Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Diāna Kārkliņa

Būšanā ar jauniešiem ir kaut kas maģisks

''Ticu, ka tie var būt 100 un vairāk uzņēmumu,'' saka skolu programmas Dzīvei gatavs vadītāja Lāsma Mencendorfa. Programmai nupat martā apritējuši divi gadi, un patlaban tajā 186 dažādu nozaru speciālisti no 22 Latvijas uzņēmumiem ekskursijās, vieslekcijās un tiešsaistes nodarbībās palīdz skolēniem labāk saprast mācību saikni ar reālo profesionālo dzīvi. Viss liecina, ka projekts ies plašumā.

Arī cilvēki ar invaliditāti spēj un vēlas būt noderīgi darba tirgū

Liela daļa cilvēku ar invaliditāti var būt darbaspējīgi un grib strādāt. Viņus vieno citāda pieeja darbu veikšanā, taču sasniegtais rezultāts var būt līdzvērtīgs citu veikumam. Kā rāda Labklājības ministrijas (LM) dati, pirms 10 gadiem mūsu valsts darba tirgū bija ap 25 000 cilvēku ar invaliditāti, šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 43 000, taču te aizvien redzams potenciāls, jo Latvijā strādā tikai viena ceturtā daļa no visiem darbaspējas vecuma cilvēkiem ar invaliditāti.

Kā izaudzēt vienradzi

1. martā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka kampaņu Izaudzē savu vienradzi!, kurā informēs par pēdējo lielo uzņemšanu biznesa inkubatoru programmās šajā pavasarī. Līdz pat 22. martam interesenti var pieteikties LIAA pirmsinkubācijas un inkubācijas programmām savu biznesa ideju un jau esošas uzņēmējdarbības attīstīšanai lielākajā kopstrādes un jauno uzņēmumu kopienā Latvijā.

Negaidīt, ka kāds pateiks priekšā

"Iesākumā nemaz nebiju domājusi, ka iešu uz šo profesiju. Visiem teicu, ka būšu baņķiere, jo man patīk nauda, patīk matemātika," tagad smejas Monta Moroza. Tomēr ceļu būvniecība viņai nebija gluži sveša joma, jo tajā jau strādājis kāds no radiniekiem, bija sanācis arī iemest aci objektos.

Gribējās vairāk domāt

Viena no Haralda Liepiņa mīļākajām anekdotēm par programmētājiem ir šāda. Sieva saka vīram: "Aizej uz veikalu, atnes pienu. Ja ir olas, atnes desmit," un vīrs no veikala pārrodas ar desmit pieniem. Tieši tā tas dzīvē dažkārt arī notiek, jo programmētāji ir diezgan tieši cilvēki, kas teikto mēdz uztvert burtiski, smejoties komentē Haralds. Kopš pirms sešarpus gadiem viņš pats no pārdošanas speciālista kļuva par programmētāju un sāka strādāt IT nozarē, arī sevī ir novērojis līdzīgu domāšanas veidu.

Sausi, trausli, taukaini un izkrīt

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar matu veselības problēmām, rāda Benu aptiekas Veselības monitoringa dati. Visizplatītākā no tām ir matu izkrišana, ar ko saskārušies 26% aptaujāto, taukainu matu problēma satrauc 16% aptaujāto, sausi mati – 11%, trausli mati – 10%, bet vēl 8% respondentu skārušas citas matu problēmas.

Vai bēdu var apēst? Un vai vajag?

Stresu daudzi neapzināti cenšas kompensēt, iepriecinot sevi ar ēdienu, pat ja nejūt izsalkumu. Kā neiekrist emocionālajā ēšanā?

Turnīrs, lai ieinteresētu

Līdz 24. februārim Latvijas vidusskolēni un skolotāji aicināti pieteikties tiešsaistes erudīcijas spēlei Grindeks Prāta turnīrs, pārbaudīt savas zināšanas daudzpusīgās tēmās un sacensties par vērtīgām balvām. Spēli, atzīmējot 75 gadu jubileju, organizē farmācijas uzņēmums Grindeks. Mērķis ir arī veicināt jauniešos interesi un motivāciju nākotnē apgūt ar ķīmiju, farmāciju vai medicīnas jomu saistītas profesijas.

Perspektīvu skaits ir neizsmeļams

Reklāma šodien ir ne tikai tīrs kapitālisms, bet arī iespēja izdarīt ko vērtīgu reālajai pasaulei, saka Oskars Klauze no aģentūras VUCA.

Diasporas jauniešiem studiju kvalitāte Latvijā šķiet strīdīga

Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.

Vecāki ir labākais paraugs

Laikā, kad visu vecumu skolēni mācās attālināti mājās un ierastās fizisko aktivitāšu nodarbības vai treniņi nav pieejami, viens no vecāku izaicinājumiem ir panākt, lai bērni ikdienā pienācīgi izkustētos. Tas ir svarīgi gan bērniem, kuriem līdz pandēmijas situācijai sportošana aprobežojusies tikai ar skolas sporta stundām, gan skolēniem, kuri iepriekš nopietni trenējušies kādā sporta veidā un kuriem optimālas fiziskās slodzes saglabāšana arī mājsēdes laikā ir nepieciešama, lai nepazaudētu sportisko formu.

Slēpošana – izturībai, imunitātei un labai omai

Šogad, kad ziema ir ar sniegu, gan kalnu, gan distanču slēpošana ir starp populārākajiem sporta veidiem, ko iecienījuši daudzi amatieri. Slēpošana ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī pozitīvi ietekmē imūnsistēmu. Regulāri slēpojot, ievērojami nostiprinās dažādas ķermeņa muskuļu grupas, palielinās fiziskā izturība.

Cik daudzi pēc ārkārtējās situācijas atkal strādās birojos?

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas uzņēmēju sagaida, ka, beidzoties otrajam ārkārtējam stāvoklim, lielākā daļa darbinieku, kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies pastāvīgā darbā birojos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio un pētījumu centra SKDS veikts pētījums. 17% uzņēmumu uzskata, ka birojos atgriezīsies tikai neliela daļa darbinieku, bet 18% ir pārliecināti, ka, iespējams, neatgriezīsies neviens. 16% respondentu šobrīd nav skaidras atbildes.

Konkurējot ar tehnoloģijām

Jauniešiem, kas patlaban plāno savu karjeru, nākas ne tikai domāt par klasiskiem iesācēju jautājumiem – kādu profesiju izvēlēties, kādas ir dažādu nozaru perspektīvas, kādi speciālisti nākotnē būs pieprasīti un labi atalgoti u. tml. –, bet arī saprast, kā darba tirgū konkurēt ar tehnoloģijām, kas aizstāj aizvien vairāk veicamo funkciju ikvienā tautsaimniecības jomā.

Piepelnās ar to, ko prot

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liekot lietā savas prasmes un hobijus. To rāda Swedbank veikta aptauja, un to iedzīvotāju, kuri šādi piepelnās, kopš 2016. gada kļuvis par astoņiem procentpunktiem vairāk.

Daudz vairāk par gāzes plīti

Divreiz vienā upē iekāpt… dažreiz ir iespējams, par to pārliecinājies Mārcis Vārpa. Lai gan upe – šajā gadījumā nozare – nu ir cita, viņam tikusi iespēja vēlreiz piedalīties tādā pašā valstiska mēroga procesā kā savas karjeras sākumposmā, tikai nu jau gudrākam, vairāk pieredzējušam un izvairoties no toreizējām kļūdām. 14 gadu Mārcis strādājis telekomunikāciju industrijā, kur 2003. gadā piedzīvoja tirgus atvēršanu un ar to saistītās pārmaiņas, savukārt tagad viņš ir daļa no uzņēmuma Conexus Baltic Grid (Conexus) komandas, kas pēc nesenās gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā nu turpina gāzes tirgus integrāciju jau starpvalstu mērogā. Uzņēmums piedalās unikālā starptautiskā projektā, tāpēc unikāls un iepriekš neeksistējis ir arī Mārča amats – Vienotās tirgus zonas daļas vadītājs.

Konkurence ir augusi

Lai arī pērn bezdarba līmenis Latvijā nedaudz palielinājās, Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz kopējiem bezdarba rādītājiem pagaidām nav jūtama, intervijā aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone, piebilstot, ka tas gan lielā mērā saistīts ar uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Ziemā Jūrmalā un uz slēpēm visā Latvijā

Būšana dabā un svaigā gaisā mājsēdes periodā ir īsts glābiņš – tā aizstāj citas izklaides, kas šobrīd nav pieejamas, un palīdz sajusties labāk gan fiziski, gan psiholoģiski. Šis laiks, turklāt šobrīd – baltās ziemas dekorācijās, ļauj gan atklāt un izpētīt Latvijas vietas, kurās iepriekš vēl nekad nav būts, gan citām acīm paskatīties uz vietām, kas šķiet jau zināmas no galvas.

Mazāk runā, vairāk dari!

Lielais plāns – ar pašreizējo biznesu izvērsties pasaules tirgū un atvērt ražotni Amerikā, kur uzietajā uzņēmējdarbības nišā patlaban atrodams visvairāk klientu, atklāj Edgars Dimants. Viņam ir tikai 18 gadu, bet viņš jau paspējis gan "aplauzties" pāris neveiksmīgos biznesa sākšanas mēģinājumos, gan trāpīt daudzsološā darbības virzienā.

Iegūtais, ne trūkstošais

Daļējas vai pilnas profesionālās kvalifikācijas ieguvei turpmāk varēs apgūt izglītības moduli un moduļu komplektu, savukārt profesionālās izglītības iestādes varēs atzīt arī tos mācīšanās rezultātus (zināšanas, prasmes, kompetences), ko cilvēks sasniedzis ārpus konkrētās skolas – piemēram, citās izglītības iestādēs, darba vidē, mobilitātēs, arī neformālajā izglītībā vai pašmācības ceļā. Šādus grozījumus Profesionālās izglītības likumā izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tie apstiprināti valdībā un tiek virzīti pieņemšanai Saeimā.

Stāja un kartupeļu laksti

Noslēdzies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais inovatīvo biznesa ideju konkurss Ideju kauss 2020, kas šogad norisinājās tiešsaistē. Tajā kopumā tika iesniegti 217 pieteikumi, no kuriem otro kārtu sasniedza 109 idejas un to autori. 12 perspektīvākās ieceres iekļuva konkursa finālā, kur tās vērtēja profesionāla ekspertu komanda. Konkursa gaitā dalībniekus konsultēja uzņēmējdarbības, finanšu un mārketinga jomas profesionāļi, palīdzot rast labāko pielietojumu piedāvātajam risinājumam.

Tie, kas gūst dodot

Ik gadu 5. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena, un jau septīto gadu pēc kārtas Latvijā šajā dienā tiek godināti čaklākie brīvprātīgā darba veicēji, organizētāji un brīvprātībai draudzīgākās pašvaldības. Balvai Gada brīvprātīgais 2020 šogad bija pieteikti 135 brīvprātīgie, 17 nevalstiskās organizācijas un divas pašvaldības. Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota ekspertu žūrija nolēma apbalvojumu piešķirt astoņiem laureātiem, kuru godināšana šoreiz norisinājās attālināti.

Nolaist tvaiku strīdos vai iedzerot?

Koronavīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi un pārmaiņas cilvēku ierastajā dzīves ritmā ir pārbaudījums iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Šībrīža neskaidrība, bažas par savu un tuvinieku veselību un turpmāko situāciju, daudziem arī attālinātais darbs un bērnu mācīšanās mājās rada papildu slodzi un paaugstina stresa līmeni. Tā kliedēšanai cilvēkiem šobrīd nav iespējas ķerties pie virknes paņēmienu, kurus viņi varbūt mēdza izmantot pirms Covid-19 pandēmijas, – izpaliek kolektīva sportošana, satikšanās un ballītes ar draugiem, pašdarbības kolektīvu pulcēšanās, kultūras pasākumi. Aptaujas rāda, ka ir tendence pieaugt kaitīgajiem ieradumiem, ko nereti uztveram kā stresa mazinātājus, – alkohola patēriņam, smēķēšanai.

Skriešus rūķa cepurē

Izkustēties var arī ziemā un pandēmijas laikā, tāpēc Rimi Rīgas maratons novembra beigās atklājis ziemas sezonu savā virtuālajā skriešanas klubā. Šis klubs tika izveidots jau šīgada jūnijā un līdz ziemas sezonai dažādos izaicinājumos, sacensībās un skrējienos pulcēja vairāk nekā 20 000 dalībnieku. Tagad organizatori līdz pat martam kluba aktivitātēs cer iesaistīt vismaz 10 000 sportotāju.

Digitālie sasniegumi

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) IKT nozares konferences DIGI->FIT 2020 ietvaros attālināti pasniegusi ikgadējo nozares balvu Platīna pele 2020. To jau tradicionāli saņem veiksmīgākie Latvijā radītie digitālie risinājumi, izcilākie projektu autori un izstrādātāji un jēgpilna tehnoloģiju pielietojuma paraugi sabiedrībā, biznesā, pārvaldē un izglītībā.