Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no "vecajām varas partijām", kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.
Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. "Turklāt nav skaidrs, ko KPV LV piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem," pauda Ašeradens.
Viņš arī piebilda, ka Kaimiņa piedāvātais uzstādījums valdības veidošanu padara sarežģītu, jo Kariņš pats ir bijis ministrs un pēc būtības visi JV politiķi, kuri ir piedalījušies valdības veidošanas procesā, kādā no iepriekšējām valdībām ir bijuši ministri.
"Tehniski šāds piedāvājums JV izslēdz no partnerības," pauda Ašeradens.
Viņš informēja, ka partiju konsultācijas par valdības veidošanu atsāksies pēc Ziemassvētkiem.
Kā ziņots, Kaimiņš pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā pauž, ka politika ir kompromisu māksla, un "nopietna politiķa pienākums ir pārvarēt personīgās ambīcijas un aizspriedumus valsts interesēs". "Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas KPV LV, bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas," teikts Kaimiņa paziņojumā.
Pēc politiķa domām, visiem valdības veidošanā iesaistītajiem politiskajiem spēkiem vienādā mērā ziedojot savas ambīcijas, kas saistītas ar personālijām, valdību būtu iespējams izveidot nekavējoties.
Aģentūrai LETA pirmdien neizdevās sazināties ne ar Gobzemu, ne KPV LV valdes locekļiem Zakatistovu un Lindu Liepiņu. Arī JV pārstāvis Krišjānis Kariņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Kariņš kā iespējamais premjera amata kandidāts iepriekš rīkoja neoficiālas valdības veidošanas sarunas un iekšlietu ministra amatu piedāvāja KPV LV, taču KPV LV šim amatam virzīja Gobzemu, kuru Kariņš nebija ar mieru ņemt savā valdībā reputācijas problēmu dēļ. Tomēr KPV LV atteicās mainīt Gobzema kandidatūru. Tieši šī situācija sarežģīja sarunas par Kariņa valdības veidošanu.
Tagad Kariņa kandidatūra neoficiāli vairs netiek minēta kā vienīgā ticamā premjera amatam. Līdzās tai tiek apsvērtas arī citu JV pārstāvju - Ašeradena un Edgara Rinkēviča - kandidatūras. Politiķi norāda, ka pašlaik skaidru sarunu iznākumu prognozēt ir grūti, līdz ar to vēl ir pāragri teikt, kurš tieši varētu uzņemties premjera pienākumus.
Četri politiskie spēki - JV, Attīstībai/Par! (AP), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - vienojušies veidot koalīcijas kodolu. Šīm partijām kopumā parlamentā ir 50 balsu, un tiek meklēti risinājumi, lai gūtu pārliecinošāku vairākumu. Kā iespējamais risinājums tiek vērtēta iespēja piesaistīt KPV LV deputātu balsis, kā arī netiekot izslēgta iespēja, ka domstarpību dēļ atsevišķi politiķi varētu atšķelties no šī politiskā spēka.
Kad Kariņš veda neoficiālās valdības veidošanas sarunas, viņš bija nācis klajā ar piedāvājumu, ka JV jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. AP tika piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP tika piedāvāts vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet KPV LV - Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK Kariņa valdībā varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.
JV iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu Kariņa valdībā varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai esot vairāki un šis jautājums vēl nebija izlemts. Šim amatam tika vērtēti vairāki partijas pārstāvji - Jānis Reirs un Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.
AP bija lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būtu arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli.
VL-TB/LNNK bija paudusi uzskatu, ka Kariņa valdībā kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards.
KPV LV darbam Kariņa valdībā bija gatava virzīt Gobzemu uz iekšlietu ministra posteni, Didzi Šmitu uz ekonomikas ministra amatu, bet labklājības ministra krēslā partija gribētu sēdināt Ievu Krapāni, kura bijusi Reģionālās pašvaldības policijas lietvede.
Savukārt JKP izglītības un zinātnes ministra amatam bija gatava virzīt deputāti Ilgu Šuplinsku, kura līdz iešanai politikā bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore. Tieslietu ministra amatam Kariņa valdībā JKP bija gatava virzīt partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.
Ja Kariņš rīkotos saskaņā ar Kaimiņa aicinājumu, tad viņam būtu jāatsaka vieta valdībā vismaz tādiem potenciālajiem "veco varas partiju" kandidātiem kā Rinkēvičs, Ašeradens, Reirs, Melbārde, Parādnieks un Gerhards, jo viņi visi jau iepriekš ir bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas.
Scorseze
dajoš OIK masās!
zvirbulēns