Muzeja projekts Andrejsalā šobrīd faktiski ir apstādināts līdz 2012. gadam un Kultūras ministrijai jāmeklē risinājumi, kā projektu turpināt uz publiskās-privātās partnerības pamatiem, kā tas sākotnēji bija iecerēts. "Vieta ir absolūti pareiza un Rīgai tas dotu ļoti daudz, bet nedaudz šis veids, kā šis projekts ir iesākts, maigi izsakoties, nav īsti precīzi noformulēts. Valdībai, pirms tā uzņēmās kādas saistības, bija jānāk ar ļoti skaidru vēstījumu, ka tiešām tas ir jādara," izteicās I. Dālderis Šobrīd attiecības ir nodibinātas, tās pastāv ar bijušo aģentūru Jaunie "Trīs Brāļi" par to, kādā veidā sadarbība notiks. "Arī tur ir juridisks strīds un ļoti iespējams, ka tur sekos kāda tiesvedība," bažījas kultūras ministrs. Tāpēc valdībai jālemj, kā rīkoties un otrdien valdība slēgtajā daļā uzklausīs ziņojumu par šo projektu.
Aģentūra LETA atgādina, ka Valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" ar Jaunrīgas attīstības uzņēmumu noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.
Ja līdz šim termiņam vai abpusējas vienošanās rezultātā panāktajam tā pagarinājumam sadarbības līgums netiks noslēgts pasūtītāja - Jauno "Trīs brāļu" - vainas dēļ, "pasūtītājs uzņemas atmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar šīs vienošanās izpildi".
Andrejsalas attīstītāja SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" 2006.gada 26.maijā noslēdza līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu "O.M.A. Stedebouw B.V." par Laikmetīgās mākslas muzeja metu izstrādi arhitekta Rema Kolhāsa vadībā. Līguma summa par metu izstrādi ir 496 500 eiro (aptuveni 348 900 lati).
I. Dālderis informēja, ka līdz šim jau ir notikušas pārrunas ar projekta attīstītājiem un tiesvedība ir atvirzīta, bet viņi vēloties zināt, kādas ir perspektīvas. "Mēs kā valsts šobrīd uzņemties kādas papildus saistības nevaram, mēs vienkārši aicinām attīstītājus pagaidīt," teic I. Dālderis. Nākotnē viņš saredz, ka sadarbības partneris uzbūvē muzeju un valsts iegulda savu kolekciju, tas būšot abpusēji izdevīgi.
Bet attiecībā pret koncertzāli I. Dālderis norāda, ka pagaidām projekts ir iesaldēts un tuvākā laikā tas nav realizējams. Tomēr koncertzāle ir nepieciešama, kaut vai tādēļ, ka Rīga 2014. gadā būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Tomēr pārskatāmā laikā uzcelt jaunu koncertzāli nevar, bet ir jārisina jautājums, kur varētu notikt akadēmiskās mūzikas koncerti, uzsver kultūras ministrs.
Savukārt Nacionālās bibliotēkas būvniecību iecerēts pabeigt līdz 2012. gada 18. novembrim.
(papildināta ar 3.-.5. rindkopu)