Nosaukti Dienas gada balvas kultūrā 2014 laureāti 20

  • 0
  • Pievienot

Ceturtdien, 12. martā, Dienas gada balvas kultūrā apbalvošanas ceremonijā tika godināti izcili un pārsteidzoši aizvadītā gada mākslas fakti. Uzvarētāji saņēma tradicionālo Zelta kartupeli, ko veidojis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

Dienas gada balvas kultūrā 2014 laureāti:

Mihails un Mihails spēlē šahu. Komponists Kristaps Pētersons, libreta autors Sergejs Timofejevs, režisors Viesturs Meikšāns. Latvijas Nacionālā opera

Oriģināla ideja – restaurējot šaha spēles gaitu, izstāstīt divu šaha ģēniju Mihaila Tāla un Mihaila Botviņņika dzīvesstāstu uz 1960. gada padomju realitātes fona. Izrāde ar 32 dalībniekiem – tik, cik figūru ir uz šaha galdiņa, – ir intelektuāls un muzikāls piedzīvojums, kurā brīžiem autori demonstrē spožu humora izjūtu.

Inga Ābele. Klūgu mūks (Dienas grāmata)

Novitāte šīs spēcīgās prozaiķes daiļradē. Pamatīgs, daudzslāņains romāns par vēsturisku personību, katoļu priesteri un pirmās Latvijas brīvvalsts politiķi, lielo latgalieti Franci Trasunu Latgales vides un latgaliešu valodas straumē – ar vairākiem paralēliem dzīvesstāstiem; kā bieza prelūdija tik ilgotajai vēsturisko romānu sērijai, kurā arī šai autorei top romāns – jau cits. Autore vienmēr ir pārsteigusi, īpaši detaļās, un šī reize nav izņēmums. Jāizlasa katra lappuse.

Ēriks Apaļais. Personālizstāde Zari LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (10.10.2014.–02.11.2014.)

Mazliet nostalģiskā tematika ar nelielu ironijas devu bija virzīta analītiskā gultnē – uz glezniecības un verbālās valodas attiecību pētījumu, izmantojot apzināti sašaurinātu, taču viegli vispārināmu salīdzinājumu lauku.

Mihails Kuzmins. Peldošie – ceļojošie. Režisors Vladislavs Nastavševs. Jaunais Rīgas teātris

Skaists, trausls un ironijas pilns konceptuāls teātra vēstījums par jūtu dabu. Izsmalcinātais izrādes vizuālais tēls (Monika Pormale), Vladislava Nastavševa oriģinālmūzika un precīzie, emocionālie un vienlaikus pašironiskie aktierdarbi (Sandra Kļaviņa, Andris Keišs, Baiba Broka u. c.) padara izrādi par ceļojumu zudušajā, bet valdzinošajā sudraba laikmeta pasaulē.

Komponiste Santa Ratniece. 7. Liepājas koncerts klavierēm ar orķestri

Par neparasto, noslēpumaino, ireāli tēlaino mūzikas izteiksmību, ko grūti pat iežogot klavierkoncerta jēdzienā. Tā atklāj jaunas šķautnes un resursus komponistes mūzikas valodā. Pirmatskaņojums XXII Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā Liepājā 23.IV, pianists Vestards Šimkus, Liepājas simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala.

Evelīna Deičmane-Vida sadarbībā ar Rasu Jansoni. Kinētisko skulptūru cikls Skurstenis izstādē Skan II Botāniskajā dārzā (01.07.2014.–24.08.2014.)

Skaņu mākslas un Botāniskā dārza eksotiskās vides mijiedarbība rosināja paplašināt priekšstatus par avangarda mākslas specifiskajām interesēm, iekļaujot tajās arī vēstures un lokālās identitātes jautājumus.

Spāņu dzejas antoloģija. 20. gadsimts (Neputns). No spāņu valodas tulkojis Leons Briedis

Atdzejotāja vairāku gadu desmitu darbs satricina arī pieredzējušu dzejas mīlētāju, noraujot priekškaru spāņu zemes dzejai kā kontinentam, iespaidīgā iejūgā parādot garu un miesu, to kopā būšanu. Ar spāņu dzeju kādu laiku vairs nejūties kā parasts cilvēks, bet kā varena, mitoloģijas cienīga persona.

Akmeņi manās kabatās. Režisore Signe Baumane

Fanātiskais mākslinieces un režisores Signes Baumanes spīts, talants un apbrīnojamās darbaspējas ir vainagojušies stilistiski spožā, asprātīgu paradoksu, intīmu atklāsmju un atmiņu piepildītā vēstījumā – pilnmetrāžas animācijas filmā par vairāku paaudžu Latvijas sievietēm un to cīņu – gan fizisko, gan mentālo.

Diriģents, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava

Par vērienīgām, radoši drosmīgām un oriģinālām koncepcijām. Monumentāla koncertsērija, starptautiskas sadarbības projekts Bahs. Pasija. Rīga – visu trīs J. S. Baha pasiju un pirmā šī žanra darba Latvijā – Ērika Ešenvalda Lūkas pasijas – atskaņojums. Rakstītāja, koncertuzvedums, veltījums dzejnieces un folkloras teicējas Broņislavas Martuževas gara spēkam. Jāņa Lūsēna, Mārtiņa Brauna, Valta Pūces, Imanta Kalniņa dziesmas. Lubānā, Rēzeknē, Rīgā.

Uz spēles Latvija. Režisors Pēteris Krilovs

Pētera Krilova autobiogrāfijā balstītais stāsts – padomju varas represētā tēva meklējumi – vienlaikus ir arī dramatisks, pārsteidzošs skatījums uz Latvijas likteni pēc Otrā pasaules kara, spiegošanas un pretizlūkošanas tīkliem un pat Latvijas kultūrmantojumu – filmu Kad lietus un vēji sitas logā. Savulaik tā tapa kā ideoloģizēta kinoversija par šiem pašiem notikumiem, kurus pēta Pētera Krilova filma.

Dienas lasītāju simpātiju balva: Džordžs Orvels. 1984. Režisore Laura Groza-Ķibere. Liepājas teātris

Dienas gada balvu kultūrā atbalsta: Baltijas advokātu birojs Lawin un Latvijas dzelzceļš.  

Pievieno komentāru

+
Lasi vēlāk
0