Aizvien vairāk
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pieaudzis par 5,9%. Salīdzinājumam – augustā, rēķinot gada griezumā, mazumtirdzniecība bija augusi par 4,3%, jūlijā – par 3,1%, bet jūnijā gada kāpums bija līdzvērtīgs augusta sniegumam. Jāteic, ka tirdzniecības atkopšanās bijusi patiesi strauja, jo vēl, piemēram, aprīlī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn mazumtirgotāji, vērtējot salīdzināmajās cenās, bija pārdevuši par 8,9% mazāk. Nozares atgūšanos vasarā varēja saistīt ar pavasarī atliktajiem pirkumiem Covid-19 izplatības un ar to saistītās ārkārtējās situācijas dēļ, taču rudens norises skaidrojamas ar to, ka vienai daļai sabiedrības ienākumi un uzkrājumi ir pietiekami, lai savu ekonomisko aktivitāti ne tikai saglabātu, bet pat palielinātu.
Tāpat ir jāņem vērā, ka iedzīvotāji ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ šogad mazāk devušies ārvalstu ceļojumos un, iespējams, ka ārvalstu ceļojumos neiztērētā nauda ar mazumtirdzniecības palīdzību nogulst Latvijas ekonomikā. Salīdzinot ar 2019. gada septembri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 32,9%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 14%) un nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 9%).
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību tam, ka apģērbu un apavu mazumtirdzniecība septembrī bijusi par 7,8% mazāka nekā gadu iepriekš. Iespējams, tās mājsaimniecības, kuru rocība nav pārāk augsta, rūpīgāk izvērtē jebkādu tēriņu lietderību. Turklāt vēl ir vērts piebilst, ka, neraugoties uz vidējās darba samaksas kāpumu, atalgojuma fonds bija uzrādījis tendenci sarukt, līdz ar to kopējie ienākumi no darba samaksas varētu būt mazāki nekā gadu iepriekš.
Ja aplūkojam izaugsmi dažādos segmentos, tad uz kopējā ekonomiskā fona interesants šķiet visai iespaidīgais kāpums pārtikas tirdzniecībā, kas gada laikā pieaudzis par 5,3%. Te vērts piebilst, ka septembrī pārtikas cenas vidēji ir bijušas par 2,2% augstākas nekā gadu iepriekš, līdz ar to var secināt, ka apgrozījuma kāpums pārtikas precēm faktiskajās cenās ir bijis par 7–8% lielāks nekā gadu iepriekš.
Pērk vairāk, nāk retāk
Jautāts, kā pandēmijas apstākļos mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, Maxima Latvija vadītājs Viktors Troicins stāsta, ka pavasarī par aptuveni trešdaļu palielinājās vidējā pirkuma apjoms, kas saistīts ar to, ka cilvēki vienā iepirkšanās reizē iegādājās vairāk preču, bet uz veikalu nāca retāk, toties vasarā gan "iepirkuma grozs jau stabilizējās".
Arī Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norāda uz to, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki daudz biežāk nekā iepriekš gatavo mājās, iepērkas retāk, bet pirkuma apjomi vienā iepirkšanās reizē ir lielāki, turklāt "pircēji rūpīgāk izvērtē budžetu un rīkojas apdomīgāk ar finansēm, kas iepriekš bija paredzētas premium kategorijas precēm". Savukārt Rimi e-veikalā cilvēki veic lielākus pirkumus nekā fiziskajos veikalos un iepērkas pāris reižu vai pat reizi nedēļā, par to liecinot arī vidējā pirkuma apmērs. Pēc Turlā teiktā, visbiežāk internetā lielākie pirkumi tiek pasūtīti ar piegādi mājās, tomēr lielu popularitāti iemantoja arī Rimi Drive piegādes veids.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!