Lai diriģenti mierā un dalībniekiem neapniktu 8

  • 0
  • Pievienot

Vladimirs Kaupužs bija kultūras ministrs 24 gadus un noorganizēja sešus padomju Dziesmu svētkus. Viņš piedalījās arī XVIII Dziesmu svētkos


Lai Dziesmu svētku virsdiriģentos mazinātu nesaskaņas un rīvēšanos, padomju laiku kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs (83) izdomāja tādu sistēmu — dziesmas dalīs pēc vecuma. Pirmais dziesmu no repertuāra izvēlējās vecākais virsdiriģents, tad laida pie izvēles nākamo. Kad visi bija izvēlējušies, apli sāka no jauna. Kāpēc tā? Tāpēc ka runa ir par pagājušā gadsimta 70.—80.gadiem, kad lielākā daļa diriģentu gribēja tikt pie Gaismas pils vai Jāņu nakts, nevis bezpersoniskām padomju dziesmām.

Vladimirs Kaupužs kultūras ministra amatā bija 24 gadus no 1962.gada līdz 1986.gadam un bija sešu Dziesmu svētku galvenais organizētājs. Klausoties sirmajā kungā, var nojaust — nebija viegli svētkos sabalansēt nacionālo garu ar nodevām padomju režīmam. Daudzi nacionāli noskaņotie svētku dalībnieki Kaupužu daudz kritizēja, neuzticējās, jo viņš bija Komunistiskās partijas biedrs un strādāja sistēmā. Neatkarības gados rakstīts par to, kā kultūras ministrs pārcentās ar savu izpatikšanu režīmam un 1985.gada svētkos saorganizējis padomju karavīru kāpšanu uz Mežaparka estrādes.

Jubilejas skaitlis "40"


"Pats svarīgākais bija, lai dalībniekiem neapniktu, lai Dziesmu svētki būtu interesanti. Tāpēc vien Šlesera [domāts satiksmes ministrs Ainārs Šlesers—aut.] izteikumi par svētkiem katru gadu ir absurds," par svētku organizāciju saka bijušais kultūras ministrs. Dienas Dziesmu un deju svētku vēsturiskajā atskatā šosestdien kārta pienākusi XVIII Dziesmu svētkiem, kuri 1980.gadā bija veltīti 40.gadadienai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Svētki notika jūlijā vidū un sakrita ar laiku, kad Maskavā notika vasaras olimpiskās spēles.

"Līdzenākas un precīzākas kļūst kolonnu rindas. Lūk, tūkstošiem cilvēku sāk soļot, sākas svinīgais demonstrācijas gājiens. Pirmie kolonnā iet bērni," 13.jūlijā rakstīja avīze Padomju Jaunatne. Tālāk ir stāstīts par to, kā svētku gājiena dalībnieki palēnina gaitu pie Vladimira Iļjiča Ļeņina pieminekļa un liek ziedus.

Vladimirs Kapužs tieši par 1980.gada svētkiem atceras maz. Viņš saka — no organizācijas viedokļa visi svētki bija vienādi. Galvenais, pie kā vienmēr bija jāpiedomā, — kādai padomju gadskārtai tie būs veltīti, jo tam tad attiecīgi jāpieskaņo repertuārs. Šeit "galveno vijoli spēlēja" dejotāji. Tā arī XVIII Dziesmu un deju svētkos Dinamo stadionā (tagad Daugavas stadions) dejotāji izveidoja padomju Latvijas karti ar "slavenās jubilejas skaitli 40", rakstīja Padomu Jaunatne.

Ministra amats — nejaušība


Sava veida organizators Kaupužs bija jau 1948.gadā, pirmajos padomju Dziesmu svētkos. Viņš toreiz norīkots par otro altu grupas vadītāju. 23 gadus vecā jaunekļa pārziņā bija pavecāku dāmu uzvešana uz skatuves un novešana. Kundzes Kaupužu ķircinājušas, bet vienlaikus tā bija pirmā reize, kad izjust īstais Dziesmu svētku smeķis.

"Tas, kas mani pārsteidza, ka altos dziedātājas bija no draudžu koriem," stāsta bijušais kultūras ministrs. Acīmredzot trīs gadus pēc kara nodrošināt svētkiem nepieciešamo koru daudzumu nemaz nebija iespējams.

Kultūras ministra amats Kaupužam nāca kā nejaušība. Kad 1962.gadā nelabvēļi no Komunistiskās partijas rindām sāka kampaņu pret toreizējo kultūras ministru Voldemāru Kalpiņu (viņš bija apsūdzēts tā dēvētajā nacionālkomunismā), Kaupužs bija LPSR Operas un baleta teātra direktors. Savukārt lietas izlēmējs bija Komunistiskās partijas 1.sekretārs Arvīds Pelše. "Te tāds tīri subjektīvs moments nospēlēja. Viņa sieva ļoti mīlēja operu, arī viņam patika operu. Uz visām pirmizrādēm Pelše bija klāt, bet viņam blakus bija jāsēž manai sievai un jāstāsta, kāda māksliniece uzstājas," atceras Kaupužs.

Tā Pelše viņu ievērojis un izdarījis "gājienu ar zirdziņu", lai kaza dzīva un vilks paēdis — par kultūras ministru iecēla Kalpiņa labu draugu Kaupužu. Apstiprināšana Maskavā gan tik viegli negāja, jo 1938.gadā Krievijā bija nošauts jaunā kultūras ministra tēvs. "Tādu represētā dēlu likt par kultūras ministru — tas bija kas neiedomājami," bet dīvainā kārtā tomēr izgāja cauri.

Kā svētkos ienāca Pauls


Kaupužam spilgti atmiņā palicis, kā Dziesmu svētku repertuārā ar 1970.gadu ienāca Raimonda Paula dziesmas. Lai arī Pauls par Kaupužu ir krietni jaunāks, abi bijuši labi draugi, kopā braukuši forelēs. "Viņa darbības lauks tolaik bija vieglā mūzika, bet man priekšniecība spiež — kāpēc Raimonda Paula dziesmas neskan Dziesmu svētkos!?" stāsta Kaupužs. Viņš nolēmis ar Paulu "draudzīgā reizē pie ugunskura" par šo parunāt: "Klausies, Raimond, uztaisi kaut ko priekš Dziesmu svētkiem!" Bet Pauls atbildējis ar humoru: "Zini, man tās latviskās vēršu cīņas ne īpaši patīk."

Tad Kultūras ministrija izdomājusi paņemt Paula dziesmu Liepājai un pielāgot Dziesmu svētku vīru korim. "Bez Paula ziņas. Un tā varēja notikt tikai padomju laikos!" uzsver Kaupužs. Pārveidojums nosaukts par Manai pilsētai, lai nebūtu veltījums no Rīgas attālai vietai.

"Pauls ar skepsi atnāca uz mēģinājumiem, bet aranžējums bija tik ļoti veiksmīgs, tauta Paulu mīlēja, ka viņš piedzīvoja neiedomājamu triumfu!" Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973.gadā Pauls jau uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem Manai dzimtenei. "Tā kļuva tik populāra! Lielais kopkoris to atkārtoja divas vai trīs reizes," atceras Kaupužs.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0