Vēl aizpagājušajā nedēļā otrais numurs Progresīvo EP vēlēšanu sarakstā Mārtiņš Staķis Dienai pauda pārliecību, ka EP vēlēšanas valdības stabilitāti neietekmēs. Vakar Progresīvo saraksta līdere Elīna Pinto intervijā LETA jau izsakās par partijas iekšienē apspriestiem scenārijiem pretendēt uz Latvijas eirokomisāra vietu, ar to pašu de facto pasakot, ka pēc 8. jūnija valdības koalīcijas stabilās dienas var beigties, ja Vienotība gribēs turpināt diktēt tajā savus noteikumus uz "vecākā brāļa" tiesību pamata.
"Redzot to, ka esam valdības partija ar augošo sabiedrības atbalstu, mums ir ambīcija arī pieteikt komisāra nomināciju nacionālā līmenī. [..] Tā nav pašsaprotamība, ka šī iespēja pieder tikai vienam politiskajam spēkam. Vēlēšanas un politiskā situācija valstī, iespējams, rādīs, ka līdzšinējās monopoltiesības vairs varētu arī nebūt spēkā," saka Pinto. Protams, ja to būtu pateicis Staķis, nevis Pinto, kurai, teiksim atklāti, Latvijas iekšpolitikā nav nekādas ietekmes, šim paziņojumam būtu nesalīdzināmi lielāks svars. Tomēr ne tam, kurš to teicis, ne tam, ka šie izteikumi, šķiet, vispār palikuši bez plašākas ievērības, nav lielas nozīmes. Nozīme ir tam, ka Progresīvo iekšienē šāds scenārijs apspriests un ir varbūtība, ka, Vienotībai ciešot neveiksmi EP vēlēšanās, koalīcijas partneri vai vismaz viens no tiem var mest izaicinājumu līdz šim valdošās partijas statusam un varenībai, pirmām kārtām jau izraugoties nākamā eirokomisāra kandidātu, kas līdz šim bijušas valdības vadītāja teju ekskluzīvas tiesības, gan, kas zina, kādiem varas sadales atribūtiem vēl.
Kā Vienotības neveiksme tiks tulkots jebkurš rezultāts, kas būs mazāks vai vienāds ar citu partiju uzrādīto.
Uz šī fona vēl spilgtāk acīs lec jaunās ārlietu ministres Baibas Bražes paziņotais lēmums ministrijas parlamentārās sekretāres amatu uzticēt Dacei Melbārdei, kura no Vienotības saraksta kā piektais numurs startē EP vēlēšanās. Melbārde arī šobrīd ir EP deputāte, un viņas pilnvaras turpinātos līdz jūlijam. Lai gan Braže norāda, ka novērtē Melbārdes zināšanas, kurai turklāt bijuši citi plāni, bet viņa piekritusi uzaicinājumam, tas nekādi neatceļ to, kā tas izskatās no malas. Proti, kā Melbārdes un JV signāls vēlētājiem mēnesi pirms vēlēšanām: "Draugi mīļie, mēs neceram uz brīnumiem un jau priekšlaikus sākam darbiekārtot savus kandidātus."