Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 15. jūnijs
Vilija, Vits, Žermēna, Baņuta

Darba tirgus

Darba tirgus strauji bremzē

Latvijā līdz ar 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 izraisītās krīzes dēļ milzīgu satricinājumu piedzīvojis darba tirgus. Uzņēmumi bankrotē, darbinieki tiek atlaisti vai ir dīkstāvē, krasi mazinājies pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr labā ziņā ir tā, ka vēl joprojām ir nozares un uzņēmumi, kas meklē darbiniekus un ir gatavi tos nodarbināt. Tiesa, piedāvājums nebūs atbilstošs katra bez darba palikušā vēlmēm un iespējām.

Pērn izpleties darba tirgus

Latvijas ekonomikai turpinot darboties pēc iepriekšējo gadu izaugsmes inerces, vajadzība pēc darbarokām ir turpinājusi pieaugt. Rezultātā nodarbināto skaits pieaudzis, bezdarbs krities un arī maksātas lielākas algas nekā iepriekš. Latvijā pērn bija nodarbināti 910 tūkstoši jeb 65% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,5% un nodarbināto skaits – par 0,6 tūkstošiem.

Paaudzes darba tirgū

Darbiniekiem pēc 42 gadu vecuma vidējais atalgojums Latvijā sāk kristies, un tāda pati tendence vērojama visā Austrumeiropā, liecina konsultāciju uzņēmuma Fontes veikts pētījums, kurā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā darba tirgū veicas dažādām paaudzēm.

Produktivitāte augs līdz ar algām

Latvijā ik pa laikam dzirdam – lai tiktu pie labklājības, jākāpina produktivitāte. Minētais nenozīmē, ka vidusmēra Latvijas darbinieks strādātu par maz darba stundu. Šajā gadījumā runa ir par korporatīvā sektora radīto vērtību – jo vērtīgākas preces un pakalpojumus uzņēmums spēj radīt, jo lielāka produktivitāte naudas izteiksmē ir uz vienu strādājošo.

Pašreizējos apstākļos izdzīvos tie, kas spēj radīt vērtību un maksāt

Latvijas darba tirgus mūsu valsts tautsaimniecības attīstību nostāda aizvien jaunu izaicinājumu priekšā. Demogrāfiskās tendences, kas iepriekš bija vērstas uz negatīvu iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī uz iedzīvotāju aizbraukšanu labākas dzīves meklējumos komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, šobrīd darba tirgū palielina neaizpildīto vakanču skaitu.

Jādod iespēja, lai visi varētu atrast darbu

Pagājušajā mēnesī Rīgā durvis vēra kafejnīca, kurā daļa no strādājošā personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Citviet Eiropā šāda prakse – integrēt personas ar īpašām vajadzībām darba tirgū – tiek piekopta jau gadiem. Latvijas kontekstā šāda veida uzņēmumi ir jaunums, taču RB Cafe nav pirmais uzņēmums Latvijā, kurš dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai strādāt, bet arī gūt darba pieredzi un iemaņas. Pirms gada Siguldas novadā biedrība Cerību spārni izveidoja sociālo uzņēmumu Visi var!. Tā mērķis ir dot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti apgūt jaunas iemaņas un prasmes darbnīcās, kuras izmantot, lai nopelnītu, pārdodot savus izstrādājumus biedrības veikalā.

Latvijā jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā kaimiņvalstīs

Salīdzinājumā ar 2013. gadu jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs ir samazinājies no 24% līdz 15%, taču, kā norāda Eiropas Komisija (EK), statistika par šī gada pirmo ceturksni atklāj, ka bezdarba līmenis starp jauniešiem vēl aizvien ir visai augsts un dažās valstīs pārsniedz 30% atzīmi. EK dati liecina, ka 2019. gada 1. ceturksnī Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēti 3,3 miljoni bezdarbnieku jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Jauna realitāte

Regulāra nonākšana krustcelēs kļūst par normu, – tā ikviena strādājošā karjeras virzību jau šodien un arī turpmāk nākotnē raksturo telekomunikāciju uzņēmuma _Tet _personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Sundberga: Visi vēlamies godīgu spēli, godīgu konkurenci

Par darbaroku trūkumu, vecā parauga augstāko mācību iestāžu pārvaldes modeli un uz lietotāju orientētiem digitālajiem pakalpojumiem ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju Jūliju Sundbergu sarunājas Andis Sedlenieks.

Demogrāfijas tendences turpinās "izslaucīt" Latvijas reģionus

Iedzīvotāju skaita samazināšanās šobrīd Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk izpaužas brīvo darba vietu skaita pieaugumā. Situāciju sarežģī ne tikai tas, ka samazinās iedzīvotāju skaits, bet arī tas, ka sabiedrība noveco – tas mazina iespējas palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.

CV-Online Latvia: Dažādu tautību darbinieki uzņēmumā – pašsaprotams nākotnes scenārijs

Ar katru gadu pieaugot darbaspēka deficītam, Latvijas darba devēji meklē aizvien jaunus risinājumus, kas uzņēmumu vai iestādi padarītu pievilcīgāku potenciālo darbinieku acīs: piedāvā dažādus papildu labumus, investē darbinieku apmācībās, popularizē savu darba devēja tēlu. Neraugoties uz visiem centieniem, gandrīz 27% darba devēju šogad plāno izskatīt iespēju piesaistīt darbiniekus no citām valstīm, liecina CV-Online Latvia pērnā gada nogalē veiktā Latvijas darba devēju aptauja.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide