Patlaban Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā skatīšanai otrajam lasījumam tiek diskutēti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas citstarp paredz liegt Latvijā izplatīt tabakas izstrādājumu aizstājētproduktus (nikotīna spilventiņi, karsējamā tabaka) ar tiem pievienotu, piemēram, mentola aromātu, kā arī paredz virkni citu ierobežojumu un liegumu.
Par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, valdības darba vērtējumu un nākotnes perspektīvām Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Neskatoties uz daudzajiem ostu nozares ekspertu iebildumiem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits turpina aktīvi virzīt grozījumus ostu likumā. Pēc, manuprāt, formālas plāna izskatīšanas Ostu padomē (kura, starp citu, notika tikai un vienīgi reformas kritizētāju spiediena dēļ) ministra plāna virzībai uz Saeimu koalīcijas līmenī ir dota zaļā gaisma, jo vakardienas valdības sēdē likumprojekts tika akceptēts iesniegšanai Saeimā. Nozares pārstāvji gan pauž, ka vismaz atsevišķas iebildes tomēr ņemtas vērā.
Izskatās, ka šīs Lieldienas atmiņā paliks ne tikai ar kārtējām olu kaujām izolācijas apstākļos, bet arī ar kārtējo pierādījumu valdības, valdošo politiķu un pietuvināto personu, atļaušos teikt, cinismam un īpaši nekvalitatīvam darbam. Loģiski, tas atkal rezultējies sabiedrības sašutumā gan par nodokļu maksātāju naudas bezatbildīgu izkleķerēšanu, gan daudzu tūkstošu cilvēku laika un nervu bendēšanu.
Analizējot pēdējo gadu notikumus dzelzceļa transporta nozarē un izvērtējot arī februāra sākumā Konkurences padomes (KP) pasludināto lēmumu par teju sešu miljonu eiro soda piemērošanu va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) par konkurences pārkāpumiem, ir pamanāmas vairākas būtiskas likumsakarības.
Par nozares pārstāvju asi kritizētās ostu reformas gaitu, riskiem un nepieciešamajiem labojumiem Guntars Gūte sarunājas ar SIA Rīgas universālais terminālis valdes locekli un izpilddirektoru Jāni Kasali.
Pēdējā laikā tiesībsargājošās iestādes piedzīvo ne tos labākos reputācijas brīžus, taču paradoksālā kārtā reputācijas problēmas sev sagādā paši likumsargi. Runa ir par vairākiem savā starpā nesaistītiem notikumiem, kuros tiešā mērā ir skarti konkrēti indivīdi un viņu tiesības, kā arī vienu gadījumu, kas skar augsta ranga tiesībsarga rīcības likumību.
Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Janu Salmiņu.
Par galvaspilsētas izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā, jaunās varas solījumu atbilstību reālajiem darbiem Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domnieku, bijušo mēru Oļegu Burovu (GKR).
Šķiet, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē visu trīs lielo - Rīgas, Ventspils un Liepājas - ostu komersanti nevis savstarpēji sīvi konkurē par biznesa apjomiem, bet gan vienojušies kopīgā frontē, lai cīnītos pret, viņuprāt, ostu nākotni apdraudošo satiksmes ministra Tāļa Linkaita intensīvi virzīto ostu reformu.
Termins ''konsekvence'' nozīmē atbilstību loģikas prasībām, noteiktām likumsakarībām, noteiktai sistēmai. Šķiet, Latvijā vairs tikai ļoti neliela sabiedrības daļa varētu piekrist, ka šim terminam atbilst tas, ko ar pandēmijas apkarošanas karogu rokās un tukšiem lozungiem dara valdība kopā ar ierēdniecības aparātu.
Par attīstības scenārijiem dzelzceļa nozarē un potenciālajiem riskiem Guntars Gūte sarunājas ar SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju, bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Džinetu Innusu.
Igaunijas uzņēmējs, a/s Skinest Group akcionārs Oļegs Osinovskis vērsies ar iesniegumu pie vairākiem Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, kā arī parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar lūgumu izvērtēt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša publisko izteikumu atbilstību Saeimas deputātu Ētikas kodeksam.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, šķiet, nolēmis veikt būtisku uzrāvienu savā iecerētajā ostu reformas projektā, lai, pat īsti neieklausoties dažādu jomu ekspertu aicinājumos un brīdinājumos par negatīvajām sekām, straujā tempā "līdz uzvarošām" beigām aizvirzītu normatīvus, kas paredz izveidot jaunu pārvaldības modeli trijās lielākajās Latvijas ostās. Tā var secināt pēc pirmdienas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes, kurā savā ziņā negaidīti tika izskatīts un arī konceptuāli atbalstīts Linkaita ostu reformas plāns un tā tālāka virzība izskatīšanai valdībā.
Šobrīd Saeimā virzību turpina likumprojekts Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), par kuru kritiku pauduši juristi, uzņēmēji un politiķi, norādot uz grozījumu iespējamo neatbilstību cilvēktiesībām, pārcenšanos starptautisko prasību ieviešanā, teksta kvalitātes trūkumiem un neskaidrībām, kādas radīsies to piemērošanā. Vislielākā kritika vērsta pret regulējumu, ka valsts, atzīstot, ka kādai personai nav nevainojama reputācija, var šai personai atņemt noteikta veida īpašumu.
Par to, kādi secinājumi jāizdara un kādi pasākumi valstij jāveic pēc Covid-19 gūtās mācības, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu.
Saskaņā ar Latvijas finanšu sektoru reglamentējošajiem normatīviem maksimāli iespējamais naudas sods kredītiestādei par pārkāpumiem AML/CFT (naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas) jomā var būt pieci miljoni eiro vai 10% no bankas (finanšu iestādes) gada apgrozījuma, ko rēķina pēc pēdējā jaunākā apstiprinātā auditētā gada pārskata.
Par apdrošināšanas nozares rezultātiem pērn, kā arī šā gada prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu.
Pašreizējā valsts komunikācijas stratēģija par Covid-19 pandēmiju sevi ir izsmēlusi, tāpēc jau 9. martā valdība varētu nākt klajā ar grozītu komunikācijas stratēģiju. Šādu jaunumu trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja premjerministra Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, un jāsaka, šis paziņojums raisīja gana plašu uzjautrināšanos par potenciālajiem stratēģijas virzieniem, kā arī pārdomas par to, cik daudz nodokļu maksātāju naudas atkal plānots šādā veidā apgūt.
Vidzemes rajona Limbažu tiesas pilnais spriedums tā dēvētajā Osinovska – Magoņa krimināllietā, kas pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas radīja plašu rezonansi un satricināja tieslietu sistēmu, gan procesā iesaistītajām pusēm, gan plašākai sabiedrībai būs pieejams 15. jūnijā. Līdz ar to pagaidām vēl nav zināms prokuratūras lēmums par sprieduma pārsūdzību.
Par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sabiedrības veselību un valsts ekonomiku, situācijas risinājumu kvalitāti un valdības stabilitāti Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.
Daudz pārmetumu pašreizējā valdība un pandēmijas krīzes vadības komanda ir uzklausījusi līdz šim, un, ja nekas nemainīsies ne ministru, ne ierēdņu attieksmē, šie sabiedrības pārmetumi un tiem sekojošais aizvainojums turpinās pieaugt. Ar to ir jārēķinās visiem, kuri šobrīd mēģina pārvaldīt veselības un ekonomikas krīzi. Tostarp koalīcijas politiķiem jārēķinās, ka šī situācija ļoti smagi var atsaukties uz viņu partiju rezultātiem jau pašvaldību vēlēšanās.
Veselības uzņēmumu grupas a/s Repharm uzņēmums Rīgas farmaceitiskā fabrika iegādājies tiesības 2023. gadā nopirkt daļu no farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm kapitāla. Par plāniem saistībā ar Olainfarm Guntaram Gūtem stāsta Repharm padomes loceklis Juris Bundulis.
Klausoties veselības ministra Daniela Pavļuta atklāsmēs un epitetos pēc dienesta izmeklēšanas saistībā ar būtiski samazināto pasūtījuma apjomu vakcīnām pret Covid-19, atminējos kādu laiku iepriekš dzirdētās citu politiķu tikpat sirdi plosošās replikas OIK skandāla kontekstā.
Mūsu sabiedrība ir pelnījusi noteiktību un drošību arī nenoteiktības apstākļos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.
Laikā, kad valdība un visa valdošā koalīcija aizvien straujāk zaudē sabiedrības uzticēšanos un toleranci pret valdības izmantotajiem instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, politiķi turpina zāģēt zaru, uz kura paši sēž. Runa ir par valdošās koalīcijas partneru savdabīgo rīcību, kuru nekādi nenosauksi par saskaņotu partnerību, bet drīzāk par mazliet nekaunīgu politisko sāncensību priekšvēlēšanu laikā, mēģinot uzspēlēt uz cilvēku sajūtām un emocijām.