Visdažādākos aspektus, kurus uzjundījusi diskusija par priekšvēlēšanu debašu krievu valodā pieļaujamību sabiedriskajos medijos, sarunā ar polittehnologu, YouTube kanāla Titava laboratorija autoru Danu Titavu ķidā Agnese Margēviča.
Krievu valoda piecdesmit gadus
Latvijā bija okupācijas valoda,
kurā centās salauzt, pakļaut un
rusificēt, bet pēdējos trīsdesmit
gadus – galvenais simbols un
protesta forma tiem, kuri ir
nemierā ar mūsu valsts neatkarību un nicina
vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Šāds
maksimāli skaidrs un piesātināts ir konteksts
sabiedriskās televīzijas demaršam, uzstājot,
ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu
debatēm jānotiek arī krievu valodā.
Ko karam Ukrainā un Latvijas drošībai nozīmē jaunākās personāliju pārbīdes Putina galmā, Krievijas aizsardzības ministra nomaiņu ieskaitot, ar Krievijas ekspertu, vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu apspriež Agnese Margēviča.
Par 8. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekmi uz Eiropas Savienības tālāko ideoloģisko kursu, Latvijas iekšpolitiku un Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem politologu Andi Kudoru intervē Agnese Margēviča.
Jo tuvāk nāk Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, jo vairāk Jaunā Vienotība (JV) uzvedas kā to potenciāla zaudētāja un jo vairāk vēlme testēt pagaidām vēl "vecākā brāļa" izturības robežas no opozīcijas repertuāra pārmetas jau uz Vienotības valdības partneriem.
Kā iekšpolitiskās spēles un skandāli atsaucas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un kuram to sarežģītā matemātika šoreiz palīdzēs? SestDiena aplūko prognozes, stipros un vājos punktus politiķu cīņā par krēsliem Eiropā.
Par latviešu mentalitāti,
politisko pusaudzību, neesošo
politisko krīzi, Krievijas
gaidāmo sabrukumu un
30 gadiem, kas nav palaisti
vējā, 4. maija priekšvakarā ar
bijušo Augstākās Padomes
deputātu, vēsturnieku Andri
Tomašūnu sarunājas Agnese
Margēviča.
Jaunās Vienotības toreizējais ģenerālsekretārs Artis Kampars 12. Saeimas vēlēšanu naktī uzstājīgi lūdzis IT kompānijai SOAAR, kura gadiem ilgi gādāja par vēlēšanu tehnisko norisi, lai tās vadītājs Renārs Kadžulis sagroza vēlēšanu rezultātus, izglābjot partijas toreizējo līderi Solvitu Āboltiņu no nepārvēlēšanas Saeimā.
Par to, kā politiskā diskusija
par Krievijas tranzīta kravu
plūsmas slēgšanu caur
Latvijas ostām izskatās no
Liepājas ekonomisko interešu
skatpunkta, Apvienotā
saraksta (AS) valdes locekli,
Liepājas Speciālās
ekonomiskās zonas valdes
priekšsēdētāja vietnieku
Jāni Vilnīti intervē Agnese
Margēviča.
Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politologs, eksperts starptautiskās politikas un diplomātijas jomā Kārlis Daukšts.
Triecieni, kurus pēdējā laikā
saņēmusi vadošā partija
Vienotība, diez vai varētu
sašūpot arī valdības
konstrukciju – koalīcijas
partneriem izmantot situāciju
neesot intereses. Tas nozīmē,
ka opozīcijai arī neesot
iespēju, jo matemātika ir
nepielūdzama, intervijā
Agnesei Margēvičai spriež
Zaļo un zemnieku savienības
(ZZS) pieredzējušākais
politiķis Augusts Brigmanis
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām politikas kuluāros ar
jaunu joni ticis aktualizēts jautājums par topošās
bankas akcionāru reputāciju, kopējais noskaņojums
amatpersonām ir atgaiņāties.
Par to, vai demisionējušajam Krišjānim Kariņam atradīsies vieta partijas plakātos un Saeimas rindās, Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edmundu Jurēvicu intervē Agnese Margēviča.
Domāju, daudzi sāks spert zemes gaisā, izlasot, ka piekrītu kolēģu no Latvijas Radio (LR) izplatītajā paziņojumā paustajām bažām, ka dzīvojam laikā, kad vārda brīvības un mediju neatkarības robežas sašaurinās.
Par Vienotības dilemmām un valsts interesēm, gaidot premjeres Evikas Siliņas izšķiršanos par nākamā ārlietu ministra kandidātu, Agnese Margēviča sarunājas ar Apvienotā saraksta politiķi Didzi Šmitu, kuram savulaik bijusi darba pieredze Ārlietu ministrijā.
Vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa demisija Vienotībai ļaus kaut ko saglābt līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušajos divos mēnešos un kas īsti notika pirms Lieldienām – premjere paprasīja Kariņa demisiju vai Kariņš viņai to ļāva izdarīt, ar polittehnologu Danu Titavu sarunājas Agnese Margēviča.
Viens no Vienotības valdes locekļiem Cēsu mērs Jānis Rozenbergs intervijā Agnesei Margēvičai atzīst, ka situācija partijai ir ļoti sarežģīta un neko nedarīt tā vairs nevar atļauties.
Vai Putins Maskavā notikušo
teroraktu izmantos kārtējai
masu mobilizācijai pret
Ukrainu un kāpēc Islāma
valsts sarīkotais uzbrukums
raisa tik daudz neskaidrību,
Austrumeiropas politikas
pētījumu centra valdes
locekli, pētnieku Mārci Balodi
iztaujā Agnese Margēviča.
Otrdien Diena publicēja interviju ar ekspremjeru, ārlietu ministru Krišjāni Kariņu, un šis ir tas retais gadījums, kad politiskai intervijai nepieciešamas skaidrojošas post scriptum piezīmes.
Par latviešu konkurenci uz lielajiem amatiem Eiropā, skandālu radīto turbulenci Vienotībā un paaudžu maiņu ārlietu ministru, partiju apvienības Jaunā Vienotība valdes priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu iztaujā Agnese Margēviča.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājas Helēnas Demakovas pirmā reakcija uz lūgumu sniegt interviju par Latvijas akadēmiskās mūzikas
alma mater notiekošo pēc atklātībā nākušajām vairāku studentu sūdzībām par atsevišķu mācībspēku seksuālo uzmākšanos ir noliedzoša. "Šodien bija tikšanās ar studentiem. Izraudātas visas acis. Briesmīgi," īsziņā atbild kādreizējā kultūras ministre. Esot grūti runāt. Pēc pierunāšanas viņa piekrīt uz apspriešanai piedāvātajām tēzēm atbildēt rakstiski, un izņēmuma kārtā žurnāliste Agnese Margēviča un Diena šādam formātam piekrīt, jo Demakovas nostāju ir svarīgi dzirdēt – viņas vadītā augstskolas padome nekavējās pieprasīt rektora Guntara Prāņa demisiju, uzskatot, ka viņš nav rīkojies, jau saņemot pirmos signālus no cietušajām studentēm.
Par to, kas līdz šim ir skaidrs, neskaidrs, aizdomīgs un neatbildēts skandālā par skaidras naudas iespējamu apriti Jaunās Vienotības birojā, ar politologu, profesoru Jāni Ikstenu sarunājas Agnese Margēviča.
Kopš šīs nedēļas, kad no amata atkāpās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, jebkuram par sabiedrisko mediju (LSM) saturu kritiskam viedoklim vairs nebūs tik vienkārši pierakstīt politisko angažētību vai kalpošanu pretvalstiskai propagandai.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (AS) intervē Agnese Margēviča.
Par to, cik nopietni uztvert šķelšanos sabiedrisko mediju uzraugā un kam būtu jāseko, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Leilu Rasimu (Progresīvie) iztaujā Agnese Margēviča.
Par Rīgas domi šonedēļ satricinājušā korupcijas skandāla iespējamo ietekmi uz politisko izkārtojumu pašvaldībā un to, kādēļ Progresīvie un Jaunā Vienotība (JV) karo domē, bet sadzīvo valdībā, Rīgas domes Par!/Progresīvie frakcijas vadītāju un partijas valdes locekli Mārtiņu Kossoviču iztaujā Agnese Margēviča.
Drīzāk kā ikgadēja formalitāte,
bez īpaši plašas rezonanses un
iztirzāšanas, uztverts Satversmes aizsardzības biroja (SAB)
pārskats par darbību 2023.
gadā.
