Covid-19 izplatība un tās mazināšanai ieviestie karantīnas pasākumi, kā arī dažādi citi ierobežojumi atstājuši būtisku ietekmi uz pārtikas un citu preču cenām pasaulē.
Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā, un līdz ar to ir radījušas piesardzīgas cerības par atveseļošanās sākumu šajā gadā. Tomēr procesam, kurš bija saistīts ar naudas ieguldījumiem, gan tiešā veidā subsidējot projektus un darba vietas, gan uzturot maigu monetāro politiku un iepludinot vērtspapīru tirgos triljoniem dolāru un eiro, ir arī otra medaļas puse. Tā saistīta ar finanšu aktīvu, tostarp preču biržā tirgoto izejvielu, sadārdzināšanos.
Covid-19 krīzes dēļ noteiktie ierobežojumi ir radījuši nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem. To galvenais iemesls – pieprasījuma kritums, kura dēļ produkcijai ir ievērojami samazinājušās cenas.
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli - patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neraugoties uz ik pa laikam jaušamo optimismu attiecībā uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē un varbūtējo globālās tautsaimniecības izaugsmes tempu palielināšanos, ražotāju cenu konjunktūra liecina par pretējo.
Nemetot lielus līkumus, pasaules ekonomiskās tendences ienāk arī Latvijā un šobrīd visizteiktāk atspoguļojas rūpniecības nozarē gan attiecībā uz produkcijas izlaides svārstībām, gan arī attiecībā uz saražoto preču cenu pārmaiņām. Abos gadījumos ir jūtama visai izteikta bremzēšanās.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), pēc 2018. un 2019.gadā veiktajām pārbaudēm pārtikas tirgotāja KL Retail mazumtirdzniecības vietās, konstatējis, ka kompānijas īstenotā komercprakse cenu norādīšanas jomā ir negodīga un par to piemērojis naudas sodu 20 000 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.
Apkures sezona sākas ar gaidāmu siltumapgādes tarifu samazinājumu patērētājiem Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par diviem centiem benzīnam un par trīs centiem dīzeļdegvielai, aģentūru LETA informēja Statoil Fuel & Retail Latvia degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.
Šā gada lielākie panākumi lauksaimniecībā ir valsts un Eiropas Savienības subsīdiju neaplikšana ar nodokli, kā tas iepriekš bija plānots, kā arī atzinīgi vērtējams politiķu lēmums atļaut izmantot marķēto dīzeļdegvielu arī produkcijas pārvadāšanai, aģentūrai LETA atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.
Sākot no nākamā gada un vēl vismaz divus gadus plānots ievērojami palielināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei, kā arī tabakai un alkoholam. Atšķirībā no pārējiem sektoriem alkohola akcīzes nodokļa palielināšana tika sākta jau augustā. Gan grādīgo dzērienu, gan degvielas nozares pārstāvji Dienai visi kā viens uzsver – plānotās izmaiņas kropļos tirgu. Gluži pret akcīzes nodokli viņi neiestājas, bet uzstāj uz vienmērīgu tā piemērošanu.