To var saprast – pie brīdinājumiem par paaugstinātu draudu līmeni un hibrīdkara provokāciju iespējamību no Krievijas pēdējos gados jau esam pieraduši un noguruši, bet pārējais ziņojuma saturs pat pārsteidz ar neslēpto pesimismu.
Pesimismu ne tik daudz prognožu ziņā, cik savā atskatā, kā Rietumu pēdējo divu gadu centieni ar bezprecedenta sankcijām un saliedēto palīdzību Ukrainai tomēr izrādījušies bezspēcīgi mēģinājumos vājināt Krieviju. Gluži otrādi – Krievijas izkropļotā, koruptīvā ekonomika jaunajiem apstākļiem spējusi pielāgoties, bet Putinam tuvais loks no Rietumu uzliktajiem ierobežojumiem atradis jaunas iespējas pelnīt, kaut vai pārņemot no Krievijas tirgus aizgājušo uzņēmumu aktīvus. Savukārt karš Ukrainā, pat neraugoties uz Rietumu sabiedroto miljardu palīdzību Kijevai, nevis izsūcis pēdējos Kremļa resursus, bet ekonomika pārorientēta uz kara ekonomiku, kad izdevumi karam veicina ekonomikas izaugsmi.
Tas, ka šobrīd Rietumiem īsti nav atbilžu uz šādu notikumu attīstību jeb, citiem vārdiem, nav izdevies piemeklēt īsto atslēgu Krievijas agresīvās politikas apturēšanai, visticamāk, arī ir atbilde uz daudz triviālāku jautājumu – kādēļ SAB ziņojums netiek plaši apspriests un komentēts no atbildīgo amatpersonu puses. Pesimisma un trauksmes sabiedrības noskaņojumā jau tā pietiek. Akūtāk šobrīd ir atbildes sniegt uz piezemētākiem jautājumiem par rīcības scenārijiem konkrētās krīzes situācijās, nevis grābstīties pa augstiem ģeopolitikas plauktiem, kur atbilžu šobrīd vēl nav, toties atrisinājums var nākt negaidīti.
Par pozitīvo SAB fiksētajā situācijā līdz 2023. gada beigām. Par spīti tam, ka pretēji sākotnējām cerībām Rietumiem ar sankcijām un lai cik pašu kritizēto, taču bezprecedenta vienoto palīdzību Ukrainai nav tomēr izdevies panākt Krievijas pilnīgu izolāciju, Rietumu sabiedrības pa diviem kara gadiem kļuvušas daudz zinošākas par Krievijas patiesajiem nolūkiem un darbības metodēm. Baltiešiem, kurus kopš PSRS sabrukuma Rietumos uzskatīja par slikti audzinātiem pusaudžiem (gaisa jaucējiem, kuri traucē Rietumu līderiem veidot pragmatiskas attiecības ar Krievijas vadību), tas, protams, ļauj justies komfortablāk nekā jebkad iepriekš. Tomēr, citējot SAB ziņojumu, «sagaidāms, ka Krievija turpinās īstenot ietekmes pasākumus arī turpmāk». Un, kā novērojis SAB, Krievija provokācijās lielā mērā gatava reaģēt uz mūsu pašu dotām iespējām, tādēļ esam gudri, tālredzīgi un domājam divus soļus uz priekšu.