Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.
Šā gada maija beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 13,4 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2020.gada beigām, ir par 909 miljoniem eiro jeb 7,3% vairāk, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.
Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valsts parāds līdz 2021.gadam varētu sarukt par četriem procentpunktiem, teikts Finanšu ministrijas (FM) atbildes vēstulē Fiskālās disciplīnas padomei (FDP).
Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies. Šo izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības, bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā laikrakstam Dienas Bizness uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.
2014.gadā valsts budžeta deficīts bija 347 miljoni eiro, kas veidoja 1.4% no IKP. Deficīta apjoms pērn, salīdzinājumā ar 2013.gadu, ir dubultojies. Lielāko iztrūkumu veidoja valdības budžeta deficīta pieaugums, kas radies vienreizēja maksājuma ERAB, izdevumu palielinājuma atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem ietekmē.
Latvijas valsts parāda apjoms šā gada pirmā ceturkšņa beigās veidoja 39,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir piektais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.Zemākais valsts parāda līmenis uz pirmā ceturkšņa beigām fiksēts Igaunijā - 10% no IKP, Bulgārijā - 18% un Luksemburgā - 22,4%.