Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots 54

  • 0
  • Pievienot

1991. gadā cilvēki teica, ka komunisms ir sabrucis, kapitālisms ir uzvarējis, taču tagad atliek cerēt, ka to kapitālismu kāds varēs salāpīt un ka tas galīgi nesabruks, jo tā nelaime ir, ka alternatīva vēl nav izgudrota, pirmdienas avīzei Diena sacīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu," sacīja V.Vīķe-Freiberga.

"Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas," sacīja eksprezidente.

Kā vēl vienu kapitālisma krīzes iemeslu V.Vīķe-Freiberga minēja finansistu aizraušanos ar risku uzņemšanos. "Situācija bija uzbūvēta tā, ka, jo vairāk risku tie ņēma un īstermiņā savai firmai varēja parādīt peļņu - gan bieži tikai uz papīra -, jo negausīgākus bonusus miljonu apmēros varēja paši sev dot. Kā psiholoģe uzskatu, ka tie cilvēki vienkārši sajuka prātā. Cilvēkam diemžēl smadzenēs nav iebūvētas vajadzīgās bremzes. Ja dzīvnieks ir paēdis, viņš guļ. Žņaudzējčūska norij kazu un guļ trīs mēnešus, viņa neturpinās neprātīgi rīt. Bet cilvēkam tādu bremžu uz negausību nav," uzskata eksprezidente.

Atskatoties uz aktuālajiem notikumiem Eiropā, V.Vīķe - Freiberga sacīja, ka nav vairs droša, kam šodien finanšu pasaulē "brīvība vispār vairs pieder". "Ja jau pat tādas lielas finanšu institūcijas kā Lehman Brothers, ja milzīgas bankas, kā Skotijas banka un citas, nav spējušas noturēties uz kājām, ja Francijai pazemināts kredītreitings, kas ir kaut kas nedzirdēts, - kas tad vispār pasaulē par jebko var justies drošs. Mēs esam nonākuši tādā sen nepieredzētā nedrošībā, kur ar samērā lielām bažām un reizē cerībām skatās uz šo ES samitu - vai tas būs solis uz priekšu un kaut kā nomierinās prātus, vai arī mūs sagaida vilšanās par Eiropas nespēju savākties, lai radikāli risinātu ekonomiskās un finansiālās problēmas. Jo, ja no politiska pundura, bet liela ekonomiska spēlētāja pasaulē tā kļūst arī par ekonomisku punduri, tas draud ar nopietnām sekām," sacīja eksprezidente. Viņa norādīja, ka Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Krievijas progress arī zināmā mērā ir pietiekami nosacīts. "Un viņi arī ir noraizējušies, jo Eiropa ir tik nozīmīgs partneris, lielākais starptautiskais donors visādām grūtībās nonākušām valstīm, humānās palīdzības sniedzējs. Tā ka visas šīs Eiropas problēmas rada uztraukumu pasaules mērogā," sacīja V.Vīķe-Freiberga.

"Mums kā mazai valstiņai, kas pretī globālajiem cunami nevar uz daudz ko cerēt ar kaut kādu pašu izgudrotu unikālu kursu, ir jādomā par sevi Eiropas kontekstā. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka mūsu tirdzniecība līdz 80% ir ar ES valstīm. Ja tām klājas slikti, tas neko spožu mums nesola. Izņemot, ja nu mēs atkal pārorientētos, kā savulaik pārorientējāmies no Krievijas uz ES, un censtos tagad izmantot tās valstis, kas ļoti stingri pašreiz attīstās. Tas jau ekonomikā ir jādara, jautājums, cik fleksibli un operatīvi varam būt," uzskata V.Vīķe-Freiberga.

Intervijā Dienai viņa sacīja, ka šodien ir parādījušās runas par liktenīgu kļūdu eiro koncepcijā. "Izveidot kopējo monetāro politiku bez kopējas fiskālās politikas, ar bezzobainu ieteikumu mehānismiem par tiem pašiem deficītiem - tā bija tā fatālā kļūda. Tagad to ir ļoti grūti labot, bet bez tā izlabošanas neredzu nekādas cerības. Te ir jāiet atpakaļ un jārok uz augšu tie pamati, jāsalabo tie," teica eksprezidente.

Uz jautājumu par Latvijas vietu starp citām valstīm preses brīvības reitingā, ekprezidente un Eiropas Komisijas izveidotā darba grupa preses brīvības jautājumos vadītāja atzina, ka plānota izbraukuma sēde Rīgā aprīlī. "Līdz tam mēs gribētu iegūt dokumentāciju ar informāciju, kas tad izraisījis mūsu tik dramatisko kritumu. Igaunija ir godpilnajā trešajā vietā, Latvija - piecdesmitajā," teica V.Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra, ka nopietni jāizvērtē, vai Latvijā nav bijis kāds viens vai divi gadījumi, kas vērtēti tik negatīvi, ka "tie dramatiski norāvuši visu kopējo vērtējumu" vai tomēr vērtējums atpoguļo kopējo vērtējumu. "Es teiktu tā - gan par reitingu aģentūrām, gan par šāda veida reitingiem - tie nav no Svētā Gara nolaisti, tie nav absolūti zinātniski perfekti. Protams, tas nenozīmē, ka tie pilnībā jāignorē, bet tomēr vienmēr rūpīgi jāanalizē," uzskata V.Vīķe-Freiberga.

Jautāta, kā vērtējama Latvijas elektronisko saziņas līdzekļu padomes veidošana, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šāda padome nedrīkstētu būt pārlieku politizēta, to tieši tagad pārmet Ungārijai. "Kā veidojas šī padome šobrīd Latvijā - manī tas vieš raizes. Vai netiek tomēr pārāk politizēts padomes sastāvs. Jautājums ir arī par atvērtību un viedokļu dažādību. Piemēram, manuprāt, nelikumīgi tiek pasludināts, ka iepriekšējās padomes loceklis nevar pretendēt uz jauno sastāvu. Tā ir diskriminācija. Tas nav likumā ierakstīts, tas ir no jauna izgudrots. Tādas lietas varētu pat nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā," teica eksprezidente.

Atskatoties ar šodienas acīm. V.Vīķe-Freuberga atzina, ka prezidentūras periodā nebūtu neko darījusi citādi. "Katrs vēstures periods diktē savas prioritātes, nosaka apstākļu spiedienu. Ja man tie apstākļi būtu citādi, es būtu varbūt vairāk uzmanības pievērsusi kultūrai un izglītībai, arī medicīnai. Bet tajā brīdī Latvijai bija citi spiedīgi pienākumi un uzdevumi," teica eksprezidente.

Uz jautājumu, kādēļ viņai padevās personisko kontaktu veidošana ar citu valstu vadītājiem, V.Vīķe-Freiberga atbildēja, ka iemesls esot bijis diplomātija. "Ir jāmāk prezentēt savu viedokli veikli, fleksiblā veidā. Ja jūs nosēžaties ar savu pozīciju un vienkārši nolasāt to savam sarunu partnerim priekšā, viņš sāks žāvāties, varbūt vispār neklausīsies. Kas jādara - jāuzmodina laba griba pret sevi, pirms vispār savas vēlmes var prezentēt. Viens veids, kā to panākt, ir izrādīt interesi par savu sarunu partneri. Kas ļoti daudziem ierēdņiem un arī diplomātiem nav ienācis prātā - ka vispirms jādabū kontakts, jāuzmodina sarunu partnera labvēlība," sacīja V.Vīķe-Freiberga.

"Es atceros konkrētu gadījumu. Es gāju pie kāda amerikāņu kongresmeņa no Nevadas, tas bija vienā no mūsu pirmajiem lobēšanas uzlidojumiem Kapitolija kalnā. Es eju uz viņa biroju, un viņš nāk man pretī tādos zābakos, debeszilos zābakos, un saka man - es esmu ļoti nevaļīgs, ko jums no manis vajag? Es saku - jūs varētu balsot par Latvijas uzņemšanu NATO. Viņš it kā ātri piekrīt, bet es jūtu - kaut kas nav labi, nav pārliecinoši. Es tā paskatos un saku - man patīk jūsu zābaki. Jā, viņš uzreiz reaģē - tie ir varenākie zābaki, kādi pasaulē izgudroti. Es arī saku, ka pie sienas fotogrāfijā atpazīstu tādas un tādas cilts indiāņus, jo biju par to interesējusies. Tad arī mums sanāca nopietna saruna par mūsu skatījumu uz līdzdalību NATO," stāstīja eksprezidente.

Visu interviju lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!

Pievieno komentāru

Viedokļi

Polijai negribas zaudēt ES
Polijai negribas zaudēt ES  5   

Ar Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas jautājumos Konrādu Šimanski par Polijas jaunās valdības...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0