"Diena" jautā politiķiem: Vai jūs iesiet uz referendumu? Kāpēc? 61

  • 0
  • Pievienot

Ivars Godmanis (LPP/LC), premjers: Tas būtu destruktīvs process. Pirmskara Latvijā, ko raksturo politiska nestabilitāte, bieži mainījās valdības, ar intervālu 8—9 mēneši, taču ne reizi nenotika ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Neraugoties uz smago situāciju, kāda bija arī tolaik, parlaments sekmīgi tika galā ar saviem pienākumiem. Līdz 1934.gadam.

Tuvāko kaimiņvalstu vēsturē redzam piemēru, kad 1939./1940.gadu mijā Somijas parlaments pieņēma lēmumu pretoties Padomju Savienības agresijai. Izdarīja to, ko nespēja autoritārie režīmi Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Izšķiroši lēmumi ir parlamenta kompetencē. Tas nozīmē — ja mēs kaut ko vēlamies mainīt ārkārtas steigā un ārkārtas vēlēšanu ēnā, jārēķinās ar potenciālām sekām, jo nevienam nav tādu pilnvaru kā Saeimai. Vairs nav arī 81.panta, kas deva valdībai daļējas likumdošanas tiesības Saeimas sesiju starplaikos.

Negatīvās izmaiņas pasaules ekonomikā, pasaules vadošo valstu kopprodukta kritums, inflācijas pieaugums pasaulē, energoresursu cenu pieaugums. Tas viss nozīmē, ka mums priekšā būs vēl viens smags budžets. Ja parlaments ir atsaukts vai citādi sašūpots, tas nebūs lemtspējīgs. 2009.gada vidū būs pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. Tas jāskata kontekstā ar pēdējo lielo reformu valstī — pašvaldību reformu. Mums ir svarīgi pieņemt visu pavadošo likumu paketi, lai šī reforma noslēgtos. Sašūpots parlaments to nevar izdarīt.

Nākamgad arī pašvaldību vēlēšanās novadu domēs ievēlēs tikai partijas, ne vairs vēlēšanu sarakstus. Un katrs vēlētājs ik divus gadus var veikt savu novērtējumu tai vai citai partijai, starp vēlēšanām arī aktīvi paužot savu viedokli par partiju publiski vai iesaistoties kādā politiskā partijā, kuru atbalstījis, vai kādā citā, kuru vēlas atbalstīt nākotnē. Un, ja nav apmierināts ar partijas veikumu, nākamajā reizē balso par citu vai kandidē pats. Tas ir demokrātisks process. Radošs process ar rezultātu atšķirībā no Saeimas atlaišanas, kas ir destruktīvs process bez rezultāta.

Ja tomēr tiek lemts, ka parlamentu var atsaukt, tad noteikti jābūt iestrādātam principam, ka, lai atlaistu parlamentu, tādas tiesības ir tikai tikpat lielam vēlētāju skaitam, kāds Saeimu ir ievēlējis. Nedrīkst būt situācija, kad mazāks skaits balsotāju atsauc lielāka skaita vēlētāju ievēlētu parlamentu. Tad cilvēki, kas nevēlas, ka parlaments tiek atsaukts, vilsies šajā vēlēšanu procesā un vēlētāju vispārējā aktivitāte mazināsies. Saeimas vēlēšanas nav melnraksts, bet tīrraksts, un Latvijas likumdevēja ievēlēšana nedrīkst kļūt par bezgalīgu sacerējuma švīkāšanu un pārrakstīšanu.

Gundars Daudze, Saeimas priekšsēdis (ZZS): Var mūs novest varas krīzē


Nē, nepiedalīšos un neaicināšu piedalīties arī citus. Es uzskatu, ka šie piedāvātie grozījumi, nevis idejiski, bet redakcionāli ir ārkārtīgi nekvalitatīvi un apdraud demokrātijas principus mūsu valstī. Proti, demokrātijas pamatprincips ir — mazākums pakļaujas vairākumam. Šī redakcija to nepiedāvā. Šie grozījumi mūs var novest varas krīzē, var izveidoties situācija, kad mums nav ne parlamenta, ne prezidenta.

Šie grozījumi nez kāpēc ir ielikti Satversmes sadaļā Likumdošana. Es uzskatu — ja tautai tiek dotas tiesības atlaist Saeimu, tad to var izdarīt tikai vairāk nekā puse no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita. Nevis tā kā tagad, kad šai pusei tikai jāpiedalās balsošanā. Mobilizēt nelielu sabiedrības daļu ir vieglāk, mēs varam nonākt nepārtrauktu vēlēšanu un nepārtrauktu referendumu situācijā. Šie grozījumi palīdz īstenot dažu politiķu īstermiņa intereses, spēlējoties ar konstitucionālo iekārtu.

Māris Kučinskis, TP Saeimas frakcijas vadītājs: Instruments opozīcijas rokās


Protams, es nepiedalīšos un Tautas partija aicina arī savus vēlētājus nepiedalīties. Šie grozījumi ir pat bīstami, jo ļauj neierobežotam skaitam cilvēku revidēt vēlēšanu rezultātus. Tas var kļūt par instrumentu opozīcijas partiju rokās. 150 tūkstoši ir vēl mazāk, nekā iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja par Saskaņas centru. Satversme paredz tādu instrumentu kā neiet uz referendumu, un mēs to izmantosim, bet mēs respektējam katra cilvēka tiesības izvēlēties, tāpēc neaicināsim cilvēkus plašos mītiņos.

Einars Repše, Jaunā laika valdes loceklis: Jāsalauž līdzšinējā shēma


Es noteikti iešu un balsošu par, jo šis ir viens no defektiem mūsu Satversmē, kas paredz ilgstošu un smagnēju procedūru, kā tautai atsaukt Saeimu. Priekšlikums varbūt nav juridiski perfekts, bet tas risina problēmu. Visas Saeimas, ko es atceros, ir strādājušas pēc līdzīgas shēmas — vispirms ar falšām reklāmām un tukšiem solījumiem partijas tiek ievēlētas un pirmos divus trīs gadus strādā, kā grib. Izskatās, ka pašreizējā Saeima ir uz vienu roku ar noziedzniekiem. Lai jums nešķistu, ka es izsakos pārāk emocionāli, es gribētu atskatīties uz ģenerālprokurora teikto pēc tam, kad Saeima pieņēma grozījumus, kas apgrūtinātu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ģenerālprokurors, kas ir visumā nosvērts cilvēks, teica, ka pēdējā laikā Saeima ar saviem lēmumiem un likumiem strādā tā, ka drīzāk traucē noziegumu izmeklēšanu. Pieredze rāda, ka sevišķi vidusposmā Saeima strādā pilnīgi nesodīti, jo zina, ka pēdējā gadā vēlētājiem viss aizmirsīsies. Lai šo shēmu salauztu, ir nepieciešams mehānisms, kas tautai jebkurā brīdī dotu tiesības atsaukt Saeimu, ja tā rīkojas pretvalstiski. Tas arī uzreiz uzliks deputātiem zināmus ierobežojumus, turpmāk tautas priekšstāvji vairīsies darīt to, kas ir pretrunā vēlētāju interesēm. Es arī neatceros, ka Saeimai kādreiz draudētu liela tautas neuzticība, ja tā veic smagas, nepopulāras, bet nepieciešamas reformas. Tautas nicinājumu ir izpelnījusies tikai politiķu kalpošana to kakla kungu interesēm. Piedāvātie grozījumi nav pretrunā demokrātijas pamatprincipiem, jo ir universāla norma, ka kvorums ir puse no sapulces un lēmumu pieņem puse no puses. Pats gadījums, ko uzsver grozījumu kritiķi, ir hipotētisks, jo neviens neliedz uz referendumu atnākt visiem. Ja puse neierodas, viņiem ir vienalga un viņi balsstiesības deleģē atnākušajiem.

Sandra Kalniete, Pilsoniskās savienības vadītāja: Pašreiz nav tautvaldības


Es pati balsošu par Satversmes grozījumiem, kā jau to darīju Saeimā. Esmu dziļi pārliecināta, ka pašreizējā situācijā demokrātija Latvijā nav patiesa tautvaldība, bet šaura elites loka diktāts, un šie grozījumi varētu likt deputātiem ieklausīties vēlētājos. Šajā gadījumā runa ir par pašu procedūru un kvorums (puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita) atbilst tieši tam skaitam, kas bija nepieciešams referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, kas arī bija ļoti nozīmīgs un atbildīgs jautājums.

Roberts Zīle, TB/LNNK valdes priekšsēdētājs: Grozījumi nenostiprinās demokrātiju


Es nepiedalīšos. Es domāju, ka grozījumi nenostiprinās demokrātiju, kā tas tiek pasniegts. Ja mēs gribam labot šo situāciju, kas objektīvi izveidojusies 9.Saeimas laikā, vidējā termiņā tas padarīs vājas politiskās institūcijas, līdz ar to mēs nevarēsim pieņemt būtiskus lēmumus. Tā mēs nodarīsim ļaunumu paši savam politiskajam spēkam.

Juris Sokolovskis (PCTVL), Saeimas deputāts: Nevarēs ignorēt vēlētāju gribu


Mēs paši piedalīsimies un aicināsim piedalīties arī citus tāpēc, ka principā vara ir ļoti atdalīta no vēlētājiem. Mums ir spilgti piemēri par to, ko cilvēkiem ir izdevies ietekmēt ar referendumu palīdzību. Piemēram, 90.gados par grozījumiem enerģētikas likumā tika savākti 10 tūkstoši parakstu. Kaut tas līdz referendumam beigās nenonāca, tika izdarīts spiediens un deputāti bija spiesti likumu mainīt. Arī par grozījumiem drošības likumos referendums nenotika, bet savs rezultāts tika panākts. Protams, arodbiedrību piedāvātie grozījumi Satversmē ir svarīgi, bet svarīgāks ir pats princips — tauta var atgādināt, ka lielākā vara Latvijā pieder tautai. Viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēku piedalīsies referendumā. Ja aktivitāte būs zem 20%, tad politiķi būs saņēmuši papildu atbalstu savai ignorēšanai. Taču, pat ja nebūs kvoruma, bet piedalīsies 30—40% balsstiesīgo iedzīvotāju, politiķi nevarēs ignorēt vēlētāju gribu.

Nils Ušakovs, Saskaņas centra priekšsēdētājs:Tautai būs teikšana


Protams, ka iešu. Mums ir aktīva aģitācija par referendumu gan latviešu, gan krievu medijos. Ņemot vērā visu šo, kur es sestdien likšos. Aģitācija, protams, nav galvenais iemesls, kāpēc piedalīšos referendumā. Šie grozījumi ir ārkārtīgi vajadzīgi, tie dotu sabiedrībai iespēju kontrolēt Saeimu. Ja deputāts sapratīs, ka viņa partija dara kaut ko sliktu un par to Saeimu var atlaist un nākamajās vēlēšanās partija parlamentā var neiekļūt, ticiet man, tas ļoti disciplinē. Ja tautai kaut kas nepatiks, tai būs teikšana un tauta varēs daudz ko izdarīt.

Artis Pabriks, sabiedrība Citai politikai: Balss pašam jāizmanto


Es piedalīšos abos referendumos gan 2., gan 23.augustā, jo uzskatu, ka piedalīšanās referendumā ir obligāta lieta demokrātiskā sabiedrībā dzīvojošiem pilsoņiem. Es uzskatu, ka man mana balss ir jāizmanto pašam. Ir cilvēki, kuri domā, ka politika viņus neinteresē, un tāpēc nepiedalās referendumā, taču diemžēl arī tad viņu balsis vienalga izmantos citi. Turklāt neesmu dzirdējis nevienu argumentu, kāpēc šis grozījumu projekts būtu slikts.

Pievieno komentāru

Politika

Pīrāgs 2015.gadam sadalīts
Pīrāgs 2015.gadam sadalīts  13   

Arī šī reize nebija izņēmums, kad nākamā gada budžeta pieņemšana ievilkās līdz vēlai vakarstundai. 2015. gada...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0