Augļu koki un krūmi izkonkurē mauriņu

  • 0
  • Pievienot

Imantas privātmāju rajonā paziņu dārzā pašlaik visskaistākais koks ir ābele. Augļiem rotātie koki lepni iepletušies mājas priekšā zāliena vidū un pilnīgi malā atstājuši tūjas, kadiķus un rododendrus, ko jau ierasts uzskatīt gandrīz vai par obligātiem apstādījumu augiem katrā modernā dārzā. Šis dārzs nepārsteidz ar eksotiskiem augiem vai nevainojami pļautu zālienu, bet gan ar prasmi apstādījumos izmantot nepelnīti aizmirstos augļu kokus un ogulājus. Mūžzaļie augi te būs toņa noteicēji vēlā rudenī, ziemā un agrā pavasarī, kad lapu koki būs devušies atpūtā. Apstādījumu akcents Piemājas apstādījumu veidošanā apvērsums nācis reizē ar dekoratīvo augu bumu. Stādu piedāvājums ir tik daudzveidīgs, ka aizrautīgam dārzkopim gribas tos visus salikt savos dārza kvadrātmetros, bet, lai izbrīvētu vietu, nākas kaut ko upurēt. Un upurē augļu dārzu. Taču laiks visu noliek atpakaļ savā vietā. Kad apnicis mūžzaļo augu un mauriņa nemainīgais zaļums, cilvēki sāk lūkoties pēc mainīgā, krāsainā un arī garšīgā. Neviens veikalā vai tirgū pirkts auglis neaizvietos rasainā septembra rītā savā dārzā no zāles paceltu nogatavojušos ābolu vai plūmi. Tomēr arī piemājas augļu dārziņš vairs nav vakarējais. Modernā dārzā ābeles vai plūmes nestāda stingrās rindās kā kareivjus, bet gan tā, lai ainavā veidotos skaists akcents. Augļu koki un ogulāji var būt tāda pati apstādījumu sastāvdaļa kā krāšņumaugi, tikai tie jācenšas stādīt tālāk no ielas vai ceļa. Ražas laika priekam 600 kv.m lielā dārzā, kādi lielākoties ir pilsētu vecajā individuālajā apbūvē, varbūt būs tikai daži koki un krūmi. Bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne (mob. 9-544108) iesaka izdomāt, kādai vajadzībai gribat stādīt augļu kokus: «Intensīvās zemās šķirnes diez vai būs vajadzīgas, ja jums nav pagraba, kur uzglabāt ražu ziemai. Ja par ābelēm atceraties tikai ražas laikā, labāk izvēlēties parastās ābeļu šķirnes - tās ir vieglāk kopjamas un nav tik prasīgas kā punduri un puspunduri.» Arī raža ir bagātāka. Zemie kociņi jāmēslo vairākas reizes sezonā, tie ir jutīgāki pret slimībām. Pundurus audzē piesietus, citādi tie var nolūzt. Nelielā dārzā pietiek ar 2-3 vasaras un rudens ābelītēm, ziemas ābeles var nestādīt, jo ne katram izdodas ražu saglabāt visu ziemu. Varētu būt pāris bumbieru - viena agrāka, otra vēlāka. Tāpat var iestādīt pāris saldo ķiršu un kādu zemo skābo ķiršu kociņu. Ja pērkat pašneauglīgas šķirnes, blakus stādiet vismaz divu dažādu šķirņu kokus, lai tie savstarpēji apputeksnētos. Labas ir Kārļa Lapiņa selekcionētās pašauglīgās saldo ķiršu šķirnes, taču nav īpaši ziemcietīgas. Ziemā kociņi jāietin agrotīklā, lai neizsalst. Augļu dārzā jāatrod vieta arī pāris plūmēm. Ļoti dekoratīva ir sarkanlapainā plūme Spīdola. Tā ienesīs krāsainu pārmaiņu dārzā pavasarī un vasarā, bet rudenī priecēs ar garšīgām plūmēm. Pērkot plūmju stādus, jānoskaidro, vai izraudzītā šķirne ir pašauglīga, vai tai vajadzīgs apputeksnētājs. Lieliska pašauglīga šķirne ir Ave. Pundurkoki žogam V.Rožukalne pirms stādīšanas iesaka izpētīt augļu koku šķirņu katalogus, konsultēties pie speciālistiem, lai noskaidrotu, kāda šķirne jums būtu vispiemērotākā. Visu, ko sirds kāro, mazā pilsētas piemājas pleķītī tik un tā nesastādīsiet. Pirms stādu pirkšanas der uzzīmēt dārza plānu. Koks ar gadiem izaugs un aizņems vairāk vietas, dos ēnu, tāpēc, jau stādot dārzu, jāzina, kas augs blakus augļu kokiem un vai tam tur patiks augt. Kamēr kociņš mazs, apkārt var stādīt puķes, zemenes vai atstāt zālienu. Piemēram, samtenes un kliņģerītes palīdzēs kociņam cīnīties ar kaitēkļiem un slimībām. Moderns ir pundurābeļu dzīvžogs - ābelītes sastāda tuvu vienu otrai pie žoga un piesien. Koku vainagus veido palmetes formā (kā T burtu), atstāj tikai tos zarus, kas aug gar žogu, bet pārējos sānzarus izgriež. Augļu dārzu labi papildinās irbene, tai ir dekoratīvas lapas un ziedi, rudenī košas ēdamas ogas. Latvijā pazīstamākās ir šķirnes Kijevskaja sadovskaja un Krasnaja grozģ. Noderēs parastā aronija - tumšie ogu ķekari krūmā karāsies līdz ziemai, bet ogas visgaršīgākās ir pēc pirmajām salnām. Var iestādīt arī Latvijas persiku, tas mūsu klimatiskajos apstākļos ir izturīgāks nekā aprikoze. Nevajadzētu aizmirst arī ogu krūmus - ērkšķogas, jāņogas, upenes. Četru cilvēku ģimenei pilnīgi pietiks, ja iestādīs pa vienam šo ogulāju krūmam. Ja gribat būt moderni, varat stādīt ogulājus, kas potēti uz augstcelma (uz štamma), taču tie ir vārīgāki (ievesti no Nīderlandes) nekā parastie ogulāji. Krāšņumam un gardo ogu dēļ audzē augsto zileni. To var stādīt arī zālienā, jo krūms ir dekoratīvs gan vasarā, ogu laikā, gan rudenī, kad sārtojas lapas. Svaigā zemē «Augļu kokus var stādīt gan rudenī, gan pavasarī, taču noteikti labāk to darīt ir rudenī,» iesaka V.Rožukalne. «Rudenī kociņš pārstājis augt, zeme ir pietiekami mitra, un stāds var labi iesakņoties.» Pavasarī cilvēki bieži vien nokavē īsto stādīšanas brīdi. Saknes izkalst, un kociņš nonīkst. Šopavasar daudzi stādīja augļu kokus ar jau saplaukušām lapām. Ja stādus cītīgi nelaistīja un nesargāja no saules, tie nespēja iesakņoties un aizgāja bojā. Ja kociņu stāda pilnīgi jaunā vietā, piemēram, pļavā, zeme obligāti ir jāielabo ar kompleksajiem minerālmēsliem un kūtsmēsliem. Stādot jāraugās, lai saknes nesaskaras ar mēslojumu, jo tās var apdegt. Rudenī augļu kokus nedrīkst mēslot ar slāpekli, jo koki nenobriest ziemai un viegli var izsalt. Jaunus kociņus nedrīkst stādīt vietā, kur pirms tam auguši augļu koki. Zeme būs nogurusi, un jaunais stāds tur augs lēni vai nīkuļos, jo no vecā koka zemē būs palikušas trūdošās saknes, kas izdala kaitīgas vielas un kavē kociņu augšanu. Lai zeme atpūstos, 2-3 gadus būtu jāaudzē citas kultūras vai zāliens. Rudenī jauno koku stumbri ir jābalsina - straujās temperatūras maiņās miza var saplaisāt, bet plaisās ātri vien iemetas slimības. Protams, jaunie kociņi sevišķi jāsargā no zaķiem. Divgadīgajiem stādiem jānogriež aptuveni viena trešdaļa no zara garuma, jāizgriež liekie zari, atstājot 5-6 skeletzarus. Būtiski ir ievērot, kāds skeletzariem ir atzarošanas leņķis. Ja tas ir mazāks par 45 grādiem, šis zars slikti ražos vai vispār neražos, tāpēc leņķa paplatināšanai zaros vajag iekārt kādu smagumu vai arī starp stumbru un zaru ielikt ķīlīti. Pēc iestādīšanas augsne jāsalej pat tad, ja tā liekas mitra. Ūdens pieskalos saknēm zemi, palīdzēs aizpildīt ar augsni tukšās spraugas, kas varētu būt palikušas sakņu zonā.

Pievieno komentāru

Arhīvs

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0