(STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – angļu val.) ir dabas zinātņu un tehnoloģiju tematikas mācību priekšmeti.)
STEM jomas nozīmi var salīdzināt starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Dalībvalstīs pārsvarā ir vairāk par 17 šo jomu absolventu uz 1000 iedzīvotājiem, un visaugstāk ierindojas Īrija, Dānija, Vācija, Somija un Polija. Savukārt Latvijā iepriekš minētais rādītājs nepārsniedz 13 speciālistu uz 1000 iedzīvotājiem, un aiz Latvijas atrodas tikai trīs ES dalībvalstis: Malta, Kipra un Luksemburga.
Eksakto zināšanu trūkumu mūsu valstī pierāda arī aizvadīto gadu norises, sākot no sabiedrības šaubām par vakcīnu pret Covid-19 līdz dezinformācijas avotu patēriņam un populistisku politisko ideju atbalstam. Vienlaikus izceļamies tādos datos kā ticība horoskopiem, veiksmes talismaniem un citiem māņiem.
Jauniešu interese par studijām STEM jomās ir samērā maza. Turklāt starp šo zinātņu studentiem ir viens no lielākajiem atbirumiem. Tas nozīmē, ka vairums studentu līdz augstākās izglītības iestāžu absolvēšanai nemaz netiek.
Pedagogu attieksme klasē un sniegtie padomi tieši ietekmē jauniešu lēmumu studēt STEM virzienus augstskolā. Tomēr pedagogiem ir sarežģīti ieinteresēt skolēnus, jo sabiedrībā kopumā valda maldīgs pieņēmums par to, ka STEM priekšmeti ir garlaicīgi. Preventīva metode, kas risinātu šo problēmu, ir jau agrā vecumā ieaudzināta interese par zinātnisko izpēti un atklājumiem. Pedagogiem ir iespēja integrēt STEM disciplīnas mācību programmā, palīdzot izkopt zināšanu bāzi un zinātkāri par apkārtējo pasauli.
Protams, pedagogi nevar novērst sistēmiskās barjeras, jo vairumam skolotāju ir neprognozējami liela darba slodze, kas ne vienmēr ļauj atvēlēt pietiekami laika uztveramu un atraktīvu STEM mācību stundu plānošanai. Savukārt skolēniem zinātne nešķiet saistoša, ja tā nav kontekstā ar reālo pasauli. Ja visas darbības un jēdzieni netiek efektīvi ilustrēti, zinātne liekas abstrakta un bezjēdzīga. Tāpēc ir vajadzīgas praktiskās nodarbības, kur tiek skaidrotas definīcijas un radīta vide, kurā skolēniem ir vieglāk izveidot saikni starp saviem novērojumiem un teoriju. Praktiskais darbs arī sniedz iespēju piedalīties diskusijās, strādāt komandās, komunicēt un sadarboties ar vienaudžiem un tādējādi veidot XXI gadsimta topa prasmes