Par to jau daudzkārt vēstīts laikrakstā Diena un citos medijos. Vidējā bruto alga pērn Rīgā pārsniedza 1700 eiro, Pierīgā bija augstāka par 1500 eiro, savukārt Latgalē bija vien nedaudz lielāka par 1000 eiro, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Nodarbinātības valsts aģentūras fiksētais bezdarba līmenis šāgada marta beigās Rīgā un Pierīgā bija 4%, bet Latgalē pārsniedza 11%. Arī dati par jauno uzņēmumu dibināšanas vietu, kurus apkopo kompānija Lursoft, atklāj, ka dominē Rīga un Pierīgas pašvaldības.
Nesen ekonomists Kārlis Vilerts mikroblogošanas vietnē X vērsa uzmanību vēl uz kādu svarīgu aspektu – uz to, ka Latvijas teritorijā atšķiras mājokļu kredītu pieejamība. Pierīgā kredītu apjoms ir tuvs Rietumeiropas rādītājam (~35% no reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP)), savukārt Liepājā un Valmierā mājokļu kredīti nepārsniedz 6% no pilsētu IKP, bet Rēzeknē ir tikai 3%, skaidro ekonomists.
Tam, ka mājokļu kredīti intensīvāk tiek ņemti galvaspilsētā un tās tuvumā, protams, ir dažādi iemesli. Arī tas, ka tādam dzīves modelim, kurā iederētos mājoklis reģionā, trūkst spēcīga lobija. Lai gan dažādi politiskie spēki ir solījuši iestāties tieši par to Latvijas iedzīvotāju, kuri mīt ārpus Rīgas un Pierīgas, interesēm, tomēr milzīgi sasniegumi nav vērojami.
Turpretī uzņēmumi, kuri organizē jaunu dzīvojamo ēku būvniecību galvaspilsētā un tās tuvumā, īsteno intensīvas sava darba popularizēšanas kampaņas, virzot sabiedrības viedokli tajā virzienā, ka ideālais mājokļa variants ir dzīvoklis šādā jaunbūvē. Sociālos tīklus un pārējo informatīvo telpu pārpludina slavinoši vēstījumi un tiem tematiski pieskaņotas aptaujas, kā arī attēli no spāru svētku un lentīšu griešanas pasākumiem.
Līdzīgi ir arī nedzīvojamo ēku segmentā, kur tiek popularizēts viedoklis, ka sevi cienošam uzņēmumam nepieciešams vismaz minibirojs, t. i., sapulču telpa, jaunuzbūvētā Rīgas namā ar augstu energoefektivitāti un ērtu sasniedzamību.
Dzīvei reģionos gan prestižu nedaudz uzlaboja Covid-19 pandēmijas rezultātā par normu kļuvusī attālinātā strādāšana, kā arī darījumu kārtošana, izglītošanās un sazināšanas tiešsaistē, ko praktiski iespējamu ir padarījusi moderno tehnoloģiju attīstība. CSP pētījumi rāda, ka internetu lieto ievērojami lielākā daļa mūsu sabiedrības un visi Latvijas uzņēmumi. Tomēr līdz atšķirīgas attieksmes pret Rīgu un Pierīgu un pret pārējo Latviju novēršanai vēl tāls ceļš ejams.