Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +14 °C
Daļēji saulains
Otrdiena, 4. jūnijs
Sindija, Sintija, Elfrīda

Bankas

Bankas transformējas un ir ceļā uz jaunām nišām

Latvijas tirgus ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju ir vērtējams kā mazs, turklāt iedzīvotāju skaits samazinās, un tas likumsakarīgi liek uzdot jautājumu, vai viena banka (vai ārvalstu bankas filiāle) uz nedaudz vairāk par 100 000 iedzīvotāju ir daudz vai maz. Turklāt zināmā mērā par finanšu pakalpojumu sniedzēju var uzskatīt arī valsts finanšu institūciju ALTUM, kā arī dažādus finanšu jomā strādājošus nebanku uzņēmumus.

Latvijā komercbankas gatavojas emitēt ar hipotekāriem kredītiem segtas obligācijas

Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) gatavo jaunu likumu, kas ieviesīs svaigu instrumentu, kādā veidā komercbankas varēs tikt pie papildu ilgtermiņa finansējuma – ar hipokerāriem kredītiem segtu obligāciju emisijas. Eksperti prognozē, ka jaunās iespējas varētu aktivizēt šobrīd stagnējošo kreditēšanas tirgu, sestdien informē LNT ziņas.

Balstās uz ilgtspējīgiem ieņēmumiem

Iepriekšējais gads Latvijas banku sektorā aizritēja ar nelielu trauksmes piedevu saistībā ar ABLV Bank darbības pēkšņo pārtraukšanu un nerezidentu līdzekļu aizplūšanu. Tomēr nevienu brīdi nav radušās nopietnas šaubas par banku sektora stabilitāti. Šis sektors turpina attīstību, banku ieņēmumiem pieaugot, bet pašām kredītiestādēm meklējot jaunas biznesa nišas un piedāvājot jaunus pakalpojumus.

LNT: Lauku māju un viensētu pārdevēji spiesti samazināt cenu

Neadekvāti augsto cenu dēļ bankas mēdz atteikt lauku īpašumu hipotekāro kreditēšanu, jo māju kapitālās remontēšanas apjomīgās izmaksas būtiski pārsniedz pat prognozēto nākotnes tirgus vērtību, - LNT Ziņām skaidro banku kreditēšanas speciālisti.

Banku uzraugs ar 2,2 miljoniem eiro soda LPB Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu 2,2 miljonu eiro apmērā AS LPB Bank par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī ir uzdevusi bankai atsaukt par finanšu noziegumu apkarošanas jomu atbildīgo valdes locekli Arni Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu.

Bankas kā ķīlnieki vājajai Kontroles dienesta un tiesībsargājošo institūciju sadarbībai. Intervija ar Ilzi Znotiņu

Jaunā Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā laikrakstam Diena atzīst, ka bankas, kuras Latvijā līdz šim darbojās ar augstāka riska klientiem, faktiski varēja būt situācijas ķīlnieki vājajai Kontroles dienesta un tiesībsargājošo institūciju sadarbībai. Vienlaikus tā bija un ir arī iestāžu vadītāju atbildība par nepieciešamo kontroles sistēmu ieviešanu. Lai situāciju mainītu, Kontroles dienests un valsts pārvalde turpmāk plāno vairāk dalīties par šīs jomas stratēģiju un vīziju, dodot arī vairāk norāžu par to, kā bankām pareizi rīkoties un kādas prasības pret tām tiek izvirzītas. Znotiņa intervijā nenoliedz, ka banka arī bez tīša nodoma varēja nonākt situācijā, kur tā var tikt apsūdzēta par to, ka tā "kaut kādas lietas nav darījusi", jo ir organizētas grupas, kas sniedz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pakalpojumus. "Ir arī virkne šo koruptīvo stāstu, kuros, protams, tikai un vienīgi banka būs tā, caur kuru tiks tunelēts šis nelikumīgais maksājums, un banka, nepazīstot šo iespējamo risku, nesaprotot par ko ir runa, var bez tīša nodoma nonākt situācijā, kur tā gala rezultātā var tikt apsūdzēta," intervijā uzsver Znotiņa.

Soli tuvāk trauksmei

Ieilgušais zemo procentu likmju laikmets, kas radās, centrālajām bankām īstenojot ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tuvojas savai izskaņai un atsevišķās valstīs to jau ir piedzīvojis. No vienas puses, tas liecina par ekonomikas nostiprināšanos, jo monetārajām iestādēm vairs nav jābaidās par deflācijas draudiem, kuriem īstenojoties ekonomika atkal grimst krīzē, bet, no otras puses, tas draud ar jaunām finansiālām nepatikšanām.

Ekonomika labvēlīga, lai turpmāk nebaltai dienai tiktu nolikts vairāk

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes aktuāls ir jautājums par iedzīvotāju finanšu prasmēm, arī tēriņu sabalansēšanu ar uzkrājumiem un krāšanas kultūru kopumā. Nav liela māka nopirkt, piemēram, iPhone, izmantojot patēriņa kredītu. Daudz lielāka māka ir ierobežotas rocības apstākļos sabalansēt ģimenes budžetu un naudu atlikt arī nākotnei.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide