Enerģētikas nozarē vērojamie izaicinājumi, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, palielinājuši globālo pieprasījumu pēc oglēm, kas ir visvairāk piesārņojošais fosilais kurināmais. Pērn pieprasījums pēc oglēm sasniedzis rekordaugstu līmeni, informē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. Tiek lēsts, ka 2022. gadā pasaulē pieprasījums pēc oglēm pieaudzis par 1,2% un pārsniedz astoņus miljardus tonnu. Interesanti uzsvērt, ka šis rekords sasniegts tikai gadu pēc tam, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferencē Glāzgovā valstis piekrita pakāpeniski samazināt ogļu izmantošanu. Ogles ir pasaulē lielākais enerģijas avots elektroenerģijas, kā arī tērauda un cementa ražošanai. Taču tās ir arī lielākās klimata krīzes veicinātājas, radot aptuveni 40% siltumnīcefekta gāzu emisiju globālā mērogā (rēķinot daļu no kopējiem fosilajiem kurināmajiem).
Cenas sarūk
Ogļu patēriņa izaugsme galvenokārt saistīta ar strauju dabasgāzes un citu kurināmo cenu kāpumu, kas licis dažām valstīm un konkrētiem reģioniem pievērsties oglēm kā lētākai alternatīvai, ziņo medijs CNN. Tomēr ogļu cenu ietekmē vairāki komponenti, un jāņem vērā, ka pastāv milzīgas cenu atšķirības starp Eiropas un Austrālijas, kā arī Ķīnas ogļu cenām, kuras tagad lielākoties kontrolē valsts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!