Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Baiba Krastiņa

Ar pieklājīgu lūgumu var nepietikt(15)

"Kundzīt, masku!" kādā no Grīziņkalna mazajiem Rimi noskan darbinieces bargā balss, ieraugot, ka veikalā grasās ienākt sieviete bez mutes un deguna aizsega. Apmeklētāja ar vārdiem: "Ai, ai, ai, jā, jā, jā!" masku uzliek un dodas iepirkties. Šī Dienas novērotā situācija par neuzliktu sejas masku, ieejot veikalā, beidzas mierīgi, jo pircēja, visticamāk, to bija aizmirsusi. Tomēr ir pietiekami daudz stāstu, kuros apmeklētāji, labi zinot, ka viņus nedrīkst apkalpot bez pareizi uzliktas sejas maskas, spītīgi izvēlas tās nevilkt.

Mediji kā ķīlnieki informācijas gūzmā(18)

Uzticības līmenis medijiem Latvijā vienmēr bijis mainīgs, tomēr nu jau vairāku aptauju dati rāda, ka patlaban tas krītas. Covid-19 krīzes laikā jo īpaši spilgti iezīmējās tendence, ka salīdzinoši liela sabiedrības daļa tā dēvētajiem tradicionālajiem medijiem vairs netic.

Lēnām ceļā uz Covid-19 sarukumu?(10)

Situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā ir stabilizējusies, tomēr inficēto skaita samazinājums vēl nav vērojams. Iedzīvotājiem arī jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija valstī būs jāpagarina. Ar šādu paziņojumu otrdien pirms valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes klajā nāca veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Covid-19 krīzes laikā katrs tic savai autoritātei(15)

To, ka Covid-19 pandēmijas laikā jo īpaši savairojušās gan dažāda veida brīžiem ļoti absurdas viltus ziņas, gan sazvērestības teorijas, novērojuši ne tikai šo jautājumu pētnieki visā pasaulē, bet, visticamāk, pamanījuši arī aktīvākie sociālo tīklu lietotāji. Apšaubīti tiek ne tikai Covid-19 izplatības oficiālie skaitļi, bet arī pati slimība. Starp tiem, kas šādas lietas apšauba, pietiekami bieži novērojami tādi, kas gandrīz vai spītīgi atsakās ievērot valstī ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības apturēšanai. Vislabāk pamanāmi ir tie iedzīvotāji, kas atsakās lietot sejas masku publiskās iekštelpās.

Cer sagaidīt nākamā gada sākumā(2)

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ paziņojusi, ka tā varētu apstiprināt pirmās vakcīnas šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Pašreiz EZA ir iesniegti trīs pieteikumi vakcīnas apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā (ES). EZA paātrinātā kārtībā izvērtē trīs potenciālās Covid-19 vakcīnas, ko izstrādā uzņēmums Pfizer kopā ar BioNTech, kā arī kompānijas Moderna un AstraZeneca. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens žurnālistiem skaidroja, ka, tiklīdz kāda vakcīna tiks reģistrēta ES, ar tām plānots vienlaikus nodrošināt visas dalībvalstis.

Jāspēj noturēt drošībā skolas(5)

Izglītības iestādes visā valstī šobrīd cenšas noturēt kā faktiski pēdējos bastionus, kur ārkārtējās situācijas apstākļos bērniem līdz septītajai klasei iespējams sastapt vienkopus vairāk nekā desmit vienaudžus. Tomēr nav izslēgts, ka, situācijai ar Covid-19 izplatību pasliktinoties, neklātienē izglītoties visas valsts līmenī nāksies ne tikai 7.–12. klašu skolēniem, kuri to dara jau nepilnu mēnesi. Šobrīd, ja Covid-19 tiek apstiprināts kādam bērnudārza vecuma bērnam vai 1.–6. klases skolniekam, vai arī kādam no izglītojamo pedagogiem, tad tuvajām kontaktpersonām jādodas karantīnā.

Pedagogu trūkuma dēļ veido pilotgrupas(4)

Rīgā jau gadiem nespēj atrisināt problēmu ar garajām rindām uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm (PII), tomēr ne mazāk sāpīgs ir arī pedagogu trūkums bērnudārzos. Sākot šo mācību gadu, 74 no 147 Rīgas PII šo problēmu mēģina risināt ar tā dēvētajām pilotgrupām, kad pedagogs ar bērniem pavada astoņas stundas, bet pārējā laikā – viens pedagoga palīgs. .

Iedzīvotāji patiesībā grib vienkārši izrunāties(3)

Ideja par tālruņa līniju, kas darbotos kā emocionālās atslodzes pakalpojums iedzīvotājiem, dodot viņiem iespēju sūdzēties vai lamāties, gaisā virmojusi jau kādu laiku, Dienai atzīst sociālā uzņēmuma Sonido sociālo inovāciju projektu vadītāja Liene Reine-Miteva. Covid-19 pandēmijas laiks un sabiedrībā valdošās sajūtas bijis kā dzinējspēks, lai uzņēmums izveidotu šādu tālruņa līniju.

Vērtīgais Rīgas izpilddirektora amats(3)

Sākti aktīvi kandidātu meklējumi Rīgas pilsētas izpilddirektora amatam. To, ka labākais kandidāts būtu jāmeklē konkursā, gan pirms, gan pēc vēlēšanām publiski pauduši pašreiz pie varas nokļuvušie Rīgas domnieki. Konkursu plāno izsludināt tuvākajā laikā, šādā veidā cerot atrast iespējami neitrālāku personu.

Nevajag uztvert kā vienīgo panaceju(22)

Novembra sākumā Latvijā nokļuva pirmās valsts iegādātās Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā medikamenta remdesivīra devas. Nacionālais veselības dienests (NVD) līgumu par piegādēm un glabāšanu slēdz ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS). Tomēr RAKUS stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) galvenā ārste Baiba Rozentāle Dienai gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka attiecīgais medikaments nebūs pieejams citās Latvijas slimnīcās – nepieciešamības gadījumā to nogādās vajadzīgajā veselības aprūpes iestādē.

Izturības pārbaude ikvienam(11)

Pirmdien Latvijā sākas ārkārtējā situācija. Covid-19 dēļ tā šogad ieviesta otro reizi, un plānots, ka tā ilgs četras nedēļas – līdz 6. decembrim. Ceļš līdz šīs ārkārtējās situācijas ieviešanai gan bijis kā pa kalniem. Lēmumu par to pieņem ministri, kuru starpā, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, vienprātības šajā jautājumā nebija. Kuluāros spriežot, cik stabils pašreizējos apstākļos ir Ministru kabinets, izskanēja arī minējumi, ka vairums valdības ministru varētu neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Par tās nepieciešamību iepriekš visskaļāk bija runājis tieši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc pagājušajā piektdienā pieņemtā lēmuma viņš gan žurnālistiem apgalvoja, ka ministri to atbalstījuši vienbalsīgi.

Cita situācija un risinājumi(4)

Līdz vasaras beigām Covid-19 izplatības rādītāji visās trijās Baltijas valstīs bijuši samērā mierīgi, bet oktobrī situācija strauji mainījās. Pēdējo pāris nedēļu laikā Lietuvā laboratoriski apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits ik dienas stabili sasniedz vismaz 500 personu, vairākas reizes pārsniedzot arī 1000 inficēto. Igaunijā diennaktī atklāto gadījumu skaits ir mainīgs, tomēr arī šeit šonedēļ pārspēts negatīvais rekords, saslimšanu apstiprinot 208 iedzīvotājiem. Savukārt Latvijā par mazāk nekā 100 inficētajiem diennaktī pēdējo reizi ziņots pirms vairāk nekā desmit dienām, bet 5. novembrī Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par līdz šim lielāko vienā diennaktī apstiprināto inficēto pacientu skaitu – 367.

Būs jāpieņem stingrāki mēri(22)

Turpinoties Covid-19 izplatībai Latvijā, valdība piektdien, 6. novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas ieviešanu Latvijā. Par to pēc otrdienas valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes medijiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ko tas reāli varētu nozīmēt un kādi papildu ierobežojumi būtu ieviešami, atbildīgie mēģinās tikt skaidrībā līdz piektdien gaidāmajai Ministru kabineta sēdei. Gadījumā, ja ārkārtējo situāciju izsludinās, tā būs spēkā no nākamās pirmdienas, 9. novembra.

Saslimstībai aizvien grūtāk izsekot(9)

Covid-19 saslimstībai Latvijā turpinot pieaugt, šķiet, ka vai katrs otrais valsts iedzīvotājs kļuvis par ekspertu tajā, kā vislabāk būtu ierobežojama slimības izplatība. Visvairāk šķēpu tiek lauzts par to, vai izglītības iestādēs mācībām būtu jānotiek klātienē vai attālināti. Daļu oktobra, kad saslimstība Latvijā kāpusi visstraujāk, mācības vecākajām klašu grupām notika attālināti. Tāpat vienu nedēļu pagājušajā mēnesī bija skolēnu brīvlaiks. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien žurnālistiem atzina, ka tas devis savu rezultātu saslimstības mazināšanai atsevišķās vecuma grupās. Tomēr koronavīrusa izplatības tempi joprojām aug strauji – slimība izplatās darba kolektīvos, sociālās aprūpes centros un citviet. Šā brīža rādītāji zināmā mērā jau liecinot par nekontrolētu Covid-19 izplatību arī mūsu valstī.

Cer izvairīties no sabrukuma(13)

Ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā aug strauji un ātros tempos kāpj arī to pacientu skaits, kuriem šī slimība liek doties uz slimnīcu. Covid-19 pacientu daudzums ārstniecības iestādēs palielinās arī citviet Eiropā. Piemēram, Polijā šī iemesla dēļ Varšavas nacionālā stadiona telpās tika ierīkota pagaidu slimnīca Covid-19 pacientiem. Latvijā gan nekas tāds šobrīd nav plānots un, lai arī situācija var šķist biedējoša, plāns pie vēl lielāka ik dienas stacionēto Covid-19 pacientu skaita tomēr esot.

Ik rītu piemērojas apstākļiem(13)

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Iveta Gavare atzīst – prognozēt, kāda būs situācija ar Covid-19 izplatību pēc mēneša, šobrīd ir faktiski neiespējami.

Gulēšana uz veciem lauriem?(8)

Apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā kādu laiku ik dienas mērāms nu jau daudzos desmitos un pat simtos. Pagaidām gan lielākā daļa iedzīvotāju ar laboratoriski apstiprinātu slimību tās gaitu pārcieš viegliem simptomiem vai bez tiem. Tomēr bažas rada arī pēdējo nedēļu laikā strauji augušais stacionēto Covid-19 slimnieku skaits, kas pēdējās nedēļas laikā svārstījies no septiņiem līdz 31 pacientam diennaktī. Tas savukārt raisījis bažas ne tikai par to, vai slimnīcās būs pietiekami vietu, bet arī par to, vai vispār pietiks mediķu.

Centīsies mazināt rindas uz analīzēm(4)

Lai Covid-19 analīzes varētu veikt Rīgā, iedzīvotājiem, kuri tām pieteikušies, var nākties gaidīt pat nedēļu. Ja persona, kurai ir aizdomas par saslimšanu, šajā laikā uz savu atbildību ir ievērojusi pašizolāciju vai karantīnu, Covid-19 izplatības iespējas mazinās. Tomēr, ja šis cilvēks, gaidot iespēju veikt analīzes, dzīvi turpinājis ierastajā režīmā, iespējas slimībai izplatīties tālāk palielinās.

Sods par nesolidarizēšanos(24)

Atteikšanās vilkt masku sabiedriskās vietās, kas tādējādi var apdraudēt līdzcilvēku drošību Covid-19 izplatības dēļ, var likt šķirties no summas līdz 50 eiro. Tā otrdien nolēma valdība. Pagaidām grozījumi gan vēl nav stājušies spēkā, jo tie steidzamības kārtā būs jāapstiprina arī Saeimai. Tur, visticamāk, sagaidāmas diskusijas par to, vai atbildība nepienāktos arī komersantam, kurš pieļāvis savās telpās personu bez maskas apkalpošanu.

Mēģinājumi atjaunot reputāciju(3)

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šonedēļ pirmo reizi jaunajā sastāvā uzklausīja pašvaldībai piederošā uzņēmuma Rīgas satiksme vadību. Domnieki cita starpā informēti par kompānijas attīstības vīziju biļešu uzturēšanas sistēmā, transporta parka atjaunošanā, reputācijas uzlabošanā un citos uzņēmumam un sabiedrībai svarīgos jautājumos.

Aicina par nopietno onkoloģisko slimību runāt plašāk un atklātāk(3)

Latvijā šogad krūts vēzis diagnosticēts jau vairāk nekā 1000 sievietēm. Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības Vita vadītāja Irīna Januma Dienai atzīst, ka daudzos no šiem gadījumiem slimība atklāta jau kādā no pēdējām stadijām. Tad pacientes dzīvības glābšanai bieži vien ir nepieciešams veikt krūšu noņemšanas operāciju, no kuras var izvairīties, ja krūts vēzis atklāts agrīnā stadijā.

Jaunās domes pārbaudījums(2)

Vēl pirms Rīgas domes vēlēšanām augusta beigās bija skaidrs, ka viens no galvenajiem jautājumiem, pie kura jaunajai domei nāksies strādāt vismaz savas darbības sākumposmā, būs saistīts ar Covid-19. Vēl septembrī šķita, ka gandrīz vienīgais un galvenais Covid-19 pārbaudījums varētu būt saistīts ar to, kā palīdzēt galvaspilsētai un tās iedzīvotājiem veiksmīgāk tikt ārā no pandēmijas sākumā izraisītās ekonomiskās krīzes, taču pašlaik ir skaidrs, ka pastiprināti jādomā par drošības pasākumu ievērošanu, lai Rīga kopā ar visu pārējo Latviju neatgrieztos ārkārtējās situācijas apstākļos.

Obligāti maskā arī pēc maizes(34)

Mutes un deguna aizsegu obligāta lietošana Latvijā vismaz dažas turpmākās nedēļas būs ne tikai sabiedriskajā transportā. Par to pirmdien vienojās valdības ministri. Tādējādi no trešdienas vismaz līdz 6. novembrim sejas būs jāaizklāj arī apmeklētājiem veikalos un vēl vairākās citās publiskās vietās. Sodīt par masku nenēsāšanu gan šobrīd nav plānots, uzsverot vietu un iestāžu atbildību, uzraugot attiecīgās prasības izpildi apmeklētāju vidū.

Iedzīvotāji no gripas šogad baidās vairāk(4)

Latvijā turpinot palielināties Covid-19 izplatībai, šogad iedzīvotāji jo īpaši aktīvi vakcinējas pret citu vīrusu infekcijas slimību – gripu. Valsts atbalsts vakcinācijā ir iespējams imunizācijas valsts programmā, kad vakcīnas ir pieejamas pie ģimenes ārsta vai citās vakcīnu veikšanas vietās.

No viena Covid-19 grāvja otrā(9)

Pasaules, tai skaitā arī Latvijas, reakciju Covid-19 pandēmijas ierobežošanai pavasarī raksturoja apjukums, informācijas trūkums un bailes. Tāds ir viens no veselības ministres Ilzes Viņķeles (A/P) vēstījumiem, kuru viņa aprakstījusi savā blogā. Ministres ieraksts publicēts pagājušās nedēļas nogalē dienu pēc tam, kad valdība lēma par papildu drošības pasākumiem, strauji palielinoties apstiprinātajam Covid-19 slimnieku skaitam valstī.

Siekalu analīzes pagaidām ne visiem(1)

Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā strauji kāpis ne tikai apstiprināto Covid-19 saslimušo skaits, bet arī kopējais testēto iedzīvotāju daudzums. Darba dienās tie ir vairāki tūkstoši analīžu diennaktī, tādējādi arī pārslogojot laboratoriju maksimāli iespējamo kapacitāti.