Iespējas Lielajam brālim

Pagājušās nedēļas beigās divas no pasaules lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) korporācijām – Apple un Google – izplatīja oficiālu paziņojumu, ka ir vienojušās par kopīgu tehnoloģijas izstrādi. Tā ļaus noteikt cilvēkus, kuri kontaktējušies ar koronavīrusa slimības Covid-19 inficētajiem. Atbilstoši aprakstam jaunā sistēma, izmantojot Bluetooth, noteiks tuvumā esošus viedtālruņus un nosūtīs informāciju īpašai lietotnei. Savukārt šīs aplikācijas lietotāji varēs ievadīt tajā informāciju, vai viņi ir inficējušies ar Covid-19. Pēc tam sistēma izanalizēs šo cilvēku divu nedēļu kontaktu loku un brīdinās visus, kas kontaktējušies ar Covid-19 inficētajiem. Pašu inficēto vārdi gan tikšot saglabāti noslēpumā. 

Sistēmas ieviešana tiek solīta jau maijā. Sākotnēji tā tiks iekļauta par veselības aprūpi atbildīgo institūciju oficiālajās lietotnēs, bet turpmāko mēnešu laikā jau iebūvēta mobilajās operētājsistēmās Android un iOS, kuras kopumā šobrīd izmanto vairāk par trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. Apple un Google paziņojumā īpaši uzsvērts, ka jaunās tehnoloģijas pamatprincips būs lietotāju datu konfidencialitāte. 

Neraugoties uz it kā korekto paziņojumu, tas jau izraisījis plašu ažiotāžu – galvenokārt aizdomu dēļ, ka abu gigantu izstrādātais risinājums agrāk vai vēlāk tiks lietots citiem, nebūt ne tik cēliem mērķiem un ka ar to iegūtie dati tiks izmantoti gan komerciālajām interesēm, gan nodoti ieinteresētajām valdībām. Taču jāpiebilst, ka Apple un Google ar šo savu paziņojumu tikai vēl gatavojas iekļauties tā dēvētās digitālās uzraudzības tirgū, kurā Covid-19 pandēmijas dēļ jau tiek piedāvāts liels skaits digitālo risinājumu sabiedrības kontrolei un uzraudzībai. Galvenās šo risinājumu pasūtītājas ir dažādu valstu varas iestādes. 

Uz jau esošās bāzes

Saskaņā ar entuziastu vidū populārās interneta vietnes top10vpn.com datiem šīs nedēļas sākumā jau 33 pasaules valstis bija oficiāli paziņojušas, ka cīņas pret Covid-19 pandēmiju ietvaros īsteno vismaz vienu no trim sabiedrības digitālās uzraudzības veidiem: digitālo izsekošanu (digital tracking), cenzūru digitālajā vidē vai fizisku iedzīvotāju novērošanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju risinājumus (videonovērošanas un cilvēku atpazīšanas sistēmas, bezpilota lidaparātus u. c.), vai lielo datu (big data) sniegtās iespējas. Gandrīz visos šajos gadījumos uzraudzību ieviesušajām valstīm nav nācies, tā teikt, izgudrot divriteni no jauna, bet ir pieticis ar oficiālu jau esošo iespēju atļaušanu, kā arī kāda jau pastāvoša risinājuma pielāgošanu vai uzlabošanu.

Piemēram, daudzviet jau izmantotajās cilvēku identificēšanas sistēmās, kurās tiek lietota videonovērošana, pietiek ar datu bāzu papildināšanu ar informāciju par iedzīvotājiem, kuri inficējušies ar Covid-19. Savukārt Ķīnā, kurā viss sabiedrības digitālās uzraudzības iespēju spektrs tika plaši izmantots jau pirms pandēmijas sākuma, tika operatīvi izstrādāti uzlabojumi, kas ļauj videonovērošanas sistēmām identificēt arī cilvēkus, kuri valkā sejas maskas.