Latvijas nodokļu sistēma pastāv tikai trīsdesmit gadu, kas, salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir īss termiņš. Pastāvīgi dzīvojam reformu režīmā, lai nepārtraukti attīstītos un noķertu citu valstu vēsturisko izaugsmi, nodrošinot labākus dzīves apstākļus, tostarp stabilāku sociālo sistēmu, kas tieši skar mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Mums nav iespējas paņemt kādas citas attīstītākas ekonomikas nodokļu režīmus un pārcelt tos uz Latviju, jo katrs no tiem ir atšķirīgs un individuāli pielāgots
Ar 1. jūliju, neraugoties uz vērienīgiem uzņēmēju organizāciju un dažādu nozaru asociāciju protestiem, ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kuru kopumu dēvē par nodokļu reformu. Galvenie iebildumi ir tieši pret minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pret ko asi iestājušies arī sociālās jomas eksperti.
Pieaugusi ēnu ekonomika, nepilna darba laika strādājošo, kuru ienākumi ir mazāki par minimālo algu, atlaišana no darba, nepilna laika mazapmaksāta darba piedāvājumu sarukums darba tirgū – tās visas ir iespējamās negatīvās sekas lēmumam ar 1. jūliju ieviest minimālās sociālās iemaksas.
No 1.jūlija stāsies spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valdošo koalīciju atlikt darbaspēka nodokļu reformas sākšanu šī gada vasarā, paužot viedokli, ka reforma būtiski samazinās ārštata autoru, korespondentu un fotogrāfu skaitu mediju organizācijās.
Uzkrājumu veidošana Latvijā nesokas ne tikai tāpēc, ka mūsu valstī kopējais algu līmenis ir zems, turklāt daudziem trūkst izpratnes par investīciju lietderīgumu, bet arī motivējošu elementu trūkuma dēļ. Rezultāts ir visai bēdīgs, un pat tie cilvēki, kuru rocība iepriekš ir bijusi plaša, mainoties ekonomikas konjunktūrai, var nonākt pie sasistas siles. Līdz ar to šobrīd, iespējams, ir vērts diskutēt, ka varbūt valstij būtu izdevīgāk motivēt iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas kultūru nekā vēlāk domāt par pabalstu izmaksu.
Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Ieviests minimālais sociālo iemaksu apjoms darba ņēmējiem neatkarīgi no darba algas, būtiski palielināts nodokļu slogs mikrouzņēmumiem, likvidēts patentmaksāšanas režīms pašnodarbinātajiem, izmaiņas autoratlīdzību regulējumā – tās ir būtiskākās pārmaiņas nodokļu jomā, kas šogad skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Savukārt pašvaldībām būs jāsamierinās ar proporcionāli mazāku īpatsvaru no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tas samazinās par pieciem procentiem līdz 75% par labu valstij, kurai nodokļa ieņēmumu daļa pieaugs līdz 25%.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret sešām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros, aģentūru LETA informēja VID.
No šodienas Latvija pārņem Eiropas Savienības (ES) noteikto sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu vajadzībām, paredz pērn valdībā pieņemtie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.