Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra Imanta glezniecības studijas Umbra dalībnieču Ilzes Ēvaldes un Ievas Sproģes gleznu izstāde (Ne)mierīga augstuma josla
Ilzei Ēvaldei zīmēšana un gleznošana ir dzīves dzinējspēks. «Vēlme sevi izteikt ar vizuālās mākslas palīdzību vienmēr ir bijusi klātesoša. Man patīk košas krāsas, abstraktas formas, eksperimenti, neliela turbulence, kas izsit no pelēkās ikdienas. Protams, pa laikam nepieciešams nolaisties uz zemes un palūkoties apkārt, vai tiešām viss ir tik krāsains. Un tomēr mana komforta zona ir šī nemierīgā augstuma josla.»
Ievai Sproģei gleznošana ir sirdsprieks, kuram viņa, darbojoties studijā Umbra piekto gadu, atkal pievērsusies pēc ilga pārtraukuma. Studija ir viņas mierīgā augstuma josla, kas ļauj distancēties no dzīves turbulencēm.
Ievas un Ilzes kopīgā izstāde, pateicoties studijas vadītājas Agnijas Ģērmanes iniciatīvai, atspoguļo divu iztēles lidojumu krāsainās un mierīgi nemierīgās augstumu joslas.
Izstāde Ne(mierīga) augstuma josla
25.03.-28.04.2024.
2. stāva galerijā
Aldana Milzarāja personālistāde Kartona faktors
Darbu autors Aldans Milzarājs saka: «Kartons jeb pape visbiežāk asociējas ar kasti, iepakojumu – tātad ar materiālu, kas praktiski pasargā kādu vērtību no ārējiem triecieniem, vai arī rada tilpumu (telpu), kur apvienot, komplektēt, sakārtot dažādas lietas, varbūt, dāvanas, varbūt – arhīvu, atmiņas. Kartons var asociēties ar ekoloģiju, videi draudzīgu domāšanu. Vēl kādam kartons var asociēties ar origami; reklāmu un komerciju; idejas skici; ģeometrijas mācību stundu vai animācijas filmu; TV raidījuma dekorācijām; dizaina prototipiem; ierakuma svecēm vai Austrālijas droniem Ukrainas frontē.
Manā gadījumā kartons ir materiāls provokācijām, fantāzijām, inovācijām, izziņai, spēlei... Tātad iespēja improvizēt, izpausties ārpus kastes, ārpus rāmja,» stāsta mākslinieks.
Kartons var asociēties ar kaut ko lētu, vienreizlietojamu, taru otrreizējai pārstrādei vai pat atkritumu. «Man kartons ir iespēja pievienot vērtību ne tikai praktiski, bet arī simboliski. Vadoties pēc principa mazāk ir vairāk, no vienas loksnes viļņotā kartona var iegūt galdu, plauktu vai ķebli, un pēc tam salocīt tos plakanus, ietaupot vietu (arī laiku). Tas mani iedvesmo!» papildina autors. «Viļņotais jeb gofrētais kartons ir arī praktisks, jo meistaram viegli to griezt, locīt, līmēt un skrūvēt. Mani kartons saviļņo ar savu iekšējo saviļņojumu: tas ir gan viegls gan izturīgs tāpēc, ka abas gludās papīra virsmas kopā salīmē viļņotā papīra slānis.»
Mākslinieks Aldans Milzarājs 20 gadu laikā uzkrājis ne mazums asociācijas un atziņas darbā ar kartonu. Sakopot visu vienā izstādē nav viegls uzdevums, bet ir tā vērts – jo ar idejām ir jādalās, lai tās radītu jaunas idejas.
Izstāde Kartona faktors
21.03.-28.04.2024.
1. stāva galerijā
Latvju zīmju izgaismoti – fotogrāfiju ceļojums latviešu mantojuma saglabāšanai
Foto projektu realizējusi Evija Gorbunova kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra Imanta Jauniešu deju kolektīva Imanta dejotājiem.
Latvju zīmju izgaismoti aicina izpētīt Latvijas etnogrāfiskās zīmes, atklājot to spēku un nozīmi. Šīs zīmes, kas klāj dejotāju ķermeņus, ne tikai atspoguļo latviešu kultūras bagātību, bet arī tās dziļo saikni ar dabu.
Projekta idejas autore, Evija Gorbunova, uzsver: «Latviešu zīmes nav vienkāršas ornamentālas figūras. Tās ir dzīvas, pulsējošas pasaules sastāvdaļas, kas atspoguļo cilvēka dzīves ciklu un saistību ar dabas ritmiem. Šī projekta mērķis ir ne tikai redzēt, bet arī izjust un saprast, kā latviešu zīmes iekļaujas dzīves griezumos un mijiedarbojas ar apkārtējo vidi.»
Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra Imanta Jauniešu deju kolektīva Imanta dejotāji, sadarbojoties ar fotogrāfi Ievu Makari, ne tikai iegrimuši latviešu etnogrāfiskajās zīmēs, bet arī inovatīvi tās iezīmējuši ar UV krāsām, radot iespēju izgaismot šīs tradicionālās simboliskās izpausmes. Šī pieeja rada jaunu dimensiju latviešu kultūras izpratnē, padarot to mūsdienīgāku un pievilcīgāku publikai.
Foto projekta galvenie modeļi, JDK Imanta dejotāji, ne tikai turpina tautisko deju mantojuma izpausmes dejā, bet arī piedāvā jaunu interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā. Fotogrāfe Ieva Makare uzsver: «Fotogrāfiju mērķis ir ne tikai iedrošināt skatītājus redzēt skaistus attēlus, bet arī sajust un izprast, kā latviešu zīmes veido savdabīgu starpkultūru dialogu ar mūsu ikdienu.»
Izstāde Latvju zīmju izgaismoti
19.03.-30.04.2024.
Vestibilā