Uzmanības centrā neizlēmīgie © DIENA(16)
Zinātnieki iegūst aizvien vairāk pierādījumu, ka pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņas spēj pārliecināt tikai neizlēmušos vēlētājus, bet ir bezspēcīgas pret kādam politiskam spēkam simpatizējošiem
Politika
Kas viņi ir? © DIENA(13)
Poētiski virsraksti, paši kā galvenie varoņi un valsts attīstība kā fons. Politiķi Latvijā uz memuāru izdošanu nav skubināmi. Vēsturnieks Jānis Taurēns pēta, kas tajos izcelts, cik objektīvu ainu par valsti rāda un ar ko atšķiras no pasaules līderu atmiņu rakstiem.
Zaļo zemnieku vienīgā iespēja © DIENA(42)
Pirmo reizi Zaļo un Zemnieku savienība sagaidīs Saeimas vēlēšanas kā valdošā partija. Pirmo reizi tās premjera kandidāts būs nevis Aivars Lembergs, bet Māris Kučinskis. Tā ir iespēja, kas var izrādīties arī vienīgā, jo spēkā pieņemas partijas un apvienības, kuru sapnis ir valdība bez ZZS, savukārt tās līdzšinējo sabiedroto popularitāte mazinās.
Nacionāļi nekad nepadodas © DIENA(190)
Nacionālā apvienība ir viens no trim politiskajiem spēkiem, kuriem sabiedrības domas aptaujas sola drošu iekļūšanu 13. Saeimā. Taču uz tās līdz šim stabilo vēlētāju pretendē vēl pāris partiju, kas kampaņā norāda uz Nacionālās apvienības saistību ar maksātnespējas procesa administratoriem.
Sapnis par veco Vienotību © DIENA(28)
Vienotība bija valdošā partija gandrīz septiņus gadus, taču šo ietekmi nav pratusi nosargāt. Neviens cits politiskais spēks pēc 12. Saeimas vēlēšanām nav piedzīvojis tādas pārmaiņas. Pēc dziļākās krīzes partijā tā izveidojusi apvienību Jaunā Vienotība un atguvusies, taču vai vēlētāji to ir pamanījuši? Reitingi liecina, ka tā vairs neiekļūtu Saeimā.
Saskaņas eksperiments © DIENA(35)
Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča vadībā, ar jauniem līderiem un latviešu politiķiem sarakstos Saskaņa gatavojas uzvarai Saeimas vēlēšanās. "Mēs būsim valdībā," ir paziņojuši tās vadītāji. Notiekošais pamodinājis latviskās partijas, kas sākušas mobilizēties, "lai nepieļautu prokremlisko spēku nākšanu pie varas"
Bordāna paša partija © DIENA(40)
No politiskā spēka, par kuru 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 0,7% vēlētāju, Jaunā konservatīvā partija ir izaugusi par organizāciju ar vairāk nekā 1000 biedriem. Tā guva pārsteidzošus panākumus Rīgas domes vēlēšanās, cerot uz ne mazāku veiksmi arī 13. Saeimas vēlēšanās. JKP ir ideoloģiski radniecīga valdības partijām, bet visvairāk var apdraudēt Nacionālo apvienību.
Jaunie zaļie raiņi © DIENA(34)
Sociāldemokrāti Latvijā ziedulaikus piedzīvoja pirms 20 gadiem, kad iekļuva Saeimā un ar vienu ministru piedalījās valdībā. Dažus gadus vēlāk LSDSP uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās. Neizturējusi pārbaudi ar varu un nokausēta iekšējos strīdos, LSDSP ietekmi zaudēja. Taču arī 13. Saeimas vēlēšanās vismaz divus sarakstus pieteiks tā laika sociāldemokrāti.
Latvijas Reģionu apvienība apņēmusies izlauzties © DIENA(56)
Pēc gandrīz četriem opozīcijā aizvadītiem gadiem Latvijas Reģionu apvienība (LRA) apņēmusies izlauzties no tās. Apvienība vēlas ne tikai iekļūt Saeimā, bet arī valdībā. Taču tad tai jābūt gatavai vienoties par kompromisiem ar Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī panākt Vienotības ietekmes mazināšanos. Tieši tāpēc, iespējams, par LRA premjera kandidātu nominēts Edvards Smiltēns.
Sargsuns iznācis no būdas © DIENA(35)
Grūti iedomāties divus tik atšķirīgus cilvēkus kā Artuss Kaimiņš un Inguna Sudraba. Viens otru viņi labprātāk redzētu ejam, nevis nākam. Taču gan vienam, gan otram ir zināmi nopelni, ievedot 12. Saeimā divus jaunus politiskos spēkus. Tagad Kaimiņš un Sudraba ir pie frakcijām nepiederošie deputāti ar ambīcijām startēt arī nākamās Saeimas vēlēšanās.
Tīra politika par lielu naudu © DIENA(25)
Apvienība Attīstībai/Par! šonedēļ oficiāli pieteica savu dibināšanu. Pirms pusgada tās līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce nevarēja iedomāties, ka politisko spēku konsolidācija beigsies ar šādu rezultātu, taču tagad ar to ir apmierināti. Apvienība sevi redz kā alternatīvu pašreizējai valdībai.
Taņas atgriešanās © DIENA(48)
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ir atteikusies no mandāta Eiropas Parlamentā un atgriezusies Latvijā, lai palīdzētu partijai iekļūt Saeimā. Līdz Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī palicis mazāk nekā pusgads. SestDiena sāk stāstīt par politiskajiem spēkiem, kas gatavojas tajās pieteikt savus sarakstus.
Kučinskis nostiprina ZZS ietekmi © DIENA(21)
Citu partiju vājums ļāva Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) pirms diviem gadiem pārņemt varu, kurā tā ir nostiprinājusies premjera Māra Kučinska vadībā un vairs nav gatava to zaudēt.
Glābj saplosīto Vienotību © DIENA(9)
Vēl nav nojaušams, vai Vienotības līderim Arvilam Ašeradenam izdosies izpildīt apņemšanos atjaunot partiju. Taču priekšsēdis ieies vēsturē jau ar to vien, ka viņam pietika drosmes ierosināt partijas dibinātājas Solvitas Āboltiņas izslēgšanu no Vienotības.
Mazāk kara, vairāk zaļumbaļļu! Priekšvēlēšanu programmu dīvainības © DIENA(10)
119 pašvaldībās šogad kopumā iesniegti 599 vēlēšanu saraksti. Vieni savā novadā sola reāli paveicamus darbus, citi vēlētājam apgalvo, ka uzvaras gadījumā izstāsies no NATO un atgriezīs apritē latu. Lai gan priekšvēlēšanu programmas var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem partiju dokumentiem, reizēm neko vairāk par smaidu tās neraisa
Vispirms saimniecība, tad dvēsele. Saruna ar Babītes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci © DIENA(1)
Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.
Andrejs Ence, kurš valda Babītē kopš 1991. gada jūlija, savu novadu sauc par pēdējo pieturu pirms lidostas, taču patiesībā viņam Latvijas pašvaldību vairākuma problēmas ir svešas – cilvēki novadā tikai nāk klāt, nevis brauc prom, un ceļu asfaltēšanā sunim jau pārkāpts. Atšķirībā no daža cita Pierīgas novada Encem šajā laikā, treknos gadus ieskaitot, ir izdevies izvairīties no haosa apbūvē – tas arī tāpēc, ka laikus tika izstrādāti skaidri spēles noteikumi, un tie tiek ievēroti par spīti dažubrīd jūtamajam spiedienam kaut ko mainīt.
Andrejs Ence, kurš valda Babītē kopš 1991. gada jūlija, savu novadu sauc par pēdējo pieturu pirms lidostas, taču patiesībā viņam Latvijas pašvaldību vairākuma problēmas ir svešas – cilvēki novadā tikai nāk klāt, nevis brauc prom, un ceļu asfaltēšanā sunim jau pārkāpts. Atšķirībā no daža cita Pierīgas novada Encem šajā laikā, treknos gadus ieskaitot, ir izdevies izvairīties no haosa apbūvē – tas arī tāpēc, ka laikus tika izstrādāti skaidri spēles noteikumi, un tie tiek ievēroti par spīti dažubrīd jūtamajam spiedienam kaut ko mainīt.
Kurš no mums ir populists © DIENA(4)
Jau astoņus gadus Rīgas domes sienā nav nācies urbt caurumu naglas iedzīšanai, lai pakārtu bijušā mēra portretu. Visticamāk, pašreizējais domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņa) ir pārliecināts, ka paliks arī uz nākamo termiņu, kaut daži signāli liecina, ka simtprocentīga šī pārliecība nav. Izvairīšanās no nevēlamiem jautājumiem un dažbrīd lieks asums retorikā atklāj plaisas visādi citādi gludajā mēra tēlā
Rubrika Aizsēdējušies? - Mēra krēsls kā dzīvesveids. Saruna ar Aivaru Lembergu © DIENA(2)
Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, smagos noziegumos apsūdzētais un daudzās apsūdzībās attaisnotais Aivars Lembergs Ventspils pašvaldību vada ilgāk, nekā pastāv atjaunotā Latvijas valsts.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, smagos noziegumos apsūdzētais un daudzās apsūdzībās attaisnotais Aivars Lembergs Ventspils pašvaldību vada ilgāk, nekā pastāv atjaunotā Latvijas valsts.
Rubrika Aizsēdējušies? - Tonis nav jānosaka satelītvīriņiem © DIENA
Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.
Monvīds Švarcs (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Gaigalavas pagasta padomes vadītāju, bet no 2009. gada ir Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Monvīds Švarcs (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Gaigalavas pagasta padomes vadītāju, bet no 2009. gada ir Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Rubrika Aizsēdējušies? - Saruna ar Madonas novada domes vadītāju Ceļapīteru © DIENA(2)
Vairāk nekā divdesmit pašvaldībās Latvijā to vadītāji pie varas ir jau divdesmit gadu vai pat ilgāk. Kāda aina iezīmējas šo pašvaldību skaitļos, kas viņiem ļāvis augsto krēslu saglabāt un kas liktu to pamest? Žurnāls SestDiena uz sarunu aicināja piecus ilggadējos pašvaldību vadītājus.
Andrejs Ceļapīters (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Praulienas pagasta priekšsēdētāju, pēc tam bija Madonas mērs, bet no 2009. gada ir Madonas novada domes vadītājs.
Andrejs Ceļapīters (Vienotība) 1994. gadā kļuva par Praulienas pagasta priekšsēdētāju, pēc tam bija Madonas mērs, bet no 2009. gada ir Madonas novada domes vadītājs.