Diena kopā ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu izvēlējās trīs dažādas apdzīvotas vietas Limbažu novadā.
Ārciems
Pirmā pietura ir Ārciems, tur šobrīd deklarējušies vien 45 cilvēki, savukārt Pāles pagastā - 713. Bibliotekāre tur ir Ligita Skudriņa, kas zina stāstīt, ka šobrīd pēc datora un interneta nav tik liela pieprasījuma kā agrāk. Daudziem, kas ir vecāki, palīdz bērni - "tagad sapirkuši datorus paši", tāpēc pie datoriem rindu nav. "Nāk uz datoriem, ņem galvenokārt periodiku, bērni arī nāk," saka Skudriņa. Šogad ir 62 lasītāji, no tiem ir septiņi ir bērni. Ja uz bibliotēku nāk izmantot datorus, tad galvenokārt, lai apmaksātu rēķinus. Daži tiekot paši galā, dažam esot arī jāpalīdz.
Par datoriem un interneta ātrumu "neko sliktu nevar teikt," strādājot normāli. Diena izmēģināja un, lai gan dažādas mājas lapas neatvērās zibenīgi, šķiet, ka ātrums bija gana labs, lai varētu izmantot arī Youtube.
Bērni grāmatas gan mazāk lasot, bet kaut ko pazīmē, pakrāso, neilgi pirms Dienas ierašanās tieši viens esot bijis. Pieaugušie lasa detektīvus, arī Karīnas Račko bestsellers "Saplēstās mežģīnes" un grāmatas turpinājums ir iecienīts. "Man pārmet, ka periodikas ir daudz, bet cilvēkiem tak interesē un nevar pasūtīt. Un, ja pasūtīs, izlasīs un ko pēc tam? Jāizmet," saka bibliotekāre, norādot, ka apmeklētājiem patīk arī žurnāli, sevišķi tie, kuros ir vairāk praktisko padomu.
Pārsvarā strādā uz pusslodzi, jo maz cilvēku bijis, bet tagad slodze esot vēl drusku samazināta. Kā Skudriņa zināja stāstīt, iepriekš runāts, ka Ārciema bibliotēku pat varētu slēgt, bet cilvēki sašutuši un "neslēgs, tik traki jau nebūs." Atalgojums gan esot samazināts - alga formāli ir pacelta, bet, ņemot vērā, ka slodze no 0.8 samazināta līdz 0.5, beigās uz rokas palicis par 100 eiro mazāk.
Raksturojot Ārciemu, bibliotekāre saka: "Mājas paliek tukšas, vecie nomirst, tā jau visur..." Viņa piebilst, ka veikala un pasta vairs nav, tagad atbraucot tikai autoveikals. Tajās dienās arī cilvēki atnāk uz bibliotēku. Autobuss, kad ir skolas laiks, kursē katru dienu.
Bet kopumā bibliotekāre ir pozitīva: "Viss ir normas robežās, nav tik traki, cilvēku tik maz".
Limbaži
Nākamā pietura ir Limbažu Galvenā bibliotēka. Limbažu pilsētā deklarējušies 7547 cilvēki.
Bibliotēka ir iekārtojusies telpās, kur agrāk bija naktsklubs un viesnīca, tagad pirmajā stāvā atrodas grāmatu plaukti, datori un vietas, kur var apsēsties, lai ar savu datoru pieslēgtos bezvadu internetam.
"Bibliotekāram ir jābūt diezgan zinošajam par tiem e-pakalpojumiem, ir cilvēki, kas zina, ka viņiem kaut ko vajag VSAA, bet bibliotekāram tad jāzina, kur jāiet un ko tur var izdarīt," Dienai stāstīja Apmācību un profesionālās sadarbības centra speciāliste Zane Balode.
Apmeklētājiem ir dažādas vajadzības - bērni nāk, lai izklaidētos, skatītos video vai spēlētu spēles. Tam ir atvēlēti īpaši datori un par izmantošanas noteikumiem atgādina pie datora novietota izkārtne, kur teikts, ka nevajadzētu spēlēt ilgāk par stundu, kā arī piekodināts, ka nedrīkst vardarbīgas spēles un skatīties vardarbīga satura videomateriālus. Savukārt pieaugušie nāk arī, lai apmaksātu rēķinus, esot arī tādi, kas bibliotekārēm saka: "Nu nav man mājās interneta."
Skolēni un studenti bieži izmanto bezvadu internetu.
Diena bibliotēkā sastapa arī Māri, kurš nu jau kādu laiku meklē darbu. Viņš norāda, ka dators un internets darba meklēšanai ir svarīgs: "Kā uzzvanu, man uzreiz pasa – labāk sūtiet CV." Sludinājumi arī pārsvarā atrodami internetā. Brīdī, kad sarunājāmies ar Māri, viņš tieši gaidīja zvanu no darba kūdras purvos - tas arī atrasts internetā. Vīrietis arī pastāsta, ka mēdz datoru izmantot, lai "pasēdētu Draugos un Facebook".
Limbažu bibliotēkā tiek rīkoti arī datoru apmācības kursi. Rita Lavendele, kas vada apmācības, sacīja, ka ir cilvēki, kas nāk bez jebkādām priekšzināšanām, bet ir arī tādi, kas grib iemācīties konkrētas lietas. Kursos māca gan pašus pamatus, gan to, kā piemēram, no telefona dabūt bildes datorā un otrādi, un kā tad šis bildes nosūtīt tālāk izmantojot WhatsApp. Kursi notiek jau vairākus gadus un interese ir - braucot pat no citiem novadiem.
Savukārt Bērnu literatūras centrā notiek medijpratības apmācības - tiek runāts gan par drošību internetā, gan par viltus ziņu atpazīšanu.
"Mūsdienu tehnoloģijas attīstības dēļ internets ir kļuvis par lēnu," saka Balode, norādot, ka pagājuši nu jau desmit gadi un tagad būtu vajadzīgs uzlabojums. Bibliotēkām gan pašām to ir grūti panākt, jo vajag papildu finansējumu. "Šogad mēs panācām, ka Bērnu literatūras centrā ātrums tika uzlabots un dome to arī atbalstīja, ka budžetā ieliekam to papildu summiņu," skaidro Balode. Galvenā bibliotēka 2015. gadā piedalījusies projektā un atjaunojusi daļu tehnikas, mazās bibliotēkas gan nav varējušas projektā piedalīties.
Vidriži
Vidrižu pagasta Vidrižos oficiāli dzīvo 258 cilvēki (Vidrižu pagastā deklarējušies 1381). Tur bibliotēku vada Aleta Kalniņa. Bibliotēka ir savienota ar skolu.
Arī te interese par datoriem vairs nav tik liela. "Tā saka mazināties, kad telefonos parādījās internets," atceras bibliotekāre, norādot, ka tagad biežāk nāk, lai izmantotu printeri - bieži tiek drukātas biļetes uz dažādiem kultūras pasākumiem, tāpat lidmašīnu biļetes. Vecākie cilvēki mēdz paust sašutumu, ka kādā interneta vietnē, ko viņi apguvuši, nomainās dizains, tad viņi saka: "Es netieku līdzi!" Tāpēc biežāk maksājumu veikšana tiek deleģēta jaunākajiem ģimenes locekļiem.
Bet bibliotekāre mēdz palīdzēt arī bērniem - nesen skolā bijis projekts, kur izlozējuši alfabēta burtus un katram bija jāsagatavo prezentācija par kādu Latvijā zināmu cilvēku, kura vārds vai uzvārds sākas ar to burtu.
Laikā, kad Diena viesojas Vidrižos, daļa no datoru galdiem kļuvuši par krūzīšu ekspozīcijas vietu. Datoru ekrānus daļēji aizsedz krūzītes no dažādām pasaules vietām, bet tā nav problēma, jo ar brīvajiem datoriem pietiek.
Arī Vidrižos cilvēki iecienījuši periodiku, liela daļa žurnālu ir apkārtējo iedzīvotāju dāvinājumi, jo, kad nopirkts glancētais žurnāls, žēl to pēc vienas izlasīšanas reizes mest ārā.
Bibliotēkā notiek arī dažādi pasākumi, Kalniņa vada kaligrāfijas pulciņu: "Ne visiem patīk dziedāt un dejot [..] man te nāk cilvēki un velk strīpiņas, viņi saka, ka tas kā meditācija." Tāpat bibliotēkā tikko beigusies fotogrāfijas izstāde un uz kāda cita galda stāv vietējo amatnieku darinājumi.
21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!