Vaicāts par to, ko praktiski nozīmē ministriju plāni, kurus Ārlietu ministrija (ĀM) aicinājusi precizēt, politiķis skaidroja, ka valsts iestādes gatavojas iespējamiem pārrāvumiem dažādās jomās - transporta, tajā skaitā avio satiksmes sfērā, tāpat arī attiecībā uz augstskolu sadarbību, un īstermiņa pasākumiem, piemēram, savstarpējām apmaiņas programmām.
Ašeradens pauda, ka valsts pārvalde jau strādā pie monitoringa nodrošināšanas, kā pēc breksita veidosies situācija ar Latvijas pilsoņiem, vai būs nodrošināta iespēja brīvi ceļot un satikties ar ģimenes locekļiem. Latvija jau ir izdarījusi visus nepieciešamos priekšdarbus, nosakot aizsardzību Apvienotās Karalistes valsts piederīgajiem un mēs sagaidām tādu pašu atbildi no Lielbritānijas par mūsu valsts piederīgajiem, norādīja JV valdes loceklis.
Politiķis vērsa uzmanību, ka Lielbritānijas virzība uz breksit jau ir atstājusi negatīvas sekas Latvijas kokrūpniecības jomā. Vaicāts par to, vai jau tagad Latvijai būtu jāstrādā pie iespējamo divpusējo līgumu slēgšanas ar Apvienoto Karalisti pēc breksita, Ašeradens atgādināja, ka ES politikas pamatā ir vienota, kopīga nostāja, kas arī ir valstu savienības panākumu atslēga. Tāpēc arī šajā jautājumā jāveido ES kopējā reakcija, skaidroja deputāts.
Kā ziņots, ĀM aicina ministrijas un citas valsts institūcijas precizēt plānus bezvienošanās breksit gadījumam, aģentūru LETA informēja ministrijā.
ĀM ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās breksit gadījumā.
Tā kā Lielbritānijas parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES un Lielbritānijas sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecību ietvaru, pašlaik bezvienošanās breksit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš, brīdināja ĀM.
jautājums
jautājums
Buks