Lielā masu kustēšanās ir sākusies – ar to es nedomāju tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai kā politiķi un mediji mūs katru mēģinātu pārliecināt, ka nedrīkstam būt vienaldzīgi, nedrīkstam palikt mājās…
Jūs jau zināt – ja uz kādu brīdi iestājas klusums, nebūs labi! Krietnu laiku ieklausījos klusumā, kas valda ap Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvēšanu
Uh, sarakstīju "papīrus", tagad ir drusku laika pievērsties radošajam darbam! Gribat stāstiņu, kā es kļuvu par amatpersonu? Tiesa, tikai uz dažām dienām, bet es pats to uzzināju tikai tad, kad man sāka zvanīt no VID
Vienmēr brīdi vilcinos, pirms rakstu novēlējumu kartītē. Jaunajā gadā, dzimšanas dienā, kādam pensijā aizejot… Sasodīts, ko lai otram saka? Izņemot "Visu to labāko!", kas aizdomīgi izklausās pēc "Visu labu!"
Nedēļā starp valsts svētku dienām vajadzētu pateikt ko pacilājošu. Šajā laikā kultūra pēkšņi visiem ir vajadzīga, jo valsts – tas nozīmē tautu, tauta – valodu, valoda – kultūru, un tā tālāk
Cik sirsnīgi! – nodomāju, pamanījis, ka sabiedriskā doma iesaistījusies diskusijās par to, vai māksliniekiem pienākas garantēta darbavieta vai ne. Cik tipiski! – domāju tālāk, konstatējot, ka diskusijas aptver tikai tās mākslas jomas, kurās šādas darbavietas vispār ir, – teātra un mūzikas nozari
Ieraudzījis cirka arēnā tik daudz malkas, es jutos pacilāts un aizkustināts. Laikam manī pamodās latviešu kolektīvā bezapziņa, kas signalizē – malka rudenī nozīmē, ka kaut kā izdosies pārziemot
Politiskiem komentāriem it kā nebūtu vietas kultūras medija slejā, bet neslēpsim, ka līdz šim domē valdījusī "pārmaiņu koalīcija" baudījusi lielu atbalstu tieši radošajās aprindās