Spārītis: Ja zinātnes finansējums nepalielināsies, mūsu pētnieki būs tikai skrūvītes starptautiskajā ķēdē 31

  • 0
  • Pievienot

Jāsaprot - ja zinātnes finansējums nepalielināsies, mūsu pētnieki būs tikai skrūvītes starptautiskajā ķēdē, kurā lielie koncerni pasūta kaut ko izpētīt no K līdz L, bet pārējās izstrādnes nāk no Ķīnas, Indijas, intervijā Dienai atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Vanaga pagājušajā nedēļā pauda, ka nav korekti zinātnes finansējumu saistīt tikai ar summu, kas plūst caur IZM. Respektīvi, zinātniskajai darbībai paredzētie līdzekļi esot arī Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas u. c. budžetos, tātad kopējā summa ir nevis publiskajā telpā piesauktie 16,4 miljoni, bet 89,7 miljoni latu. Cik tomēr šāda sadrumstalotība traucē? Un ko te varētu labot?

Latvijas zinātnes kopējais finansējums veidojas no četrām pozīcijām. Valsts dotācija ir 22,4 miljoni, privātais finansējums - 24,7 miljoni, ārējais finansējums (Eiropas Savienības piešķirtais) - 50,7 miljoni, un augstskolu pašu ieguldījums - 1,6 miljoni. Šāda struktūra nozīmē, ka, ja mēs gribam runāt tieši par zinātnes attīstību, jāskatās uz valsts dotācijas daļu, jo pārējās pozīcijas zinātne, kā saka, nemaz neredz - šo naudu "apēd" infrastruktūras uzturēšana, algas. Savukārt ārējais finansējums 50 miljonu latu apmērā faktiski uzskatāms par sociālo spilvenu, ko 2009. gadā noteica, lai zinātnieki nenomirtu badā, respektīvi, zinātniekiem ļāva caur dažādiem projektiem radīt sev algas. Ja tagad runā, ka nākamajā plānošanas periodā, sākot no 2014. gada, ārējā finansējumā uzsvars būs uz infrastruktūras attīstīšanu, jāsecina, ka šai pozīcijai pazūd minētā sociālā spilvena funkcija. Infrastruktūra būs, algu nebūs.

Gribu sacīt, ka Vanagas kundzes izpratne ir kļūdaina, jo nav tā, ka zinātnes finansējums būtu fragmentēts pa n-tajām ministrijām. Ja no valsts dotācijas 22,4 miljoniem atņem IZM dalītos 16,4 miljonus, paliek apmēram pieci miljoni latu. Šie pieci miljoni iekrīt Zemkopības un Veselības ministrijas dārziņā un izpaužas kā atbalsts Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kā arī Stradiņa universitātei ar to pētnieciskajiem institūtiem. Tas arī viss.

Par Eiropas līdzšinējo finansējumu. Ir dzirdēti komentāri, ka dažkārt to pavada nosacījumi, kas apgrūtina, rada nevēlamas sekas, neatbilst Latvijas specifikai.

Savulaik viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem atklātības brīdī pauda, ka 40-42% no ES finansējuma nogulsnējas dažādās starpnieku organizācijās, kas pārkrauj papīrus no viena galda malas uz otru. Zinātne jau šajā ziņā nav atrauta - finansējama gala saņēmējs ir nožņaudzies, rakstīdams neskaitāmas atskaites. Nevar noliegt, ka pati ES nereti ir visai birokrātiska, tomēr ir indikācijas, ka "viņi" to ir apzinājušies un cenšas labot, tāpēc galvenais tomēr ir mūsu pašu niķis "apsaimniekot" ES naudu.

Kad runā par Latvijas zinātnes konkurētspēju, min patentus, publikācijas ārvalstu presē, citējamību utt. Attiecībā uz eksaktajām un dabas zinātnēm šādus kritērijus varētu saprast, bet cik korekti ir šādu mērauklu piemērot, teiksim, letonikai? Kā vispār pareizi, kā tagad moderni saka, komunicēt humanitāro zinātņu lomu sabiedrībai? Jo ir sajūta, ka prātos ir iedēstīta tēze, ka zinātnei jābūt "taustāmi vajadzīgai"...

Pēdējā 100 gramu kultūras raidījumā mācītājs Juris Cālītis labi teica: humanitārās zinātnes ir tās, ka veicina nācijas gara noturību, rezistenci, lietojot medicīnas terminu, pret dažādām ārējām ietekmēm. Līdz ar to, noplicinot humanitārās zinātnes, valsts apdraud nācijas garīgo veselību. Turklāt nekur pasaulē zinātnes aprindās nekonfrontē pielietojamās zinātnes un humanitārās - kaut kas tāds var dzimt tikai ierēdņu vai politiķu galvās. Ir jāsaprot, ka letonika vienmēr būs reģionāla - Baltijas, labākajā gadījumā Skandināvijas telpa -, t. i., vietēja patēriņa "prece".

Es varētu paškritiski atzīt, ka humanitārajās zinātnēs varbūt vajadzētu atsacīties no marginālām, šauri specifiskām tēmām un koncentrēties uz lielākiem projektiem. Vajadzīgas prioritātes. Nu, nezinu - kārtīgs starptautiski orientēts latviešu gramatikas projekts, Latvijas mākslas vēstures enciklopēdija utt. Tomēr arī tad mums jāraugās, lai Latvijā būtu savi speciālisti, ja tā var teikt, retās humanitāro zinātņu profesijās. Piemēram, vienreiz piecos gados mums jāgatavo kaut daži speciālisti paleogrāfijā, arhīvu zinātnēs un tikpat labi arī latīņu vai sengrieķu valodā.

Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir zema privātā sektora iesaistīšanās - arī ar savu finansējumu - zinātnē un pētniecībā. Kāpēc?

Ja salīdzina ar 2010. gadu, redzam, ka šis finansējums ir samazinājies, tas savukārt ļauj secināt - privātā sektora līdzdalība ir cieši saistīta ar tā ekonomisko stāvokli. Privātais sektors krīzes laikā cieta zaudējumus, attiecīgi... Tomēr ir arī cits faktors: mūsu kapitālam vēl ir ļoti īsa uzkrāšanas vēsture. Pat veiksmīgi uzņēmēji ir radījuši uzkrājumus sev, saviem pēctečiem, investīcijām pašu uzņēmumos, bet viņiem trūkst tāda kapitāla, ar kuru riskēt, ieguldot zinātnē. Vēl jāņem vērā, ka zināmas sabiedrības daļas, daļēji arī valsts aizdomīgā attieksme pret uzņēmējiem nerosina viņus publiski parādīt savu patieso materiālo stāvokli.

Tomēr ceru, ka situācija mainīsies. Jāsaprot, ja zinātnes finansējums nepalielināsies, mūsu pētnieki būs tikai skrūvītes starptautiskajā ķēdē, kurā lielie koncerni pasūta kaut ko izpētīt no K līdz L, bet pārējās izstrādnes nāk no Ķīnas, Indijas utt. Tajā pašā laikā mums ir gluži laba bāze. Starptautiski, ja viens no divdesmit institūta pieteikumiem kāda projekta finansējumam tiek akceptēts un veiksmīgi realizēts, tas jau ir normāli. Ja mēs paskatāmies, kā šajā ziņā veicas mūsu institūtiem, redzam, ka labākajiem "sekmība" ir augsta - 20, 30, 40 procentu. Ir, protams, arī vājāki rādītāji - Latvijā oficiāli reģistrēti ir apmēram 150 institūtu, bet "sekmība" beidzas apmēram pie astoņdesmitā. Izvērtēšanas process, ja vien to veiks saprātīgi, nozarei nāks par labu.

Visu interviju ar O.Spārīti lasiet ceturtdienas Dienā!

Pievieno komentāru

Juris

Zinātniekiem ir jābeidz vaimanāt un jāsāk domāt, ko var darīt pašiem savā un valsts labā. Ir jāpagriežas ar seju pret inovācijām, lai varētu ne tikai kaut ko izgudrot vai atklāt, bet arī nopelnīt naudu. Ķīlis jau mēģina ko darīt, bet šajā nozarē vajadzīga pamatīga reforma, ja gribam iet līdzi laikam. Naudu valstij var prasīt
bezdarbnieks vai invalīds, nevis vispusīgi izglītots intelektuālis - pētnieks.

pirms gada, 2013.03.07 07:01

Vērtējumi +4 -6

Vārds

Ko tad Ķilis mēgina darīt? Līdz sim, viņs tiekai sludina par kaut kādam "reformām". Kur ir paveiktie darbi? Lūdzu, pa punktiem!

pirms gada, 2013.03.07 07:42

Vērtējumi +7 -1

Artis

Ja kaut nedaudz vairāk padomātu, tad saprastu, ka ir jomas, kurās būtu grūti ko nopelnīt, bet tomēr ir vajadzīgas!

pirms gada, 2013.03.07 08:29

Vērtējumi +4 -0

spāre

ja palielināt finansējumu tad skrūvītes būs paēduša un vispār nestrādās!
un izkritīs no ķēdes!

pirms gada, 2013.03.07 08:35

Vērtējumi +12 -1

zinātnieks

Sveiks, Jurīt. Cik gadus strādāju zinātnē, katrā publiskā saietā dzirdu vienu un to pašu - man esot ''jāatdodas'' valstij un tūlīt pat jādara kaut kas liels tās labā. Brīnos tikai, kāpēc neviens cits tai valstij par velti neko nedara un viņam neviens neko nesaka. Pat tikko dievu kārtā ieceltais nelaiķa poēts Ziedonis bez honorāra nekur nekustēja un par to nav mazāk mīlēts.
Sēdi tālāk ar latviešu nacionālistu bezmaksas zinātnes trakumsērgu, Jurīt, tikai saproti, nebūs šai valstij naudas zinātnei, aiz ''patriotisma'' viņai tādu neviens netaisīs.

pirms gada, 2013.03.07 09:17

Vērtējumi +5 -0

Oskars

Stulbie ZINĀTNIEKI !!!!!

Naudu vajag arī nabadzīgajai tautai, lai tavus izgudrojumus varētu realizēt..... .........

pirms gada, 2013.03.07 09:38

Vērtējumi +0 -5

Vārds

Tautai nav jaatdodas. Zinatniekam ir jaatdodas sev! Nopelni pats sev kaut ko un visi bus priecigi, nevis kartejo reizi lien dzivot uz citu rekina.

pirms gada, 2013.03.07 16:10

Vērtējumi +1 -1

Ojār,

skrūvītes arī vajadzīga pasaules tirgū un tās izdzīvos, bet nullītes gan pazudīs....

pirms gada, 2013.03.07 19:12

Vērtējumi +2 -0

Es pati

Jā, "vispusīgi izglītots intelektuālis - pētnieks" nevienam neko neprasīs, tas iesniegs papīrus pasaules pētniecības programmās & institūtos un brauks uz turieni, kur viņam piedāvās labu algu un kur būs research opportunities...

pirms gada, 2013.03.07 19:43

Vērtējumi +0 -0

Valdis

Liecieties mierā ar savu zinātni! Tagad Dombrovska valdībai ir svarīgākas lietas. Bijusī komuniste Ēlerte jāiebīda Rīgas domē, Maizītis jādabuj SAB direktora krēslā, jāiznīcina nacionālā valūta, elektroenerģijas tarifi jāpaaugstina, lai varētu visus kāst un lielīties par ekonomisko uzplaukumu. Kad beigsies šis demagoģiskais "vaiksmes stāsts", tad varbūt, arī zinātnei pievērsīsi uzmanību... Ta kā, godajamie zinātnieki, esiet pacietīgi un gaidiet savu kārtu. Mācieties no tautas, kura visu šo "veiksmes stāstu" pārdzīvo.

pirms gada, 2013.03.07 07:01

Vērtējumi +6 -5

skolotāja

Spārīti, Spārīti...
Tu tur sēdi augšā un domā skr gaišām lietām - bet vai Tu maz esi dzirdējis, ko par Latvijas zinātniekiem runā paši zinātnieki?
Piemēram, par ķīmiķiem?
Par valsts finansējumu valsts institūtos un uz valsts iekārtām tiekot strādāts uz nebēdu, ārējus pasūtījumus izpildot.
Un naudiņa - mūsu dienās jau miljoni - ripojot pa taisno institūtu direktoru kabatās, kas drusku padalās arī ar tiešajiem izpildītājiem.
Tas, ka ķīmiķi šādi piepelnījās deviņdesmito gadu sākumā, nebija noslēpums pat man, tāālu no ķīmijas stāvošai būtnei.
Bet ja tas turpinās mūsdienās, īpaši pieslēpjoties aiz kādu pusslavenu zāļu nākamās kārtas izstrādes programmām, tad atvainojiet - tā jau ir valsts izlaupīšana. Tā ne ar ko neatšķiras no valsts apzagšanas uzņēmumu padomēs, valsts iepirkumos un lidsabiedrībās, kur no vienas puses valsts pumpē naudu iekšā - bet no otras, no ēnas puses veikli vīreļi ar naudu rīkojas kā ar savu.
Ja šāda situācija pastāv (un Tavs tiešais pienākums ir to zināt!), tad mūsu valsts tiek bezkaunīgi un sistemātiski izlaupīta ne tikai no Buldozeriem un Kampejiem , bet arī no zinātniekiem un reiz slavenu zāļu izgudrotājiem.
Lūdzu painteresējies tuvāk, tā neuzkrītosi. Ja vien vēl pats neesi daļā :)

pirms gada, 2013.03.07 07:15

Vērtējumi +20 -1

UZVĀRDUS STUDIJĀ!

cien. zinānieki, nevar taču būt tā, ka jūs paši nezināt kas jūsu saimniecībā notiek ... ja pieļausiet, ka negodīgākie kolēģi apzog jūs un Latvijas valsti, tad jūs sevi nostādāt vienā rensteles līmenī ar viņiem.

saņemieties un pasakiet, kā ir patiesībā!!!

pirms gada, 2013.03.07 10:21

Vērtējumi +10 -0

kolēģis

Spārītis nav tas, kurš zāļu pētnieku un ražotāju mafijai acīs lēks. Tur vismaz ir kaut kas no modernas zinātnes. Piķi, protams, nedala godīgi.

pirms gada, 2013.03.07 13:49

Vērtējumi +5 -0

Spārītim

Ja gājāt par LZA prezidentu, tad Jums jāapzinās arī reālā situācija lielajos institūtos (izņemot LV OSI), kur zinātniskajās padomēs sēž 80gadnieki un veci komunisti ar administrācijai un sev izkārtotiem 1000iem algās. Jaunie doktori kā viņu pakalpiņi raksta tos pieteikumu un atskaišu blāķus. Kad tas viss apnīk, jo laika un naudas reālam zinātniskam darbam nav, tad brauc uz ārzemēm, kur tos sagaida atplestām rokām. Reālais devums tautsaimniecībai nekāds vai tikai uz papīra, muļļājoties gar visādām Kompetences centru birokrātiskām ietaisēm. Secinājums: nav redzams par ko dot papildus naudu zinātnei. Vienalga, aprīs ilggadējie priekšnieki - "zinātnieki", kuriem tituli pašu sakarināti kaudzēm.

pirms gada, 2013.03.07 07:23

Vērtējumi +10 -1

SandrisR

Spārīša kungs, kamēr visādi pesteļotāji plauks un zels, kamēr sabiedrības vairums tos atbalstīs ar ticēšanu un maksāšanu, zinātnei nāksies balstīties uz to entuziastu, kam interesanti viss ko vēl nezina, iespējām.
Taču, kad tiem arī vairs nesanāks, vai sanāks savu interesi gandarīt tur, kur valsts zinātni ceļ pelnītā godā, tad beigas un Jūsu amats kļūs pilnīgi simbolisks, tāpat kā Zinātņu akadēmija.

pirms gada, 2013.03.07 07:53

Vērtējumi +4 -0

to skolotāja

vai tiešām jūs esat pārliecināta, ka ne tikai politiķi, bet arī zinātnieki apzog Latvijas valsti??!

pirms gada, 2013.03.07 08:23

Vērtējumi +1 -0

umka

Viena iespēja ir ES fondu naudas, kuras Latvijā praktiski netiek izmantotas, jo priekšā ir viena ģimene, kas ir kā filtrs visām labām idejām. Tas ir labi, ja mūsējie var iekļauties starptautiskajis projektos, cita ceļa nav vispār. Ja kāds domā ka šodien var ko atklāt bez iztikas līdzekļiem, ļoti maldās!

pirms gada, 2013.03.07 08:26

Vērtējumi +1 -0

Brr

Pirmkārt ir jāaizvāc visi pensionāri no administratīviem amatiem, tad var cerēt uz kādiem uzlabojumiem.

pirms gada, 2013.03.07 08:28

Vērtējumi +6 -0

umka

Vajag, bet nevar. Viņus sargā ierēdņu likums un par komunisma muļķībām iegūtie grādi. Nu jau otro fronti veido viņu bērni, radinieki un draugi. Dzīve ir īsa un žēl to izniekot cīnoties ar muļķību, vai ne Spārīša k-gs?

pirms gada, 2013.03.07 08:33

Vērtējumi +4 -0

Vārds

Precizēšu - Pensionāri, kas no padomju laika nomenklatūras.

pirms gada, 2013.03.07 08:40

Vērtējumi +6 -0

Dr. sci.

Labākais piemērs LV Koksnes ķīmijas institūts. Smiltis birst visiem "vadītājiem".

pirms gada, 2013.03.07 13:44

Vērtējumi +2 -0

pele

Skaidrs, ka tikai daži projekti varētu Latvijas tautsaimniecībai dot vairāk nekā visa Eiropas savienība, bet kā lai tiek galā ar birokrātiju!? Spārīti izdzirdēs ne tikai Latvijā, esmu pārliecināta! Dod Dievs viņam izturību!

pirms gada, 2013.03.07 08:33

Vērtējumi +2 -0

12345

Jāsāk jau ar Latvijas Zinātnes Padomi (LZP)! Tas, ka LZP nevienā punktā nenotur sākotnējo uzstādījumu, parāda, cik ļoti lokanām mugurām mēs esam. Tagad , kā lielā Panaceja tiek piesaukta-ārzemju ekspertu slēdziens. Tikai pilnībā nezinošam zinātnē var likties, ka tas ir atrisinājums. Būtībā- tā ir viena no kardinālākām kļūdām, ka mūsu pašu Latvijas ekspertus izmet aiz borta. Pie šāda sastāva un domāšanas LZP ir pilnībā darboties nespējīga un palīdz iznīcināt Latvijas zinātniekus!!!! Kā viens "eksperts' no Itālijas , piemēram, var zināt latvijas tautsaimneicības vajadzības un vides prasības.Jo par to mazo naudiņu, ko piedāvā Latviajs valsts budžets starptautiskus pētījumus vispār nervar veikt!!!

pirms gada, 2013.03.07 09:07

Vērtējumi +3 -0

AA, BR-Deutschland, EU

Kā viens "eksperts' no Itālijas , piemēram, var zināt latvijas tautsaimneicības vajadzības un vides prasības>>>>>
Eksperts no Itaalijas vai no Vaacijas, kur zinaatnee es straadaaju jau padsmitos gadus, var ljoti labi orienteeties zinaatnes liimenii attieciigajaa laucinjaa. Iipasha 'Latvijas' vai 'Vaacijas' biomediciina neeksistee, ir vispaareejais pasaules zinaatnes attiistiibas liimenis, kuru Latvijaa IMHO ir pienjemts ignoreet. Arii kriteeriji shim liimenim visaa pasaulee ir vieni un tie pashi- publikaacijas augsta liimenja zinaatniskajos zhurnaalos, kuri tiek ranzheeti peec zhurnaalu 'Impact Factor'. Principaa tas pats attiecas arii uz taadaam zinaatneem kaa letonika. Mees varam peetiit latvieshu valodu, bet peetiijumu rezultaatiem jaabuut ar globaalu noziimiigumu. Piemeeram, kaa uz Latvieshu valodas semantikas peetiijumu baazes mees varam secinaat par tautu paarceljoshanu/migreeshanu pirms paaris gadu tuukstoshiem. Utt. Attieciibaa uz Latvijas tautsaimnieciibas tieshajaam vajadziibaab - teiksim piena razhoshanas kaapinaashanu uz vienu govi, tas nav zinaatnes uzdevums. Ar to jaanodarbojas tautsaimnieciibas speciaalistiem.

pirms gada, 2013.03.07 22:16

Vērtējumi +0 -0

Bambaks

Zinātnes finansējums ir trūcīgs, kā nu arī viss pārējais šajā valstī. Bet nelāgi ir tas, ka krietnu daļu šīs pašas nabadzības apēd nozares, kurām ar zinātni pamaz sakara- folkloristi, etnogrāfi, prievīšu rakstu pētnieki un literatūrzinātnieki. (atvainojos, ja kādu grupu nenosaucu, jo to ir daudz!). Pie tam aprij ne tikai valdības piešķirtos ubaga grašus, bet arī ES finansējumu. Ir jasaprot, ka krīze turpinās un padziļinās, un šajā situācijā ir jāprot atšķirt prioritātes, un atteikties no Mazpisānu novada dialekta pētīšanas laikā, kad cilvēki no Mazpisaniem bēg, un drīz būs aizbēguši visi, pagastveci ieskaitot!

pirms gada, 2013.03.07 09:38

Vērtējumi +7 -9

***

Krīze tik tiešām padziļinās dažu prioritāšu meklētāju galvās. Ja šādi uzskati ir tautas vairākumam, tad diemžēl jāsecina, ka latvieši kā tauta ir uz bojāejas sliekšņa.

pirms gada, 2013.03.07 13:13

Vērtējumi +11 -0

hm

Kā teica Staļins:skrūvītes arī vajadzīgas,savādak ķēdes sistēma nedarbosies.

pirms gada, 2013.03.07 10:15

Vērtējumi +2 -0

heh

Jaa, "bez miljona Nobeli jums negadashu. Samaksasiet - bus i Nobelis ir viss parejais." :D

pirms gada, 2013.03.07 16:09

Vērtējumi +0 -0

R.Ķīlis

Ja zinātniekiem kas nepatīk, lai meklē citu darba devēju!

pirms gada, 2013.03.07 20:31

Vērtējumi +1 -1

Jā,glupūzis Ķīlis tā teica

tas,kas no Napoleona palātas, kurai durvis regulāri paliek meaizvērtas

pirms gada, 2013.03.07 20:41

Vērtējumi +1 -0

Viedokļi

Meļņiks: Iziet cauri Grigulei
Meļņiks: Iziet cauri Grigulei  16   

Viņa ir visur. Pie apgaismes stabiem, pieturvietās, ceļu malās, pastkastītēs, iegrimējusies citas politiķes sejā, - arī...

Zanders: Nepabeigtā saruna
Zanders: Nepabeigtā saruna  36   

Pagājušajā nedēļā gadījās LTV studijā debatēt ar it kā pieredzējušu Eiropas politiķi Junkeru, kurš pretendē kļūt par...

Balodis un borščs
Balodis un borščs  48   

Ķersim Lieldienu zaķus, krāšņosim un ripināsim olas, priecāsimies par dabas augšāmcelšanos pretim saulei un siltumam ...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0