"Gundars ir nenoliedzami ļoti augstas klases aktieris. (..) Es ticu, ka daudzi teātri ar vācu valodu gribētu viņu pie sevis," viņš norādīja un piebilda, ka, piemēram, patlaban Āboliņš saņēmis piedāvājumu ziemā Vīnes "Burgtheater" piedalīties cita režisora veidotā izrādē.
"Tātad viņam neatkarīga, sava starptautiskā karjera notiek. Kino arī kādu laiku viņš jau strādā ar ārzemju režisoriem," sacīja Hermanis.
Uz jautājumu, vai nav žēl aizlaist pasaulē savus aktierus, režisors atbildēja: "Es diezgan ātri sapratu, ka nedrīkst aktierus pārāk tuvu savā sirdī ielaist. Vēsturē ir pilns ar gadījumiem, ka tas agri vai vēlu izgāžas – tā ģimeniskā būšana ar režisoriem un aktieriem. (..) Labāk tomēr saglabāt vienmēr to profesionālo distanci. Aktieriem kā režisors es esmu instruments, savukārt viņi kā aktieri ir mans darba instruments, un tā ir visproduktīvāk strādāt. Bez sentimentiem."
"Es domāju, ka mūsu teātris kaut kādā ziņā ir radījis jauna tipa aktieri. (..) Mūsu teātrī aktieris beidzot ir dabūjis atpakaļ savu, kā saka, profesionālo pašcieņu, savu teritoriju, kur viņš ir saimnieks. Tas man vienmēr bijis ļoti svarīgi – nelīst aktiera teritorijā," uzsvēra Hermanis.