Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Viedokļi

Kas notiks ar veselības aprūpi valstī šajā gadā?

2016. gadā Veselības ministrija ieviesa dažādus ierobežojumus ambulatoro laboratorisko testu nozīmēšanai, kā rezultātā medicīnas laboratorijām ir samazinājies veikto testu skaits vidēji par 20-30%. Laboratorijas tiek slēgtas, tāpēc pasliktinājusies veselības aprūpes pieejamība, it īpaši lauku reģionos. Tagad trūkst ne tikai ģimenes ārstu, bet arī laboratoriskā atbilde nereti jāgaida nedēļu.

Lēmēju nekompetence vai kaitniecība?(14)

"To, ka sarunu karšu reģistrēšana ir pareiza, atbalstāma un nepieciešama, pierāda zinātniskie pētījumi. Es parasti saku, ja vien mums ir iespēja atklāt kaut par vienu noziegumu vairāk, tad kāpēc no šīs iespējas jāatsakās?" mobilo sakaru lietotāju reģistrēšanas nepieciešamību intervijā Romānam Meļņikam pamato Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.

Izaicinājums finanšu jomai(3)

Saistībā ar Latvijā būtisko ēnu ekonomikas problēmu ierasts uzskatīt, ka pelēkais sektors izmanto reāli rokās paņemamu naudu – algas maksā, banknotes ieliekot aploksnēs, par precēm un pakalpojumiem norēķinās pēc principa "skaidrā naudā bez papīriem".

Reirs un caurums(3)

Sociālajā budžetā 2019. gadā būs iztrūkums, un ir steidzami jāmeklē iespējas to aizlāpīt, LTV raidījumā Viens pret vienu šonedēļ pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Dombrava: Automātiska pilsonības uzspiešana būtu diskriminējoša(15)

Automātiska Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana nepilsoņu ģimenēs Latvijā dzimušajiem bērniem būtu diskriminējoša rīcība - šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma paudis Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK).

NEPLP medījuma dalīšana

Izrāde, ko sauc par konkursu uz vietām Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, tuvojas noslēgumam. Saeimas komisija jau atlasījusi, kurus partijām tīkamus pretendentus virzīt apstiprināšanai.

Ar pieredzēto nepietiek?(3)

Nespējot atrast Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam atbilstošu pretendentu, Valsts kanceleja sagatavojusi likuma grozījumu projektu un tas jau tiek skatīts Saeimā, paredzot atteikties no prasības, ka pretendentam uz šo amatu jāpierāda vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā. Tā vietā tikšot pilnveidota kandidātu vērtēšanas procedūra. Pamatojums: laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm.

Timrots par domstarpībām ar LTV: Negribam dzīvot pa vecam!(14)

Jā, jā, jā, kļūdījāmies! Esam gatavi saņemt līgumā noteikto sodu par pērnā gada sižetiem, kas tapa sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Tā kā kļūdījāmies pirmoreiz visa raidījuma pastāvēšanas laikā, vēlamies turpināt konstruktīvu sarunu ar Latvijas Televīzijas vadību par situācijas risinājumu nākotnē.

Tad kurš īsti ir Latvijas prezidents? A?(20)

Likumdevējs šonedēļ, visticamāk, lems par jaunu amatpersonu nominēšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Latvijā skaudri iezīmējas informatīvā pretstāve, manipulācijas ar apšaubāmiem ziņu avotiem, kur virsraksti "sācies karš" vai "visi mirst badā" ir ikdienas parādība. Krievijas un Baltkrievijas pierobežā TV šķīvji pagriež Rīgai, piedodiet, d..., un ļaudīm ilgi jādomā – kurš šobrīd ir Latvijas prezidents? Ulmanis? Nē, laikam tomēr tā sieviete, eh, uzvārdu aizmirsu...

Laiks nepārspēlēt atbildību(8)

Negribam, lai mūs, Latvijas iedzīvotājus, uzskata par postpadomju sabiedrību – šāds redzējums atklājās diskusijā par mūsu valsts ietveršanu Ziemeļvalstu vidū. Šai diskusijai veltīta arī publikācija jaunākajā žurnālā SestDiena (nosaukums – Nedz ziemeļos, nedz austrumos, autors – Andis Sedlenieks). Tomēr visai savdabīgi uz šīs diskusijas fona izskatās kāda mūsu sabiedrības tendence, kas atkal un atkal atklājas problēmsituācijās, respektīvi, vēlme novelt atbildību uz valsts institūcijām un mazināt individuālo atbildību.

Zemessardze(3)

Izrādās, vidusmēra zemessargs savā dienestā iegulda ne tikai brīvo laiku un entuziasmu, bet arī simtiem eiro, lai gluži vienkārši spētu kvalitatīvi piedalīties mācībās.

Dzelzceļa elektrifikācijas projektam koalīcijas atbalsts patlaban ir

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu nevar īstenot uz valsts budžeta rēķina, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Viņš apliecināja, ka partijas Vienotība pārstāvji šodien tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) un patlaban projektam ir koalīcijas atbalsts, tostarp elektrifikāciju sākot Rīgas, nevis Ventspils virzienā, kā tas sākotnēji bija plānots. Tālākais process atkarīgs no tā, vai projektu varēs īstenot bez valsts finansējuma.

Lūkass: Jāiemācās izdzīvot bez NATO(22)

The Economist apskatnieks un Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass intervijā portālam Deep Baltic sacījis, ka pasaule tuvojas pēc-NATO (post-NATO) periodam, kas nozīmē, ka visām valstīm ir jābūt gatavām izdzīvot bez alianses.