Pēdējo pāris mēnešu laikā Covid-19 ir teju vienīgā galvenā tēma publiskajā telpā. Tas savā ziņā sāk nogurdināt gan ar informācijas viendabību, gan ikdienas pelēcību. Diemžēl ekspertu prognozes tuvākajai nākotnei, maigi sakot, nav visai iepriecinošas. Tam ir vairāki iemesli.
Par mazo aptieku lomu pacientu veselības nodrošināšanā un biznesa riskiem Guntars Gūte sarunājas ar individuālo aptieku sabiedriskās organizācijas Aptieku biedrība valdes priekšsēdētāju, farmaceiti Agnesi Riteni.
Par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, kā arī valdības attieksmi pret mediķiem Guntars Gūte sarunājas ar anesteziologu, reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Robertu Fūrmani.
Tas, cik savā ziņā haotiski valdība maina jeb, viņu valodā runājot, "pilnveido, papildina un uzlabo" biznesa un iedzīvotāju tā sauktā atbalsta procesa nosacījumus, jau vien norāda, ka pie varas esošie politiķi un daļa ierēdņu savu pietiekami lielo algu tā īsti neatpelna.
Par mediju atbalstam valdības atvēlētā finansējuma potenciālo saņēmēju loka izvēles kritērijiem un apjomu Guntars Gūte sarunājas ar Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu.
Attālinātā darba un mācību režīms ir iezīmējis sakaru infrastruktūras stabilitātes un veiktspējas nozīmi visās tautsaimniecības nozarēs. Operatoru, kā arī valsts pārziņā esošai infrastruktūrai jāpierāda sava veiktspēja kritiskos apstākļos. Par Latvijas gatavību nodrošināt drošus un stabilus interneta savienojumus Guntars Gūte sarunājas ar va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.
Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze sāk skart aizvien vairāk uzņēmumu, kuru vadība un īpašnieki teju 24/7 režīmā šobrīd seko notikumu attīstībai gan pasaulē, gan Latvijā, taču visdetalizētākā analīze, šķiet, tiek veikta par pašu uzņēmumu naudas plūsmu – ienākumu un izdevumu dinamiku. Mēs katrs un visi kopā arī savā nosacīti mazajā valstī un ekonomikā esam iekļuvuši ne vairāk, ne mazāk lielā virpulī, ja salīdzinām ar situāciju pasaulē kopumā.
Par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu jaunā likuma projekta ieilgušo virzību un šo objektu uzturēšanai nepieciešamā finansējuma mūžīgo trūkumu Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Jāni Vucānu (ZZS).
Lai gan Covid-19 pandēmijas attīstība šobrīd Latvijā, šķiet, ir nedaudz piebremzēta dažādu ierobežojumu un īstenoto piesardzības pasākumu rezultātā, tomēr ar infekciju sasirgušo cilvēku skaits turpina palielināties, turklāt jau trīs inficētos cilvēkus ar smagu slimības gaitu nācies pieslēgt pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta.
Par ostas nākotnes izaicinājumiem un Covid-19 krīzes ietekmi uz ikdienas darbu Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Viesturu Zepu.
Covid-19 epidēmija gan tiešā veidā, gan nu jau arī pastarpināti ietekmē visu ekonomiku un teju katru biznesa jomu un uzņēmumu. Pēc ekspertu domām, tas var radīt tālejošākas negatīvas sekas arī banku sektoram, kam var rasties problēmas ar debitoru parādiem, ja uzņēmumi masveidā vairs nespēs segt savas saistības. Pagaidām gan banku sektors nopietnas grūtības neizjūt, tomēr finanšu uzraugi kopā ar bankām pastāvīgi monitorē situācijas attīstību un modelē iespējamos scenārijus.
50% sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS februārī veiktās aptaujas respondentu pauduši negatīvu attieksmi pret pērn decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) piemērotajām sankcijām pret Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostu, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.
Par Covid-19 ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, iespējamajiem risinājumiem krīzes pārvarēšanai un dzīvi pēc krīzes Guntars Gūte sarunājas ar EY partneri Baltijas valstīs Guntaru Krolu.
Gandrīz vai triumfa fanfarām skanot, tika izziņots airBaltic īstenotais, nenoliedzami, stratēģiski svarīgais reiss uz un no Urumču starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 tūkstošu sejas masku un 80 tūkstošu respiratoru no Džendžou un Jivu reģiona.
Latvijas Bankas (LB) eksperti pārskatījuši un pamatīgi koriģējuši negatīvā virzienā Latvijas iekšzemes kopprodukta izmaiņas. Patiesībā tas bija prognozējami, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas un sociālās spriedzes pieaugumu.
Par iespējamiem globālās krīzes attīstības scenārijiem un Latvijas iespēju īstajā brīdī reaģēt Guntars Gūte sarunājas ar nodokļu ekspertu, biznesa konsultantu Jāni Taukaču.
Krīze, kuru šobrīd piedzīvojam, patiesībā aizvien vēl tā īsti nespējot aptvert tās reālos sagaidāmo seku apmērus, šķiet, būs lielākā, kādu abu brīvvalstu laikā esam pieredzējuši. Diemžēl galvenā problēma ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā ir, ka no pēdējo 30 gadu laikā piedzīvotajām dažāda lieluma un izcelsmes krīzēm tā īsti neesam mācījušies un izdarījuši attiecīgus secinājumus. Tas savukārt ļoti tieši atspoguļojas patlaban valdības centienos ar visiem pieejamiem līdzekļiem mīkstināt nu jau diezgan droši prognozējamo smago ekonomikas piezemēšanos.
Neskatoties uz valdības strādāšanu teju 24 stundu režīmā, nevar nejust, ka augstākajai valsts vadībai tomēr izteikti pietrūkst krīzes menedžmenta iemaņu. Tas, ka teju katru dienu tiek organizētas krīzes vadības padomes un valdības sēdes, vēl nebūt neliecina par kvalitatīvu darbu. Un beigu beigās – būsim pavisam godīgi – patlaban lielāko darbu paveic tie, kurus pie varas esošie politiķi, vēl pirms dažiem mēnešiem dalot naudu šā gada budžetā, diezgan nesmuki apdalīja un vēl visus šos mēnešus kaunināja par negausību, tajā pašā laikā ar "dzelžainiem" argumentiem cenšoties pārliecināt, ka pašu vajadzībām iedalītie miljoni partiju kabatām ir daudz svarīgāki par mediķu, skolotāju, policistu finanšu vajadzībām.
Līdz 20. maijam rīdziniekiem jānoslēdz jauni līgumi ar atkritumu apsaimniekotāju, Guntaram Gūtem skaidro SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā LTV nāca klajā ar visai savdabīgu ideju – viņš rosina grozīt likumus, kas ļautu bankām norakstīt tā dēvētajos treknajos gados izsniegtos kredītus, kurus bankas jau sen uzskata par bezcerīgi neatgūstamiem, un tādējādi, pēc Kazāka domām, ekonomiskajā apritē ļautu atgriezties ap 10 tūkstošiem cilvēku.
Par tieslietu ministra Jāņa Bordāna publisko strīdu ar kolēģi advokatūras jomā zvērinātu advokātu Mārci Miķelsonu un viņa paustajām aizdomām par Bordāna iespējamiem pārkāpumiem Guntars Gūte sarunājas ar zvērinātu advokātu, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) locekli Mārci Krūmiņu.
Divu advokātu publisks strīds viennozīmīgi kaitē nozares reputācijai kopumā, sarunā ar Guntaru Gūti akcentē zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP)priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, norādot, ka LZAP skatīs sūdzības pret abiem advokātiem.
Pēdējā un liktenīgā degmaisījuma piedeva, kas pilnībā sadedzināja tiltus starp kādreizējiem ciešajiem koalīcijas partneriem Rīgas domē (RD) – partijām Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) –, šķiet, bijuši notikumi un pat asi konflikti pagājušā gada decembrī un šā gada janvārī saistībā ar Brasas satiksmes pārvada būvniecības darbiem, liecina Dienas rīcībā nonākusī informācija.
Politiķu steigā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks publiski definētajam mērķim pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem. Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt Eiropas Savienības izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas rezultātā draud ar pamatīgiem sodiem. Šādu savā ziņā drūmu prognozi pauž Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedri, vērtējot likumprojektu, kuru otrajā lasījumā šodien skatīs Saeima.
Nelegālo tabakas izstrādājumu īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir mazinājies, tas apliecina uzraugošo institūciju sekmīgi īstenoto sadarbību šajā jomā, tomēr ir virkne problēmjautājumu, kuru ilgstoša nerisināšana ļauj nelegālajam rūpalam aizvien veiksmīgi pastāvēt. Tā tika secināts februāra sākumā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās gan tabakas industrijas legālo spēlētāju pārstāvji un eksperti, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts policijas atbildīgās amatpersonas.
