Simt tūkstošu jaunu darbvietu
Projekts Vostok Oil ir ne tikai Krievijas enerģētikas giganta Rosņeftj (publiska kompānija ar ievērojamu ārvalstu kapitāla līdzdalību, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas valsts naftas un gāzes resursu pārvaldes uzņēmumam Rosņeftegaz) nozīmīgākais, bet arī visas Krievijas šobrīd lielākais jebkādas nozares attīstības projekts. Ar projekta īstenošanu nodarbojas 2019. gada beigās izveidots tāda paša nosaukuma Rosņeftj meitasuzņēmums, kas šobrīd jau ir gandrīz noslēdzis Taimiras pussalā Krievijas Krasnojarskas apgabala ziemeļos esošo nozīmīgāko naftas lauku apvienošanu. Lai pilnībā tiktu konsolidēti tādi naftas lauki kā Vankoras klasteris, Autrumtaimiras klasteris, Paijahas atradne un Rietumirkinas iecirknis, vairs nepieciešams nokārtot tikai dažas juridiskās formalitātes, galvenā no kurām ir vienošanās panākšana ar Indijas investoru konsorciju par viņiem uzņēmumā Vankorņeftj piederošo 49,9% daļu apmaiņu pret daļām Vostok Oil. Vēl 10% Vostok Oil daļu 2020. gada novembrī tika pārdoti Singapūras transnacionālajam treiderim Trafigura – par 5,775 miljardiem eiro, kas bija apmēram tikpat, cik tobrīd visa Trafigura tirgus kapitalizācija.
Kopējie Vostok Oil rīcībā esošie iegūstamās naftas krājumi pārsniedz sešus miljardus tonnu, kas tos ierindo starp lielākajiem pasaulē, turklāt, kā norāda Krievijas interneta izdevums Ģeoenerģētika, šie naftas lauki līdz šim ir izpētīti tikai daļēji un tālāka izpēte jau noved un, visticamāk, arī turpmāk novedīs pie iegūstamo krājumu apjoma pieauguma.
Iegūta Vostok Oil atradnēs tiks galvenokārt tā saucamā gaišā jeb vieglā nafta ar zemu sēra saturu, kvalitātes ziņā labāka par Brent naftu, un to galvenokārt plānots eksportēt uz Āzijas reģiona valstīm. Pēc projekta pilnīgas īstenošanas Vostok Oil naftas eksporta vērtība sasniegs 30–40 miljardus ASV dolāru ( 25–34 miljardi eiro) gadā, rēķinot šā brīža cenās.
Pagājušajā gadā arī tika publiskoti konkrēti atradņu apgūšanas plāni, atbilstīgi kuriem 2024. gadā Vostok Oil naftas piegādes tirgum sasniegs 25 miljonus tonnu, 2027. gadā – 50 miljonus tonnu, bet 2030. gadā – līdz 115 miljoniem tonnu gadā. Salīdzinājumam – 2020. gadā Rosņeftj visās kompānijai piederošajās atradnēs (gan Krievijā, gan citās valstīs) ieguva ap 200 miljoniem tonnu naftas. Izvest naftu no Taimiras pussalas paredzēts pa Ziemeļu jūras ceļu, šim mērķim uzbūvējot jaunu – lielāko Arktikā – ostu, kas atradīsies Ziemeļu līcī un sauksies osta Ziemeļi. Tāpat, neskaitot naftas ieguves urbumus, paredzēta 15 rūpalu (naftinieku pilsētiņu), divu lidlauku, ap 800 kilometriem (km) garu maģistrālo un ap 7000 km garu mazākas nozīmes naftas vadu, elektrostaciju, 3,5 tūkstošus km garu elektrotīklu un vēl daudz kā cita būvniecība.
Jau šobrīd kompānija ir izsludinājusi 30 tūkstošus vakanču, bet pavisam Vostok Oil ietvaros tikai tiešo darbvietu skaits pārsniegs simt tūkstošu.
Projekta kopējās izmaksas tikmēr tiek lēstas vismaz desmit triljonu Krievijas rubļu (ap 115 miljardiem eiro, rēķinot pēc šā brīža kursa) apmērā, no kuriem ap diviem triljoniem rubļu paredzēts iztērēt projekta pirmajā posmā – līdz 2024. gadam ieskaitot. Atsevišķi jāpiebilst, ka rietumvalstu naftas industrijas specializētajos izdevumos, kuri mēģina aprēķināt izmaksu apmērus, aplēses svārstās no 70 miljardiem līdz 150 miljardiem ASV dolāru, kas skaidrojams ar jūtami atšķirīgajām dažādu būvmateriālu un tehnoloģiju cenām, kā arī citām cenu atšķirībām Krievijā un rietumvalstīs. Iegūt Vostok Oil īstenošanai nepieciešamos līdzekļus tikmēr plānots, pakāpeniski pārdodot virkni mazāk ienesīgu Rosņeftj aktīvu, kā arī piesaistot investorus.
Krievijas augstākās amatpersonas par valsts tiešu dalību projektā pagaidām nav paziņojušas, tomēr, piemēram, izdevums Ņeftegaz nešaubās, ka netieša valsts līdzdalība un līdzfinansējums sasniegs ievērojamus apmērus.
Lielākā sašķidrinātās gāzes rūpnīca
Krievijas laikraksts Kommersant norāda, ka sākotnēji Vostok Oil bija iecerēts tikai kā naftas ieguves projekts, turklāt pirmie plāni, kas paredzēja tikai divu naftas lauku apvienošanu, bija pieticīgāki nekā vēlāk apstiprinātās ieceres. Tagad Rosņeftj Taimiras pussalā līdztekus Vostok Oil ir parādījušies arī citi, tikai nedaudz mazāk vērienīgi plāni, kas jau ieguvuši konkrētas aprises. Galvenais no šādiem plāniem ir gāzes lauka Pobeda (tulkojumā – Uzvara) apguve Karas jūrā. Šis gāzes lauks tika atklāts 2014. gadā, un Rosņeftj kopīgi ar Exxon Mobil veiktās provizoriskās aplēses liecina, ka tikai pirmajā no Pobedas tā saucamajām kabatām krājumi sasniedz 338 miljardus kubikmetru gāzes. (Pašlaik Krievijā tiek iegūts ap 500 miljoniem kubikmetru gāzes gadā.)
Šā gada februārī Rosņeftj vadītājs Igors Sečins oficiāli paziņoja par Pobedas gāzes krājumu izmantošanas plāniem.
Atbilstīgi viņa vārdiem Taimiras pussalā paredzēts uzbūvēt divas lielas sašķidrinātās gāzes (Liquefied Natural Gas jeb LNG) rūpnīcas – Taimyr LNG ar jaudu 50 miljoni tonnu un Kara LNG ar jaudu 30 miljoni tonnu gadā, paredzētu galvenokārt gāzes eksportam uz Āzijas reģiona valstīm caur ostu Ziemeļi. Pirmā no minētajām – Taimyr LNG – šobrīd būtu lielākā atsevišķa LNG rūpnīca pasaulē, domājams, tāda tā būs arī pēc deviņiem desmit gadiem, kad iecerēta rūpnīcas darbības sākšana. 2020. gadā Krievija, jāpiebilst, eksportēja gandrīz 30 miljonus tonnu LNG ap septiņu miljardu ASV dolāru vērtībā.
Atsevišķi jānorāda, ka Rosņeftj uzsver – LNG rūpnīcu būvniecība ir vidēja termiņa projekts, un Taimyr LNG stāšanās ierindā paredzēta 2030. gadā, bet Kara LNG – 2035. gadā. Kompānijas paziņojumos norādīts, ka īstermiņā 80 miljonu sašķidrinātās gāzes parādīšanās tirgū ir ekonomiski nepamatota un novedīs pie jūtamas cenu pazemināšanās. Atbilstīgi Wood Mackenzie datiem globālais pieprasījums pēc LNG šobrīd ir ap 280 miljoniem tonnu gadā, ko pilnībā sedz esošais piedāvājums. Vienlaikus 2030. gadā pieprasījums dubultosies, sasniedzot 560 miljonus tonnu, un ap šo laiku arī plānota Rosņeftj pirmās LNG megarūpnīcas darba sākšana.
Oficiāli abu rūpnīcu būvniecības izmaksas nav nosauktas, tomēr atsevišķas aplēses liecina, ka tās kopā varētu sasniegt pat ap 80 miljardiem ASV dolāru.
Te gan atkal jāņem vērā, ka Krievijā daudzas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā rietumvalstīs, tāpat pagaidām nav zināms, vai Rosņeftj plāno izmantot konkurenta Novatek izstrādāto Krievijas gāzes sašķidrināšanas tehnoloģiju Arktiskā kaskāde (šīs tehnoloģijas nozīmētu, ka arī visas iekārtas tiek izgatavotas šajā valstī) vai arī ārvalstu risinājumus.
Vienlaikus, kā norāda izdevums Expert, gigants Rosņeftj uz jau esošo investīciju fona (2020. gadā kompānijas investīciju programma bija 11 miljardi ASV dolāru), kā arī ņemot vērā gaidāmos tēriņus projekta Vostok Oil ietvaros, šobrīd, visticamāk, nevēlas uzņemties papildu saistības, kas ir vēl viens iemesls, kamdēļ gāzes ieguves sākšana un abu rūpnīcu būvniecība ierindotas vidēja termiņa projektu sarakstā.
Pievērsīsies arī oglēm?
Vēl viens projekts, lielā mērā tāpat saistīts ar Vostok Oil, ir iespējamā Taimiras ogļu ieguve un eksports uz Āzijas valstīm caur topošo ostu Ziemeļi. Taimiras pussalā, tajā skaitā teritorijās, kuru apguvei licenci saņēmusi Rosņeftj, atrodas iespaidīgi un lēti (atklātos karjeros) iegūstami ogļu krājumi (šobrīd tie tiek lēsti 186 miljardu tonnu apmērā), kas netiek rūpnieciski izmantoti lielā attāluma no patērētājiem un sliktās transporta infrastruktūras dēļ. Kompānija Rosņeftj savukārt ir paziņojusi par plāniem ostā Ziemeļi izbūvēt arī ogļu pārkraušanas termināli ar jaudu 50 miljoni tonnu gadā, vienlaikus gan nepubliskojot konkrētus ogļu ieguves plānus.
Laikraksts Kommersant norāda, ka ogļu ieguve Taimiras pussalā līdz šim saistījās ar divu kompāniju – Vostokugoļ un holdingā AEON ietilpstošās Severnaja Zvezda (tulkojumā – Ziemeļu zvaigzne) – vārdiem. Vostokugoļ plānoja 2024. gadā iegūt 19 miljonus tonnu Taimiras ogļu, tomēr pašreiz ieceru nākotne ir neskaidra. Pēc tam kad pēkšņā nāvē mira kompānijas lielākais īpašnieks Dmitrijs Bosovs, starp viņa mantiniekiem un biznesa partneriem ir izcēlušās asas domstarpības par īpašumtiesībām un nākotnes plāniem, kamdēļ visu projektu attīstība ir apturēta.
Miljardierim Romanam Trocenko piederošā Severnaja Zvezda tikmēr paredzējusi ar 2023. gadu iegūt desmit miljonus tonnu Taimiras ogļu gadā, kuru eksportam tiks uzbūvēta atsevišķa osta netālu no Diksonas. AEON pārstāji ir apliecinājuši, ka izmaiņas šie plāni nav piedzīvojuši. Citu pretendentu uz Taimiras ogļu ieguvi tikmēr nav, vai vismaz publiski par tādiem nekas nav zināms. Attiecīgi, ja Rosņeftj ostā Ziemeļi sāks arī ogļu termināļa būvniecību, tas nozīmēs, ka kompānija ir vai nu nolēmusi pati iziet ārpus sev ierasto naftas un gāzes biznesu robežām, vai arī ir noslēgusi pagaidām nepublisko vienošanos ar kādu no ogļu ieguves kompānijām par Taimiras ogļu baseinu izstrādi, uzskata izdevums.
Vienlaikus pat neatkarīgi no ogļu ieguves projekta likteņa Rosņeftj nodrošinās iespaidīgus kravu pārvadājumus pa Ziemeļu jūras ceļu, bet topošā osta Ziemeļi pēc desmit gadiem ar augstu ticamības pakāpi kļūs par vienu no lielākajām ostām Krievijā, norāda Kommersant.
2030. gadā jaunajā ostā var tikt pārkrauti (atkarībā no ogļu termināļa esamības un noslogotības) 150–200 miljoni tonnu kravu, kas Ziemeļu ostu ierindos blakus Novorosijskas un Ustjugas ostai, kurās šajā gadā plānots pārkraut attiecīgi 224 miljonus un 180 miljonus tonnu kravu.