Čakša saprotot, ka šīs valdības laikā bijuši daudzi sasniegumi, tomēr visvairāk viņa izcēla tieši 200 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei, kas, pēc ministres domām, ir vēsturisks solis.
Vienlaikus Čakša izteica cerību, ka paveiktais veselības aprūpē nav tikai viens punkts kalendārā un arī nākamā valdības domās par veselības aprūpi kā par prioritāru, jo "tas ir stāsts par mūsu cilvēkiem".
Ministre, runājot par valdības deklarācijā minētajiem astoņiem punktiem saistībā ar veselības aprūpi, apgalvoja, ka visi šie uzstādījumi lielā mērā esot izpildīti. Viņa nosauca virkni dažādu šīs valdības sasniegumu, tajā skaitā, ka pakalpojumu tarifos palielināts mediķu atalgojums, kā arī sakārtots slimnīcu tīkls, kurā nepieciešamākie pakalpojumi ir tuvāk dzīvesvietai, bet specializētie - valsts centros.
Tāpat Čakša uzsvēra, ka veselības aprūpe nevar pastāvēt bez profilakses un dzīvesveida izmaiņām, un šī iemesla dēļ būtiska bijusi transtaukskābēm bagāta uztura liegšana veikalos, aizliegums tirgot alu plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru jeb, kā ministre teica, bamšļu aizliegšana, kā arī elektrocigarešu pielīdzināšana tabakas izstrādājumiem. Arī psihoaktīvās vielas aizliegtas jau preventīvi pirms to nonākšanas līdz Latvijai, piebilda ministre.
Viņas ieskatā, vēl viens nozīmīgs, taču smags un sarežģīts lēmums bija veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā, proti, Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšana, kura ļāvusi palielināt mediķu atalgojumu par 30%.
Čakša uzsvēra, ka atalgojuma palielināšana ir nozīmīga, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un uzlabotu pacientu nokļūšanu pie ārsta. "No slimnīcām dzirdu, ka parādījušās pirmās "bezdelīgas", kas atgriežas no ārzemēm. Un tas varbūt nav uzreiz algas, bet gan ticības dēļ, ka valdība domā par veselības aprūpi kā prioritāru, ka valdība domā par saviem cilvēkiem," piebilda ministre, kura cer, ka likums netiks atcelts. Viņasprāt, tas grautu ticību tiem, kuri noticējuši pārmaiņām veselības aprūpē.
Ministre norādīja, ka atalgojuma palielinājums ārstiem bijis par vairāk nekā 400 eiro, bet māsām - 250 eiro, un visi nozarē šo palielinājumu jūtot. Vienlaikus Čakša uzsvēra, ka ar to nepietiek, un darbs pie atalgojuma palielināšanas jāturpina.
Pagaidām vēl amatā esošais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis gan Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gan Čakšas darbu kopumā kritizējis.
Čakša turpinājumā nosauca vēl virkni dažādu izmaiņu, tostarp rezidentūras vietu skaita palielināšanu, ģimenes ārstu prakšu nodošanu jaunākiem kolēģiem, ātrāku nokļūšanu pie speciālistiem onkoloģisku saslimšanu gadījumos, dažādu izmeklējumu nodrošināšanu cilvēkiem ar retām saslimšanām, būtiskus uzlabojumus mātes veselības rādītājos, HIV pacietu ārstēšanas sliekšņa atcelšanu, kā arī medikamentu cenu samazināšanu.
Ministre norādīja, ka kopš 1. oktobra vairāki medikamenti kļuvuši lētāki, turklāt no 1800 medikamentiem kompensējamo zāļu sarakstā tikai apmēram 300 medikamenti esot dārgāki nekā Latvijas kaimiņvalstīs.
Tāpat Čakša pieminēja e-veselības sistēmu, pasakoties premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), kurš ļāvis ministrei pierādīt, ka sistēma var strādāt. Vienlaikus gan viņa norādīja, ka turpmāk būtu jādomā par "e-lietu" koncentrēšanu vienā vietā, lai katra no ministrijām nebūtu "e-lietu ministrija".
Čakša savas uzrunas noslēgumā pateicās premjeram, kurš, pēc viņas vārdiem, "atvēris ministru potenciālu ar jaunām līderības metodēm, atbalstot un mudinot viņu strādāt, nevis sodot".
Atstāt 100 tūkst.trūcīgo bez medīcī
Mežs stādīts ar lapām uz leju
Doktors Pavlovs