Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 18. oktobris
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Pasaule

Cīņas paņēmieni un iespējas © DIENA(5)

Pasaules pieredze liecina: Latvijas valdības lēmums noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu Covid-19 uzliesmojumu un veicinātu iedzīvotāju vakcinēšanos, tostarp nosakot to par obligātu daudzu profesiju pārstāvjiem, visticamāk, ir efektīvākais no šobrīd pieejamajiem risinājumiem. To gan vēl nepieciešams arī konsekventi īstenot.

Iesaldēšanas savdabīgais šarms © DIENA

Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.

Valstiskais kripto-eksperiments © DIENA(5)

Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.

Ieradās Talibi, nodzisa gaisma © DIENA

Mēs nepadosimies, ar apņēmību saka Arzo Naubahara, viena no Afganistānas aktīvistēm. Taču situācija šajā valstī pēc islāmistu kustības Taliban nākšanas pie varas joprojām nav normalizējusies, tur esošie žurnālisti un citi aktīvisti dzīvo bailēs par savu dzīvību, un pretošanās – to pašu baiļu un spēku izsīkuma dēļ – pamazām vājinās.

Zemūdens un globālā Britānija © DIENA(1)

Jauna militārā bloka AUKUS izveide, kā arī zemūdeņu skandāla nosaukumu ieguvušie notikumi var novest nevis vienkārši pie nesaskaņām Ziemeļatlantijas alianses (NATO) nozīmīgāko valstu vidū, bet pat šīs organizācijas tālākas pastāvēšanas apdraudējuma. Tāpat notikušais liecina par Lielbritānijas vēlmi un centieniem atgriezties globālās ģeopolitikas augstākajā līgā, pievienojoties "lielajam trijniekam": ASV, Ķīnai un Krievijai.

Laikmets pēc Angelas Merkeles © DIENA(5)

Vācijā 26. septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas, pēc kurām līdz ar jaunas valdības izveidi beigsies 16 gadu ilgais kancleres Angelas Merkeles varas periods. Galvenie ar šīm vēlēšanām saistītie jautājumi ir: kuras no partijām veidos nākamo valdošo koalīciju, un kāds liktenis gaida Merkeles atstāto politisko mantojumu?

Mazāk letāli, bet joprojām biedējoši © DIENA(10)

Visā pasaulē atkal palielinājusies saslimstība ar Covid-19, tostarp virknē Dienvidaustrumāzijas valstu inficēšanās tempi ir lielākie kopš pandēmijas sākuma, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Slimības uzliesmojumu piedzīvo pat Izraēla – valsts, kur vismaz vienu vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši 90%, bet divas vakcīnas devas – vairāk par 80% valsts iedzīvotāju. Kādēļ tā, un vai cīņai pret pandēmiju ir saskatāmas arī beigas?

Bez jūtamām pārmaiņām © DIENA

Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

Zinātnieks un pragmatisks patriots © DIENA

Pirms pieciem gadiem Igaunija savu pašreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu spēja ievēlēt tikai ar sesto mēģinājumu, toties šoreiz nākamā prezidenta Alara Karisa ievēlēšanai pietika ar divām dienām un diviem balsojumiem. Kamdēļ tā, un vai jauns prezidents sola mūsu ziemeļu kaimiņiem arī jaunas vēsmas?

Sarkanās impērijas mantinieces © DIENA(6)

Pēc PSRS sabrukuma aizvadītajos trijos gadu desmitos vairākas tās bijušajā teritorijā esošās valstis ir pārdzīvojušas pilsoņu karus, revolūcijas un valsts apvērsumus, kā arī aizgājušas pa stipri dažādiem neatkarības ceļiem. Kāda ir situācija postpadomju telpā, un kādas ir postpadomju valstu turpmākās nākotnes perspektīvas?

Talibu triumfālā atgriešanās © DIENA(6)

ASV armijas spēku izvešana no Afganistānas, kas vēl pat nav pilnībā noslēgusies, jau novedusi pie šīs valsts līdzšinējās valdības krišanas un gandrīz visas faktiskās varas pāriešanas islāmistu kustības Taliban rokās. Kā kļuva iespējams, ka Afganistānas proamerikāniskais režīms dažās nedēļās sabruka kā kāršu namiņš, pat necenšoties izrādīt kaujiniekiem vērā ņemamu pretestību?

Vai vajadzīgs olimpiskais restarts? © DIENA

Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.

Austrumeiropa neliberālais pagrieziens © DIENA(2)

Uzreiz vairākas bijušās sociālisma nometnes un PSRS valstis uzskatāmi demonstrē, ka to iedzīvotāju vairākumam nešķiet pieņemamas daudzas pārmēru liberālas tā saucamās Eiropas vērtības. Šai tendencei vēršoties plašumā, pastāv ticama iespēja, ka vairākas reģiona valstis var izstāties no liberālo demokrātiju rindām un pievienoties neliberālo demokrātiju sarakstam.

Pegasus project jeb cita veida spiegošanas skandāls © DIENA

Šā gada jūlija vidū dažādu valstu plašsaziņas līdzekļi, kopskaitā septiņpadsmit, tostarp tādi plaši zināmi laikraksti kā Amerikas Savienoto Valstu The Washington Post, britu The Guardian un Izraēlas Haaretz, publiskoja kopīga pētījuma Pegasus Project rezultātus. Minēto projektu koordinēja Francijas nekomerciālā organizācija Forbidden Stories (tulkojumā – aizliegtie stāsti) un tehniski atbalstīja cilvēktiesību aizstāvji no organizācijas Amnesty International.

Eseja ne tikai par Krieviju un Ukrainu © DIENA

Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.

Atriebība Lukašenko stilā © DIENA(10)

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko sašutums par Lietuvas atbalstu viņa politiskajai pretiniecei Svetlanai Tihanovskai, kā arī par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir novedis pie tā, ka šis odiozais politiķis cenšas izraisīt nelegālo migrantu krīzi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan šis mēģinājums ilgtermiņā pašam Lukašenko sola vairāk problēmu nekā ieguvumu, radīt visai pamatīgas galvassāpēs ne tikai Lietuvai viņam ir izdevies.

Antivakseri izgāž cīņu © DIENA(6)

Krievijā, kur vēl nesen šķita, ka uzvara pār pandēmiju nav tālu, strauji izplatās par priekštečiem ievērojami lipīgākais un bīstamākais Indijas jeb delta Covid-19 paveids B.1.617. Tā dēļ jaunu inficēto skaits ir atgriezies gada sākuma līmenī – ap 25 tūkstošiem dienā –, bet mirušo skaita ziņā (gandrīz 700 cilvēku dienā) pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairāki antirekordi. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties.

Ķīnas ģimenes plānošana © DIENA

Ķīnā pieņemts lēmums paaugstināt vienā ģimenē atļauto bērnu skaitu līdz trim – valsts šādi cer pagriezt pretējā virzienā sabiedrības novecošanas un zemās dzimstības tendences. Lēmums izpelnījies pretrunīgus novērtējumus un tiek uzskatīts gan par pilnībā īstenojamu, gan novēlotu un tādu, kas kopējo stāvokli mainīt nespēs.

Meksikas izšķirošās vēlēšanas © DIENA

No Meksikas jaunāko laiku vēsturē pašu asiņaināko parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs valsts turpmākais politiskais kurss, tai skaitā arī attiecībā uz to, vai valsts turpinās distancēties no ASV un virzīties "pa kreisi".

Digitālo kovidsertifikātu dilemmas © DIENA

Nu jau mazāk nekā pēc mēneša Eiropas Savienībā (ES) sāks pilnā apmērā darboties tā saucamie digitālie, zaļie sertifikāti, novēršot vai mazinot daudzas, galvenokārt ar pārrobežu ceļojumiem saistītas, problēmas. Taču, tā kā ES par pieņemamām atzīst tikai savienības līmenī akceptētas Covid-19 vakcīnas, šo sertifikātu ieviešana ES ārējo robežu šķērsotājiem sola arī problēmas un skandālus.