Pirmie 50 darba devēji pagājušajā nedēļā saņēma statusu Ģimenei draudzīga darbavieta, kas apliecina, ka šīs organizācijas rūpējas par savu darbinieku labbūtību un ir sekmējušas darbinieku ģimenes un darba dzīves saskaņošanu. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) jaunajā iniciatīvā Ģimenei draudzīga darbavieta ģimenēm draudzīgākos darba devējus šādi godinās arī turpmāk.
Pastaiga pilsētā – pat pa zināmiem maršrutiem – var izvērsties stipri vien aizraujošāka, ja vienlaikus iespējams piedalīties interaktīvā spēlē vai orientēšanās uzdevumā. Šādu iespēju šovasar kļūst arvien vairāk, arī Rīgā.
Covid-19 izraisīto ierobežojumu un mājsēdes laikā daudziem pastiprināti nācās sevi motivēt, lai ikdienā turpinātu kustēties un saglabātu vismaz daļu no līdz tam ierastā fizisko aktivitāšu apjoma, bet tagad, kad ierobežojumi pakāpeniski mazinās, arī laikapstākļi kļūst arvien patīkamāki un sportošanu savā dzīvē atkal var iekļaut arvien lielākās devās, daudziem, iespējams, būs mazliet jātur sevi grožos, lai aiz lieliem priekiem neiekristu otrā grāvī – lai, atsākot sportot, nepārforsētu, nepārslogotu savu ķermeni un nenodarītu tam pāri.
Latvijas uzņēmumos darbinieki patlaban bieži jūtas uz izdegšanas robežas, izsmelti un stresā. Dominē arī netaisnības sajūta un neziņas par nākotni izraisīts apjukums, savukārt kā pozitīvu iezīmi darbinieki min lielāku iespēju plānot savu laiku, rāda personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru martā veiktais pētījums.
"Esmu priecīga būt šeit – manas babas un manu vecāku dzimtajā pusē," videomateriālā no savu darbu izstādes Uzgleznotā daba, kas nupat kā iekārtota Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, saka māksliniece Vija Zariņa.
Vai zinājāt, ka ceriņus kā košumkrūmus savulaik XVI gadsimtā Eiropā ieveda no Persijas un to nosaukums cēlies no persiešu valodas vārda "nilak" jeb "zilgans"? Un vai zinājāt, ka Latvijā šo skaisto ziedētāju audzēšanas vēsturei ir tikai aptuveni 200 gadu? Pie mums ceriņiem ir dažādi vārdi: Kurzemē ceriņš dēvēts par pliederi, Latgalē – par beseņu un besakūku, bet visā Latvijā laika gaitā mainījis dzimumu no cerīnes uz ceriņu. Latvijā ceriņi tiek audzēti kopš XIX gs. otrās puses, un Dobele ir viena no pirmajām vietām, kur aizsākās ceriņu šķirņu audzēšana. Arī patlaban Dobelē – dārznieka un selekcionāra Pētera Upīša iekoptajā Dārzkopības institūta Ceriņu dārzā – atrodas viena no lielākajām un bagātīgākajām ceriņu šķirņu kolekcijām Latvijā.
"Nominācijā Gada putns uzvar Zaļknābis jeb es. Tā es visai bieži jutos, raugoties formulu, definīciju, svešvārdu vai tehnoloģisko risinājumu jūklī. Un tiklīdz man sāka likties, ka esmu kādā jomā visu sapratusi, tā tika sagādāti jauni nezināmie," savā domrakstā raksta Bērzaunes pamatskolas devītās klases skolniece Arta Pinka.
Starptautiskā sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Door apmācību programmu, kas šogad notika attālināti, nupat kā absolvējuši 12 sociālā biznesa ideju autori. Uzcītīgākie arī tikuši pie neliela starta kapitāla.
Pērn tā tika atcelta, taču šogad visiem jau māksla rokā – kultūras norises ierobežojumu apstākļos ir iespējamas arī virtuālajā vidē vai āra ekspozīcijās, tāpēc šopavasar Muzeju nakts būs! Tajā ikviens aicināts piedalīties 15. maija pievakarē, – Latvijas muzeji ir sagatavojuši gana plašu aktivitāšu piedāvājumu, ko baudīt individuāli un bez drūzmas. Šīgada Muzeju nakts tēma ir Robežas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs šogad svin astoto dzimšanas dienu un uz šo laika periodu atskatās sava krājuma reprezentatīvajā izstādē Atrasts kolekcijā.
"Laimīgi, veseli un motivēti darbinieki ir viena no pozitīvas darba vides atslēgām, kas savukārt atspoguļojas arī darba efektivitātē, rezultātos, lojalitātē un daudzos citos ieguvumos. Galu galā pasaule un vide, kādu mēs vēlamies redzēt rīt, jāveido jau šodien," saka Zanda Šmate, Mars Multisales vecākā personālvadības eksperte Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, Ukrainā un Izraēlā, stāstot par uzņēmuma starptautisko programmu Be Well, kas arī Covid-19 apstākļos palīdz uzturēt darbinieku labbūtības līmeni iespējami augstu.
Ikgadējā Eiropas Zinātnieku nakts, ko mūsu valstī šogad organizē Latvijas Universitāte, šoreiz būs pieejama interesentiem jebkurā vietā Latvijā un pasaulē, jo notiks attālināti – vietnē www.zinatniekunakts2021.lv. Pasākums, kas norisināsies jau 15. reizi, notiks piektdien, 30. aprīlī, no plkst. 18.00 līdz 23.00, sniedzot iespēju iepazīties ar zinātnes sasniegumiem un zinātnieku darbu, kā arī ielūkoties dažādos pētnieciskajos institūtos, augstskolās un citās iestādēs.
1. un 2. maijā festivāls Kino pedālis aicina saslēgt vienā ritmā velobraukšanu un kino skatīšanos. Festivāls notiks jau sesto gadu un jau otro pavasari – distancēti, ievērojot drošu attālumu no citiem Kino pedāļa dalībniekiem. Pasākuma epicentrs gan tas pats jau ierastais – Valmiera, tomēr tie, kuri svētdien netiks uz šo Vidzemes pilsētu, lēkt sava velosipēda mugurā un doties cilpošanas spēlē varēs arī jebkur citur Latvijā un pasaulē paša izvēlētā maršrutā.
Visi zina vai vismaz ir dzirdējuši, kas ir jaunlatvieši – Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Kronvaldu Atis un citi pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās XIX gs. 50.–80. gados, attīstot latviešu nacionālo kultūru, izkopjot literāro valodu, vācot folkloru, veidojot nacionālo literatūru utt.
Reti kura profesija mūsdienās ir uz mūžu, saka darba tirgus eksperti, raksturojot XXI gadsimta realitāti. Dzīves laikā maizes darbu var nākties mainīt vairākkārt. Bet kāda ir sajūta, mērķtiecīgi sākot karjeru atkal no nulles 40+ gadu vecumā? Stāsta divi drosmīgie, kas nesen startējuši IT nozarē
Koronavīrusa simptomi un ārstēšana katram pacientam var atšķirties, tomēr nu jau kļuvis skaidrs, ka Covid-19 organismā var atstāt nopietnas sekas arī ilgāku laiku pēc tā pārslimošanas. Pat tie, kuri slimību pārcietuši vieglā formā, var ilgstoši just sagurumu, nespēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu u. tml. Zinātnieki atklājuši, ka vīruss var negatīvi ietekmēt teju ikvienu organisma sistēmu.
Ja ar pētnieciskām metodēm ir iespējams secināt, kā darbojas fizikas likumsakarības, tad tieši tāpat no zinātniskā viedokļa var pieiet arī fizikas izglītības procesam, lai noskaidrotu, kas tajā strādā efektīvāk un kas – ne tik ļoti.
Uzņēmumu vadītājiem attālināto jeb hibrīdo darbu nevajadzētu uzskatīt par ierastu lietu, jo tas prasa pārskatīt uzņēmuma līdzšinējos darbības principus, norādīts ikgadējā Microsoft Work Trend Index ziņojumā. Šajā pētījumā, kas apskata iepriekšējā gada tendences darba tirgū, pērn piedalījās vairāk nekā 31 000 cilvēku no 31 pasaules valsts, tai skaitā dažādu jomu eksperti, kas jau ilgstoši pētījuši sadarbības, sociālā kapitāla un darbavietu vides dizaina jautājumus.
Piekritīsiet – Covid-19 ierobežojumu apstākļos nav lielas jēgas no darba devēja apmaksāta abonementa sporta klubā, ja šie klubi ir slēgti un nestrādā. Tāpat, iespējams, nevajadzīgs kļuvis tāds bonuss kā transporta izdevumu kompensēšana, ja darbinieks jau gadu strādā attālināti un birojā tikpat kā neparādās. Pandēmijas situācija likusi daudziem uzņēmumiem pārskatīt labumus, ko tie nodrošina saviem darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam. Protams, ir organizācijas, kam vīruss atnesis arī finansiālu krīzi, un tāpēc darbinieku labumi ir "apgriezti" līdz minimumam, taču uzņēmumos, kuros gan turpinās pilnvērtīgs darbs, gan ir saglabājušies bonusi strādājošajiem, pieeja papildu labumu nodrošināšanai ir transformējusies, lai vairāk atbilstu apkārt esošajai realitātei.
Kurš gan vēl labāk spētu atklāt pētniecības aizraujošo dabu nekā dažādu jomu zinātnieki un zinātnieces?! Viņi to ir gatavi darīt tiešsaistes sarunās ar Latvijas vidusskolēniem. Šādu iespēju piedāvā projekts Zinātne.Zoomed.In jeb Zinātne.Pietuvināta, ko šomēnes organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Tiešsaistes sarunas ar zinātniekiem 11. un 12. klašu skolēniem notiks no šodienas, 6. aprīļa, līdz 29. aprīlim otrdienās, trešdienās un ceturtdienās plkst. 13.00–13.40 un 14.30–15.10 Zoom vidē.
Sociālā darba jomas izglītība Latvijā kopumā nodrošina šīs nozares profesionāļiem nepieciešamās zināšanas, taču tajā ir arī vairākas nepilnības, konstatēts pētījumā par šīs jomas izglītības kvalitāti. To no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada februārim veica biedrība Qualitas, analizējot studiju programmas, intervējot to direktorus, kā arī anketējot studentus, absolventus, darba devējus un docētājus.
Omega jeb neaizstājamās taukskābes ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras organisms var pārveidot no viena veida citā, bet nevar pats saražot, tāpēc tās jāuzņem pietiekamā daudzumā ar uzturu, norāda Benu aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.
