Dažādos projektos Latvijā ieguldīti 70% no šajā plānošanas periodā pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).
Šā gada pirmajā pusgadā no Eiropas Savienības (ES) fondiem neatbilstoši iztērēti 765 600 eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondiem. FM norādīja, ka 2018. gada pirmajā pusgadā ES fondu līdzfinansētos projektos kopumā konstatētas 77 neatbilstības par 765 600 eiro, kas ir par 11% vairāk, nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Lielāko daļu jeb 95% no neatbilstībām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) konstatējusi iesniegto maksājuma pieprasījumu un to pamatojošo dokumentu pārbaudēs.
Pēc 2020. gada Latvijai būs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi, bet tie jāiegulda inovācijās un zaļajā domāšanā, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks. Viņš atzina, lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka ES finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā, proti, no 2020. gada būs niecīgs, vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata.
Latvija ir saņēmusi un izmantojusi visu 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, teikts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvajā ziņojumā par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.
Par Eiropas fondu pieejamību, to, kā Latvijas uzņēmēji izmantojuši un izmanto dažādos finanšu instrumentus un kas šajā ziņā sagaidāms nākotnē – ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieku Mārtiņu Zemīti sarunājas Romāns Meļņiks.
Transporta attīstība ir radījusi objektīvas satiksmes problēmas pilsētās visā pasaulē, arī Latvijā, un to rašanās iemesls ir straujais transporta līdzekļu skaita pieaugums. Ceļu pārslogotība ir visaktuālākā problēma, plānojot brauciena laiku, jo tā ietekmē kopējo pārvadājuma laiku un līdz ar to izmaksas, kas loģistikas nozares uzņēmumiem ir īpaši būtiski. Pārvadājuma laiku būtiski ietekmē arī ceļu kvalitāte, kas Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats. Bez kvalitatīviem ceļiem nav iespējama pārvadājumu efektivitātes kāpināšana, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir viens no galvenajiem loģistikas attīstības virzieniem.
Līdz šim noslēgti projektu līgumi par 61% no Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Tiešo maksājumu piešķiršanas kritēriji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir sen novecojuši un arhaiski, jo tiešo maksājumu sistēma ir dāsna pret vienu valstu lauksaimniekiem un ļoti netaisnīga pret citiem, līdz ar to tā būtu jāpārskata, uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.
Kad pirms vairāk nekā gada Saeima pēdējo reizi pēc politiķu ieskatiem dalīja tā dēvēto kvotu naudu sev pietuvinātām pašvaldībām, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija izvēlējusies to paredzēt pamanāmiem projektiem, ar ko pievērst uzmanību pašvaldību vēlēšanu gadā. Taču Alojas novadā, kur toreiz pie varas bija citi politiskie spēki, joprojām ir "iestrēguši" pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas piešķirtie 10 766 eiro Kārļa Zāles pieminekļa atgriešanai Alojā. Salīdzinot ar lielu daļu savulaik dalīto "deputātu kvotu", šī summa nav liela, un ar to arī nepietiktu, lai īstenotu projektu, kam tā bija paredzēta.
Attīstības finanšu institūcija Altum sākusi piedāvāt jaunu valsts atbalsta programmu sociālajai uzņēmējdarbībai, kurā kopumā topošajiem vai esošajiem šīs jomas uzņēmējiem no Eiropas Savienības (ES) fondu naudas līdz 2022.gadam būs pieejami 12 miljoni eiro, žurnālistiem trešdien sacīja Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.