Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies
risināt jaunajai valdībai, ir
saistīts ar plašāku darba tirgus
atvēršanu atbraucējiem no
citām valstīm.
Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.
Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.
Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē Valsts prezidentam un valdībai aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu saistībā ar nesen piedzīvotās vētras postījumu likvidēšanu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem, ziņo LETA.
Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.
Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.
Atminoties nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas pirmsākumus, visātrāk atmiņā nāk galdniecības tēma, kas tika gana daudz piesaukta laikā, kad K. Kariņš saņēma savdabīgu pilnvarojumu no toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita vēl bez oficiālas nominācijas premjera amatam sākt sarunas par valdības koalīcijas veidošanu.
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.
Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.
Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.
Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.
Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.
Tikai pēdējās nedēļas laikā rietumvalstu, un pirmkārt jau ASV, vadošajos liberālās ievirzes plašsaziņas līdzekļos (CNN, The New York Times, The Washington Post u. c.) ir parādījies vairāk nekā desmit plašu publikāciju, kuru autori secina, ka Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums, par kura sākuma datumu tiek uzskatīts 4. jūnijs, pagaidām nav sasniedzis plānotos mērķus un attaisnojis sākotnējās cerības.
Diemžēl pašam sev par skumjām nākas secināt, ka piepildījās prognozes, kuras izteicu brīdī, kad publiski parādījās pirmais projekts tarifu celšanai par elektroenerģijas sadali.
Turpina saglabāties spriedze ap
Nigēru, kur militārā hunta ir
atstādinājusi no amata valsts
prezidentu Mohamedu Bazumu, kura atjaunošanu amatā
kategoriskā tonī pieprasa
Francija un tai draudzīgās reģiona valstu
valdības, pēdējām pretējā gadījumā draudot
ar iebrukumu Nigērā.
Latvijas Darba devēju konfederācija aicina Izglītības un zinātnes
ministriju rosināt izmaiņas
normatīvajos aktos, kas saistītas
ar darba devējam pieejamajiem
atvieglojumiem darbinieka
augstākās izglītības izdevumu segšanai, kā arī
vienlīdzīgiem atvieglojumiem stipendiju
izmaksai izglītojamiem, kas paralēli mācībām praktiskās iemaņas apgūst uzņēmumos.
Partijas Jaunā Vienotība politiķu
un dažādu nozaru uzņēmēju
nostāja, ka mūsu valstī nepieciešams lielāks strādājošo iedzīvotāju skaits, ir aktualizējusi diasporas latviešu reemigrācijas tēmu,
kas laiku pa laikam tiek apspriesta jau
aptuveni desmit gadu.
Amerikas Savienotajās Valstīs,
kur neoficiāli jau pilnā sparā
rit priekšvēlēšanu cīņa pirms
2024. gada novembrī gaidāmajām valsts prezidenta
vēlēšanām, kļūst aizvien
acīmredzamāk, ka šo vēlēšanu gaitu un
rezultātus var radikāli ietekmēt tas, ko darīs
(vai gluži pretēji – ko nedarīs) otrs populārākais pretendents uz demokrātu nomināciju
Roberts Kenedijs jaunākais.
Daudzu gadu garumā politiķi
aizgūtnēm runā par nepieciešamību panākt uzlabojumus
veselībā, izglītībā, demogrāfijā,
uzņēmējdarbībā, sociālajā
jomā, enerģētikā, transportā,
drošībā un, jā, arī valsts pārvaldē.
Latvijā tuvākās plānotās vēlēšanas
ir gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā,
kad balsosim par nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta (EP)
deputātiem. Jāatgādina, ka patlaban Latviju EP pārstāv astoņi
deputāti, bet nākamajā sasaukumā varētu būt
deviņi. Kopējais EP deputātu skaits pārsniedz
septiņus simtus.
Otrdien Diena publicēja interviju ar militāro analītiķi Mārtiņu Vērdiņu, kurš nesa brīdinošu ziņu – lai kā mūs kušinātu amatpersonas, pie robežas Baltkrievijas pusē ievestie Putina algādži vāgnerieši mūsu valstij rada reālu apdraudējumu, kuru ir teju neiespējami novērst, kur nu vēl prognozēt tā sākumu un formu.
Pagājušajā nedēļā, 26. jūlijā, Rietumāfrikas valstī Nigērā notika militārs apvērsums, kura rezultātā mājas arestā nonāca valsts prezidents Mohameds Bazums, bet varu pārņēma Nacionālā dzimtenes glābšanas komiteja, par kuras vadītāju tika pasludināts Nigēras prezidenta gvardes komandieris Abdurahmans Čiani.
Ziemeļkorejā vairāku dienu vizītē ieradies Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš militarizētajā valstī tika sagaidīts ar lielu pompozitāti, tostarp krietnu laiku pavadot kopā ar Phenjanas diktatoru Kimu Čen Unu.
Jautājumā par valsts valodas prasmju eksāmenu Krievijas pilsonību reiz pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk daudz manipulāciju, kurās prasītos ieviest skaidrību.