"Arī 300 000 rezervistu iesaukšana nozīmē, ka Krievijas armijas zaudējumi Ukrainā līdz šim ir bijuši ļoti lieli," komentēja Kariss.
Kā teica Igaunijas prezidents, mobilizācija apliecina, ka Krievijas vadībai nerūp savu pilsoņu dzīvības, arvien vairāk vienību nosūtot iznīcībai kaujas laukā un sējot sēras tik daudzās mājās.
"Mobilizācija arī parāda, ka Putins nevēlas izbeigt karu, bet vēlas karu turpināt par katru cenu," sacīja Kariss, piebilstot, ka "apspiestā pilsoniskā sabiedrība Krievijā" mobilizāciju pārdēvējusi par "mogilizāciju", izmantojot krievu valodas vārdu "mogila", kas nozīmē kaps.
"Par desmitiem tūkstošiem Putina sāktā agresijas kara kapu Ukrainā un Krievijā mūžīgi mūžos tiks vainoti tie, kas deva pavēli par šo karu, kā arī kara atbalstītāji," viņš uzsvērta.
Kariss piebilda, ka demokrātiskā Eiropa un pasaule neļaus sevi maldināt ar viltus referendumiem okupētajās teritorijās un iebiedēt ar daļēju mobilizāciju Krievijā.
Vienlaikus Kariss uzsvēra, ka Krievijas lēmumus izsludināt daļēju mobilizāciju pagaidām nerada tiešu apdraudējumu Igaunijai.
"Tomēr Krievija pat 21.gadsimtā ar vardarbību un agresiju, un uzbrukumiem teritoriālajai nedalāmībai mēģina noteikt savu kaimiņvalstu ārpolitikas un iekšpolitikas izvēles, tādēļ apdraud visu pasauli," atzina Igaunijas prezidents.
Arī Kallasa uzsvēra, ka satraukumu rada Krievijas plāni okupētajās Ukrainas teritorijās organizēt tā dēvētos referendumus par pievienošanos Krievijai un daļēja mobilizācija kaimiņvalstī, tomēr Igaunija joprojām ir aizsargāta, tai ir sabiedrotie un tā stiprina savas aizsardzības spējas.
Premjerministre parlamenta deputātiem stāstīja, ka "pašlaik tas Igaunijai neko nenozīmē ", tomēr pienākošās ziņas rada satraukumu, jo parāda, ka "Krievija vēlas saasināt šo situāciju".
"Es pašlaik varu jums apliecināt, ka Igaunija ir aizsargāta. Mums ir sabiedrotie, mēs stiprinām savas aizsardzības spējas, kuras aizsardzības ministrs izklāstīja. Mēs spersim tālākus, secīgus soļus, un mums ir arī visos veidos jāatbalsta Ukraina, lai veicinātu tās uzvaru šajā karā un novērstu kara attīstīšanos tālāk. Tas ir svarīgi," viņa stāstīja.
Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs parlamenta deputātiem uzsvēra, ka Igaunija nekad neatzīs Krievijas organizētos pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas teritorijās, kuru mērķis ir it kā pamatot to, ka Ukrainas pretuzbrukumi šīm teritorijām ir uzbrukumi Krievijai.
Tāpat viņš uzsvēra, ka NATO nav iesaistīta karā pret Krieviju, turklāt alianse ir vienota un "aizsargās ikvienu savu centimetru. Un NATO to aizsargās kolektīvi".
"Tas gan nenozīmē, ka Krievija nevar teikt jebko neatkarīgi no tā, vai okupētajās teritorijās ir vai nav bijis referendums," teica Pevkurs.
"Varu jums un Igaunijas tautai apliecināt, ka, protams, Aizsardzības ministrija un mūsu institūcijas, un ikviens par Igaunijas drošību atbildīgais cieši seko un plašāk analizē visu, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs, Ukrainā un Krievijā. Igaunija ir aizsargāta," apliecināja Pevkurs.
Ministrs uzsvēra, ka "referendumi" no starptautisko tiesību viedokļa Ukrainā neko nemainīs, jo "Ukraina atbrīvo savu teritoriju, par kuru starptautiska vienošanās panākta 1991.gadā. Tā ir Ukrainas teritorija, arī Krima," apliecināja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Igaunijas Aizsardzības spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Veiko Vello Palms Krievijas izsludināto daļējo mobilizāciju nodēvēja par pilnīgām muļķībām, sakot, ka tās vienīgais mērķis ir izmisīgā vēlme atrast dzīvā spēka resursus gandrīz 1000 kilometru garās frontes līnijas noturēšanai Ukrainā.
"Putins ir teicis, ka mobilizācija nepieciešama Krievijas aizsardzībai Tās, protams, ir pilnīgas muļķības, Krievijai neviens neuzbrūk," uzsvēra ģenerālmajors.
Arī viņš uzsvēra, ka tūlītējais militārais apdraudējums Igaunijā nav palielinājies.
Palms norādīja, ka, lai gan pagaidām informācija par daļējo mobilizāciju Krievijā ir skopa, ir skaidrs, ka tā attieksies ne tikai uz armiju, bet arī uz citām bruņotām struktūrām, piemēram, Nacionālo gvardi.
Igaunijas spēku pārstāvis paskaidroja, ka Krievijā mobilizācija atšķiras no Igaunijas plāniem, jo tur rezervistu saraksti ir veidoti pēc dzīvesvietas, nevis vienības, kurā tie dienējuši, tādēļ iepriekš novērotas situācijas, kad vada nokomplektēšanai, kur ir ap simt cilvēku, ir nepieciešami pat divi mēneši.
Jau ziņots, ka Krievijā tiks izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, trešdien paziņoja valsts prezidents Vladimirs Putins.
Pēc viņa teiktā, tiks mobilizēti tikai tie pilsoņi, kuri ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka mobilizēti tiks 300 000 rezervistu.