Politika / Diena / Politika / Diena

Politika

Sapinies partitūrā © DIENA (30)

Tēze, ka "Daniela Pavļuta vietā viens premjers jau reiz ir demisionējis" kļuva par centrālo nesenajā valdības krīzē, kas gandrīz noveda pie veselības ministra demisijas un teju vai pie visas Krišjāņa Kariņa valdības krišanas, bet tā arī ļoti spilgti raksturo šo politiķi. SestDiena mēģina ašifrēt Pavļuta partitūru un labāk saprast politiķi, kura izglītību un kvalitātes vienbalsīgi slavē gan viņa kolēģi, gan kritiķi, bet kura atsevišķas rakstura īpašības pēc dažu domām aizšķērsos ceļu uz tālāko politisko karjeru.

Jauno spēku dodiet mums! © DIENA (2)

Lai kā arī kādam varētu šķist no malas, slavenais vispasaules vīruss pilnīgi noteikti Latvijas politisko skatuvi nav padarījis ne mazāk iekārojamu, ne vieglāk iekarojamu. Tāpēc SestDiena, aicinot visus nezaudēt galvu un skaidru domu un jau laikus vētīt un vērtēt politisko piedāvājumu, turpmākajos numuros lūkos un pētīs, kā izskatās politiskais hipodroms nu jau mazāk nekā gadu pirms lielajām zirgu skriešanās sacīkstēm. Un šajā – pirmajā – rakstā no sērijas ieskicējam jaunos politiskos spēkus un viņu vilkmi.

Koalīcijai gribas sportot © DIENA (1)

Cik tad stabila patlaban īsti ir valdība, kur slēpjas tās Ahileja papēži, un vai visiem no visa iespējams iziet sausiem.

Kāda jēga no partijas? © DIENA (2)

Ar ko nu jau pavisam drīz gaidāmās pašvaldību vēlēšanas šoreiz atšķiries, kas būs tāpat, kā ierasts, un kuras personas izlec uz kopējā sarakstu fona? SestDiena par partiju zīmēm un nozīmēm vietvarās.

Kam pieder nauda? © DIENA (13)

13. Saeimā tika ievēlēti vairāki jauni politiskie spēki. KPV LV tajās ieguva otru lielāko balsu skaitu un arī 16 deputātu mandātu. Tagad, vērojot partijas nedienas – regulārās sapulces, biedru izslēgšanu, pārmaiņas valdē, kurām grūti izsekot, un nu pat partijas nosaukuma maiņu –, šķiet, ka tas arī bija lielākais iespējamais partijas panākums un būs tikai sliktāk. SestDiena pēta, kādi ir noskaņojumi partijā pirms kārtējās sapulces, kas nu attālināti notikšot 7. martā.

Cīņas administrators © DIENA (65)

Viedokļi par to, kāpēc bija jādemisionē veselības ministrei Ilzei Viņķelei (A/P), ir dažādi, un pareizāko no tiem lai skaidro hronisti. Taču uzreiz pēc šīs aiziešanas Saeima bez aizķeršanās amatā apstiprināja viņas partijas biedru Danielu Pavļutu. SestDiena lūko atcerēties, kā Pavļuts vispār kļuva par politiķi, un cenšas prognozēt, kas no tā visa sanāks laikā, kad būt veselības ministram kaut kādā mērā nozīmē būt arī karavadonim.

Pelēkais kabinets © DIENA (70)

Draugi, nav labi! Šo premjera Krišjāņa Kariņa (JV) aizvadītajā svētdienā Latvijas Televīzijas tiešraidē teiktās uzrunas sākumu var attiecināt uz daudzām pašreizējām aktualitātēm – un vispirms jau uz Ministru kabinetā notiekošo. Nav laba ne tikai epidemioloģiskā situācija, bet nav laba arī Covid-19 izplatības pārvaldība. Nepavisam nav laba komunikācija, nav laba gaisotne valdībā. Un nav uzticības.

Diptihs ar diviem vienotājiem © DIENA (2)

Latvju tauta bija jau pieradusi, ka Saskaņa – tas ir tāds neizkustināms granīta piemineklis. Līdz pēkšņi – gana plašas aizdomas par korupciju, līdera bēgšana uz Briseli un samērā neizteiksmīgs rezultāts vēlēšanās Rīgā, kur partijai granīta kluča vietā jau bija pat izvietots kārtīgs vērsis. Gan vēlēšanās, gan dažnedažādajos partiju popularitātes reitingos Saskaņa teju mūžību bijusi līdere, turklāt vismaz no malas izskatījusies tāda šķietami monolīta, bez kaislību potenciāla – visi klausa vadoņiem, un varbūt arī tāpēc tos citus nemaz neredz. Nu beidzot arī ainavās ar Saskaņu ir ko vērot.

Cik interesanta ir politika? © DIENA (6)

Skaidrs, ka žurnālistiem arī tagad, kad informācijas iegūšanas kanāli sociālo tīklu ietekmē ir ļoti dažādojušies, ir liela nozīme tajā, kā un ko cilvēki domā par politiku. Visi iegūtu, ja iedzīvotāju izpratne un interese par politiskajiem procesiem būtu lielāka. Kā mediji stāsta par politiku pašlaik, un kas būtu jādara, lai cilvēkiem palīdzētu labāk izprast politiskos procesus?

Pants ar sliktu slavu © DIENA (5)

Sākoties ārkārtas stāvoklim, aktualizējušās arī diskusijas, vai nav nepieciešams atgriezt Satversmē no tās reiz svītroto 81. pantu, kas paredzēja, ka valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. SestDiena skaidro, vai, kā un kāpēc tas šobrīd būtu vajadzīgs.

Zaļumballes apsargs no Zentenes © DIENA (14)

Koronas laiku aizsegā latvju tauta pavisam klusi ir tikusi pie jauna ekonomikas ministra. Šāda nepieciešamība radās, jo priekšgājējs Ralfs Nemiro zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, un – kam nav iespējas zināt visrūpīgāk glabātos noslēpumus, nav arī jēgas sēdēt pie valdības galda. Tā nu 2. aprīlī Saeima izteica uzticību Jānim Vitenbergam (KPV LV), kurš nu kļuvis par jaunāko Krišjāņa Kariņa valdības locekli.

Pēdējā ballīte © DIENA (2)

Ar sapulci uz ielas, skaidru kandidātu sarakstu, bez solījumiem par kokiem, bet ar apņēmību kļūt par suņa naglām pēcpusē. Tā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām vēl pirmsvīrusa krīzes laikā sevi paguva pieteikt vairāku partiju – jau kopā strādājošo Attīstībai/Par un Progresīvo – apvienotais saraksts.

Liktenīgās partijas ķiršu koki © DIENA (8)

Partiju kongresu sezona pamazām organiski pāraugusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu un/vai programmu prezentācijas sapulcēs un nu jau piedzīvo savu finiša spurtu. Ko par sevi, sasaucot biedrus Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, gribēja pavēstīt Jaunā Vienotība, un ko varēja nolasīt starp rindām?

Gods kalpot un ātri pazust © DIENA (25)

Tā kā partiju parasto kongresu sezonu nu izraibina arī ārkārtas kongresi ar vēlēšanu programmu un sarakstu apstiprināšanu, jo tuvojas taču Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, nekas neliecina, ka šī sezona varētu ātri beigties. Tādēļ arī SestDiena turpina apmeklēt partiju sanākšanas, vērojot un salīdzinot politiskā klimata atšķirības, un šoreiz pievēršas pēdējā Rīgas mēra Oļega Burova jau no vides reklāmu stabiem piesauktā saraksta Gods kalpot Rīgai sanākšanai.

Partiju sanākšanu sezona turpinās pilnā sparā, un šoreiz SestDiena viesojās Jaunās konservatīvās partijas kongresā. Tagad jau svarīgi arī, ja partija var nodrošināt, ka kongress vispār notiek, un šeit par to bažu nebija. Bažu nav arī par to, vai šeit visiem jāklausa kapteinim. Vēsture gan māca, ka brīžiem no tā tomēr der uzmanīties.

No runām par skaitļiem, kas visu pasaka par partijas nākotni un spēku, līdz teju Agatas Kristi detektīvromānu cienīgai balsošanas urnas mistiskai pazušanai un vēlākai atrašanai. Pašreizējās valdības partijas KPV LV kongresā garlaicīgi nebija ne mirkli.

Pašreizējā valdības vadītāja stāsts līdzinās visām tām latviešu pasakām par trešo tēvadēlu, kurš sākumā izskatās pēc visneveiklākā un tāda, ko lielie brāļi apceļ, taču beigu beigās tieši viņam tiek ķēniņa meita un puse karaļvalsts. Jāprecizē gan, ka šāda stāsta interpretācija ir versija tieši par pašu Krišjāni Kariņu, ne tik ļoti viņa vadīto Ministru kabinetu kopumā, jo arī šī valdība atgādina bībelisko patiesību: nav nekā jauna šai pasaulē! Latvijas valdības turpina būt ļoti nepopulāras. Toties Kariņa pārstāvētajai Jaunajai Vienotībai sākotnēji necerētā iespēja kā mazākajai Saeimā ievēlētajai partijai ļāva piedzīvot atdzimšanu, un nu jau vismaz gadu, veroties politisko partiju reitingos, tai nav sevi jāmeklē zem svarīgās 5% līknes

Janvāra sākumā apritēs tieši pusgads, kopš Latvijas valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Daži uz viņu cerēja teju kā uz nācijas tēvu, tomēr laimes lācis viņa personā nav iemiesojies. Levits radījis darbīga un intelektuāla prezidenta iespaidu, taču netrūkst arī viņam veltītu kritisku vārdu, tostarp no mediķiem, kas pat sakās zaudējuši viņam uzticību.

Par Rīgas jauno atnākšanu © DIENA (24)

Jau sen pagājuši tie laiki, kad par to, kas notiek galvaspilsētas pašvaldībā, viss bija skaidrs un visiem bija viedoklis. Tagad nav ne skaidrības, ne lielākoties arī viedokļa, jo gluži vienkārši jaunākajām ziņām par to, kurš ko ir gatavs gāzt, kāpēc uzmeta un kas no tā visa sanāks, vairs teju nav iespējams izsekot.

Pēdējo reizi kādas partijas kongresā biju pirms daudziem, daudziem gadiem – kādreiz varenās Tautas partijas norieta laikā. Toreiz tas virknei delegātu izvērtās par emocionālu pārdzīvojumu un arī šo rindu autorei. Kopš tā laika pagājuši astoņi gadi un rētas sadzijušas. Tādēļ radās pilnīgi interese: kas diez tagad mainījies kongresu modē? Turklāt pēdējā laikā viss kaut kā sakritis tā, ka vairāk sanāk rakstīt par tiešām labiem cilvēkiem un daudzsološām idejām, – tā ka pašai jau sāk šķist, ka varbūt pārāk rožaina tā aina veidojas. Tāpēc uzreiz piekritu SestDienas mudinājumam apmeklēt Saskaņas kongresu.

Šodien