Vai latvju Nokia? 44

  • 0
  • Pievienot

Lai "jaunais mildronāts" nonāktu aptieku plauktos, vajag ievērojami vairāk naudas nekā viss Latvijas zinātnes budžeta finansējums kopā.

Iespējams, jaunā aktīvās vielas molekula, kas tiek dēvēta par jauno mildronātu, varētu kļūt par tik ļoti ilgoto un sapņoto "latviešu Nokia" — oriģinālu, pasaulē plaši pazīstamu un pieprasītu preci, kas nestu bagātīgu peļņu. Pašlaik gan krietni reālāka šķiet iespēja, ka naudas taupīšanas nolūkos mildronāta izgudrotāji... zaudēs darbu. "Taupot graudus, kaujam vistiņas, kas dēj zelta oliņas," plānoto dramatisko zinātnes finansējuma samazinājumu šogad un 2010.gadā komentē viens no mildronāta izgudrotājiem Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Ivars Kalviņš.

Jauna molekula

Ziņa, ka Latvijas zinātnieki izgudrojuši jaunu, daudz iedarbīgāku mildronātu, iegūst pavisam citu skanējumu, ja ņem vērā, ka visā pasaulē pētnieki sviedriem vaigā un nebūt ne ar milzu panākumiem cenšas atrast jaunas aktīvās zāļu vielas. Tādas, kas vēlāk pārtop oriģinālos medikamentos, lai to ražotājiem ļautu pelnīt miljardus. Ik gadu šādu ideju ir tikai ap 20. Veidi, kā tās tiek ģenerētas, ir no nejaušības līdz pat gadu desmitiem ilgiem pūliņiem, kā tas noticis arī jaunā mildronāta gadījumā — 18 gadu zinātnieki pūlējušies un meklējuši. Tā kā pēdējos gados par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu OSI izdevies tikt pie jaunām un modernām iekārtām, zinātnieku varēšana kļuvusi lielāka. Rezultāts — jaunais mildronāts, kā arī iestrādes vēl triju četru citu jaunu aktīvo vielu virzienā.

Jāprecizē, ka jaunais mildronāts nav uzlabots vecais, bet gan pilnīgi jauna molekula, tātad potenciāli jauns oriģinālpreparāts. Ar mildronātu šai molekulai kopīgs iedarbības mehānisms. Tēlaini izsakoties, tas ir šāds: raidīt organismam signālu, ka laiks audzēt muskuļus, jo sākusies lielāka slodze ar papildu skābekļa patēriņu. Jaunā viela ir vismaz 40 reižu aktīvāka par iepriekšējās paaudzes mildronātu. "Zinot, kā organismā uzvedas mildronāts, mēs jau tagad varam skaidri pateikt, ka jaunā viela nebūs ne indīga, ne kaitīga. Tā iedarbosies līdzīgi kā mildronāts, tikai nesalīdzināmi mazākās devās. Un droši vien arī ātrāk," stāsta I.Kalviņš. Šajā gadījumā gan runa būs nevis par adrenalīna ātrumu — tādu preparātu, kas momentāni iedarbojas izšķirīgās, kritiskās situācijās, —, bet par ātrumu, lai pēc iespējas drīzāk pasargātu šūnas no bojāejas, piemēram, išēmijas lēkmju vai insulta gadījumā.

Lidotājiem un karavīriem

Jau pazīstamais un medicīnā plaši izmantotais mildronāts izgudrots vēl padomju laikā, kad I.Kalviņš pētījis stresa mehānismus. Pētījumu rezultāti sakrituši ar varas uzstādījumu — radīt zāles, kas vairo izturību un darbspējas. Tā nu sākumā eksperimentālajās ražotnēs samērā nelielā daudzumā saražotais jaunais preparāts vispirms kļuvis par teju vai ikdienišķu karavīru uztura sastāvdaļu — tas bijis jālieto gan lidotājiem, gan zemūdenēs dienošajiem, kā arī tiem, kuri piedalījās aktīvajā karadarbībā Afganistānā. "Augstkalnu apstākļi, skābekļa bads. Ja jāskrien 20 km ar visu uzkabi, beigu beigās ir išēmija. Viņiem visiem deva mildronātu. Paši gan nezināja, ko lieto. Tur jau nevienam neko neprasīja." Paralēli turpinājās zāļu pētījumi, atklātas arvien jaunas to lietošanas indikācijas. Līdz laikam, kad sabruka Padomju Savienība, noteiktas jau sešas vai septiņas — sirds asinsvadu saslimšanas, galvas smadzeņu asinsvadu saslimšanas, stāvoklis pēc pārslodzes vai pēc smagas slimības u.c.

Ļauj apgrozīt miljonus

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vispirms bija liels juceklis. Pirmkārt, starp Latviju un Krieviju parakstīta vienošanās, ka visi pētījumi, kas saistīti ar aizsardzību, 15 gadu tiek turēti noslēpumā. Latvijas zinātniekiem visu izpēti, kas saistīta ar mildronātu, nācās sākt no sākuma. Otrkārt, padomju patentu likums vairs nebija spēkā, bet neatkarīgās republikas likums vēl nebija pieņemts. Tādējādi apmēram trīs gadus mildronātu gluži par velti varēja ražot katrs, kam vien ienācis prātā. "Sasprindzinot visus finansiālos spēkus", OSI uzturēja mildronāta patentu ārzemēs, bet, kad pieņemts Patentu likums, atjaunota arī patenta darbība mūsu valstī.

Pašlaik mildronāta patentaizsardzība jau beigusies, to mēģina ražot arī citu valstu farmaceitiskās rūpnīcas. Joprojām to ražo arī Grindeks, kas OSI maksā noteiktu procentu no apgrozījuma. Cik liela ir šī summa, I.Kalviņš neatklāj, taču atzīst — šie maksājumi institūtam ir būtisks finansiāls atspaids. Kā SestDienu informē a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis, vislielākais pieprasījums pēc mildronāta ir NVS valstīs. Latvijā tas vairākus gadus atzīts par Latvijas eksportspējīgāko produktu nepārtikas preču grupā. Kopumā mildronāta pārdošana veido apmēram 70% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Publiski pieejamie uzņēmuma pārskati liecina, ka 2007.gadā Grindeka apgrozījums bija 51,81, gadu vēlāk — aptuveni par 10 miljoniem vairāk. Uzsverot, ka ir ieinteresēts, lai tā būtu, I.Kalviņš pauž pārliecību — jaunā molekula ļautu ne tikai apgrozīt, bet arī pelnīt miljardus.

Laiks ir nauda

J.Romanovskis pret šādu entuziasmu izturas atturīgi. Vēl jāpaiet daudziem gadiem, lai klīniskajos pētījumos pierādītu jaunās formulas efektivitāti. I.Kalviņš savukārt uzsver, ka jaunā viela meklēta un atrasta, jau zinot mildronāta iedarbību. Tas nozīmētu mērķtiecīgākus, īslaicīgākus klīniskos pētījumus. Parasti jaunām zālēm tie ilgst 8—12 gadus, bet šajā gadījumā varētu būt nepieciešams ievērojami īsāks laiks. Zāļu izpētes periodu vēl vairāk izdotos saīsināt, ja atrastos kāds bagātīgs finanšu avots, jo process ir dārgs: jāmēģina konkurēt ar globālajām farmācijas kompānijām, kas ik gadu pētījumos, kā arī jaunu iekārtu iegādē iegulda summas, kas līdzvērtīgas Latvijas valsts gada kopbudžetam. Visai Latvijas zinātnei nākamā gada valsts budžetā paredzēts tikai ap sešiem miljoniem latu (pērn bāzes finansējums bija 8,5 miljoni) — summa, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, apspriežot budžeta projektu, šonedēļ atzinuši par nepietiekamu (budžets ar šādu finansējumu zinātnei gan nav kavējis premjeru Valdi Dombrovski (JL) starptautiskā biznesa forumā Polijā oktobra nogalē palielīties ar jauno mildronātu un solīt, ka Latvija ir apņēmības pilna situāciju mainīt, īstenojot Inovāciju attīstības programmu 2008.—2013.gadam, vēsta LETA).

Taču daudz gudrot nav laika. Tā kā patenta pieteikums jau iesniegts, sākusies atpakaļskaitīšana. Proti, jo garāks izpētes periods, jo proporcionāli īsāks preparāta patentaizsardzības periods, tam nonākot tirgū. Jo īsāks patentaizsardzības periods, jo īsāks laiks, lai pelnītu. "Cilvēki domā, kas tad tur — mēnesi vēlāk, mēnesi agrāk… Bet iedomājieties, ja preparāta apgrozījums ir, piemēram, 1,2 miljardi latu gadā. Tāds normāls preparāta apgrozījums. Tie ir aptuveni 100 miljoni mēnesī. Nokavējiet vienu mēnesi! Tas izraisa 100 miljonu zaudējumus. Vienu gadiņu nokavē — 1,2 miljardu zaudējumi..."

Bada maizē

Ar Grindeku patlaban esot džentlmeniska vienošanās", ka uzņēmums uztur interesi par jauno molekulu, savukārt OSI ideju nepārdod citiem (ārvalstīs interese esot ļoti liela, taču OSI prioritātes — nacionālas). Tātad pārdot varētu, un, iespējams, zinātnieki pat varētu būt spiesti tā rīkoties, jo paradoksālā kārtā pašlaik runa ir par OSI izdzīvošanu arvien rūkošā valsts finansējuma dēļ. Kā stāsta I.Kalviņš, institūta finansējums šogad ir ap 50% no pagājušā gada budžeta, bet nākamgad plānotais — īsta bada maize, jo ir vēl uz pusi mazāks. "Man jāatlaiž 30% institūta darbinieku. Nezinu nevienu valsts pārvaldes iestādi, kurā būtu [finansējuma] samazinājums par 75%. Mūsu valdība runā par zināšanās balstīto ekonomiku, bet dara pilnīgi pretējo — lai mēs no krīzes nekad neizrāptos."

Iespējams, par lieso iztikšanu varētu tik ļoti nesūroties, ja būtu pieejams ES struktūrfondu finansējums, taču tas zinātniekiem pagaidām sasniedzams ļoti ierobežotā apmērā — līdz šim atvērta tikai viena zinātnes programma. Taču, kamēr ierēdņi plāno, kā pilnveidot kritērijus šo līdzekļu saņēmējiem, jaunās molekulas pulkstenis tikšķ un tikšķ. Cita izeja būtu bankas kredīts, taču arī šis avots OSI vairs nav sasniedzams. Tā nu zinātnieku idejas it kā paliek karājamies gaisā. Lai tās virzītos tālāk un kļūtu par konkurētspējīgiem produktiem, nav nedz finansējuma, nedz arī pietiekamas pētnieciskās bāzes: pēc Padomju Savienības sabrukuma OSI vairs nav ne eksperimentālo ražotņu, ne laboratoriju, ne vivārija, lai veiktu pilnu medikamentu izpētes ciklu (interesanti, ka padomju laikā 25% no aptiekās nopērkamajiem medikamentiem bijuši OSI pētnieku izgudroti). Latvijas zinātnes finansiālais bads ir galvenais cēlonis, kas sabiedrībā par zinātniekiem rada priekšstatu — viņi jau neko nedara, kādēļ gan viņiem par kaut ko maksāt. Taču, kā visai ilustrējoši izteikusies agrākā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, zinātnes attīstību var salīdzināt ar koku, kas aug ilgi un rūpīgi jālaista un jākopj, bet, ja reiz tas nocirsts, var nekad vairs neatkopties.

Pievieno komentāru

+
Lasi vēlāk
0