022. gadā IKP pieaugums varētu būt 4,4–4,5% robežās, bet nākamgad – gandrīz 4%. Savukārt inflācija šogad sasniegtu gandrīz 6%, ko noteiktu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!