Politika / Diena / Politika / Diena

Politika

Diptihs ar diviem vienotājiem © DIENA (2)

Latvju tauta bija jau pieradusi, ka Saskaņa – tas ir tāds neizkustināms granīta piemineklis. Līdz pēkšņi – gana plašas aizdomas par korupciju, līdera bēgšana uz Briseli un samērā neizteiksmīgs rezultāts vēlēšanās Rīgā, kur partijai granīta kluča vietā jau bija pat izvietots kārtīgs vērsis. Gan vēlēšanās, gan dažnedažādajos partiju popularitātes reitingos Saskaņa teju mūžību bijusi līdere, turklāt vismaz no malas izskatījusies tāda šķietami monolīta, bez kaislību potenciāla – visi klausa vadoņiem, un varbūt arī tāpēc tos citus nemaz neredz. Nu beidzot arī ainavās ar Saskaņu ir ko vērot.

Cik interesanta ir politika? © DIENA (6)

Skaidrs, ka žurnālistiem arī tagad, kad informācijas iegūšanas kanāli sociālo tīklu ietekmē ir ļoti dažādojušies, ir liela nozīme tajā, kā un ko cilvēki domā par politiku. Visi iegūtu, ja iedzīvotāju izpratne un interese par politiskajiem procesiem būtu lielāka. Kā mediji stāsta par politiku pašlaik, un kas būtu jādara, lai cilvēkiem palīdzētu labāk izprast politiskos procesus?

Pants ar sliktu slavu © DIENA (5)

Sākoties ārkārtas stāvoklim, aktualizējušās arī diskusijas, vai nav nepieciešams atgriezt Satversmē no tās reiz svītroto 81. pantu, kas paredzēja, ka valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. SestDiena skaidro, vai, kā un kāpēc tas šobrīd būtu vajadzīgs.

Zaļumballes apsargs no Zentenes © DIENA (14)

Koronas laiku aizsegā latvju tauta pavisam klusi ir tikusi pie jauna ekonomikas ministra. Šāda nepieciešamība radās, jo priekšgājējs Ralfs Nemiro zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, un – kam nav iespējas zināt visrūpīgāk glabātos noslēpumus, nav arī jēgas sēdēt pie valdības galda. Tā nu 2. aprīlī Saeima izteica uzticību Jānim Vitenbergam (KPV LV), kurš nu kļuvis par jaunāko Krišjāņa Kariņa valdības locekli.

Pēdējā ballīte © DIENA (2)

Ar sapulci uz ielas, skaidru kandidātu sarakstu, bez solījumiem par kokiem, bet ar apņēmību kļūt par suņa naglām pēcpusē. Tā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām vēl pirmsvīrusa krīzes laikā sevi paguva pieteikt vairāku partiju – jau kopā strādājošo Attīstībai/Par un Progresīvo – apvienotais saraksts.

Liktenīgās partijas ķiršu koki © DIENA (8)

Partiju kongresu sezona pamazām organiski pāraugusi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu un/vai programmu prezentācijas sapulcēs un nu jau piedzīvo savu finiša spurtu. Ko par sevi, sasaucot biedrus Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, gribēja pavēstīt Jaunā Vienotība, un ko varēja nolasīt starp rindām?

Gods kalpot un ātri pazust © DIENA (25)

Tā kā partiju parasto kongresu sezonu nu izraibina arī ārkārtas kongresi ar vēlēšanu programmu un sarakstu apstiprināšanu, jo tuvojas taču Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, nekas neliecina, ka šī sezona varētu ātri beigties. Tādēļ arī SestDiena turpina apmeklēt partiju sanākšanas, vērojot un salīdzinot politiskā klimata atšķirības, un šoreiz pievēršas pēdējā Rīgas mēra Oļega Burova jau no vides reklāmu stabiem piesauktā saraksta Gods kalpot Rīgai sanākšanai.

Saule aust, jo ir Jaunā konservatīvā partija © DIENA (47)

Partiju sanākšanu sezona turpinās pilnā sparā, un šoreiz SestDiena viesojās Jaunās konservatīvās partijas kongresā. Tagad jau svarīgi arī, ja partija var nodrošināt, ka kongress vispār notiek, un šeit par to bažu nebija. Bažu nav arī par to, vai šeit visiem jāklausa kapteinim. Vēsture gan māca, ka brīžiem no tā tomēr der uzmanīties.

Notika sapulce: SestDiena apmeklē partijas KPV LV kongresu © DIENA (9)

No runām par skaitļiem, kas visu pasaka par partijas nākotni un spēku, līdz teju Agatas Kristi detektīvromānu cienīgai balsošanas urnas mistiskai pazušanai un vēlākai atrašanai. Pašreizējās valdības partijas KPV LV kongresā garlaicīgi nebija ne mirkli.

Trešajam tēvadēlam gadiņš © DIENA (23)

Pašreizējā valdības vadītāja stāsts līdzinās visām tām latviešu pasakām par trešo tēvadēlu, kurš sākumā izskatās pēc visneveiklākā un tāda, ko lielie brāļi apceļ, taču beigu beigās tieši viņam tiek ķēniņa meita un puse karaļvalsts. Jāprecizē gan, ka šāda stāsta interpretācija ir versija tieši par pašu Krišjāni Kariņu, ne tik ļoti viņa vadīto Ministru kabinetu kopumā, jo arī šī valdība atgādina bībelisko patiesību: nav nekā jauna šai pasaulē! Latvijas valdības turpina būt ļoti nepopulāras. Toties Kariņa pārstāvētajai Jaunajai Vienotībai sākotnēji necerētā iespēja kā mazākajai Saeimā ievēlētajai partijai ļāva piedzīvot atdzimšanu, un nu jau vismaz gadu, veroties politisko partiju reitingos, tai nav sevi jāmeklē zem svarīgās 5% līknes

Elites līdztautietis ar savu rokrakstu © DIENA (32)

Janvāra sākumā apritēs tieši pusgads, kopš Latvijas valsts prezidenta amatā ir Egils Levits. Daži uz viņu cerēja teju kā uz nācijas tēvu, tomēr laimes lācis viņa personā nav iemiesojies. Levits radījis darbīga un intelektuāla prezidenta iespaidu, taču netrūkst arī viņam veltītu kritisku vārdu, tostarp no mediķiem, kas pat sakās zaudējuši viņam uzticību.

Par Rīgas jauno atnākšanu © DIENA (24)

Jau sen pagājuši tie laiki, kad par to, kas notiek galvaspilsētas pašvaldībā, viss bija skaidrs un visiem bija viedoklis. Tagad nav ne skaidrības, ne lielākoties arī viedokļa, jo gluži vienkārši jaunākajām ziņām par to, kurš ko ir gatavs gāzt, kāpēc uzmeta un kas no tā visa sanāks, vairs teju nav iespējams izsekot.

Kurš būs īstais jaunais ticības sludinātājs © DIENA (32)

Pēdējo reizi kādas partijas kongresā biju pirms daudziem, daudziem gadiem – kādreiz varenās Tautas partijas norieta laikā. Toreiz tas virknei delegātu izvērtās par emocionālu pārdzīvojumu un arī šo rindu autorei. Kopš tā laika pagājuši astoņi gadi un rētas sadzijušas. Tādēļ radās pilnīgi interese: kas diez tagad mainījies kongresu modē? Turklāt pēdējā laikā viss kaut kā sakritis tā, ka vairāk sanāk rakstīt par tiešām labiem cilvēkiem un daudzsološām idejām, – tā ka pašai jau sāk šķist, ka varbūt pārāk rožaina tā aina veidojas. Tāpēc uzreiz piekritu SestDienas mudinājumam apmeklēt Saskaņas kongresu.

Kvadrāts kritienā © DIENA (15)

Bez Māra Martinsona vārda, šķiet, pēkšņi neiztiek neviens daudzmaz skaļš korupcijas skandāls, arī nesenā Rīgas satiksmes iepirkumu lieta un "būvnieku karteļa" lieta. Kopš divdesmitgadnieka vecuma iesāktā manierīgā parakstīšanās ar iniciāļiem MM, kā dēļ viņam pielipa iesauka Kvadrāts, vairāk atgādina mafijas stilu

Ierodoties pie Oļega Burova (59), esmu jau informēta, ka viņam ir apnikuši jautājumi par priekšgājēja Nila Ušakova kaķiem un arī 9. maiju. Tad nu viņš uz kārtējo šādu jautājumu esot atjokojis, ka kaķiem varētu apsiet Georga lenti un nosūtīt uz Briseli. "Protams, tas ir ļoti labs PR," nešaubās Burovs, taču viņam šķiet, ka publiskās telpās – kāds nešaubīgi ir arī Rīgas mēra kabinets – kaķiem tomēr vietas nav. "Ja mums ir sanāksme un pa galdu staigā tas kaķis… nu nezinu," saka Burovs. Turklāt, izrādās, viņam pret šiem dzīvniekiem esot arī alerģiska reakcija, tāpēc bijis apgrūtinoši piedalīties dažādās sanāksmēs Ušakova kabinetā, kad tur staigājuši arī kaķi, – viņš sēdējis nostāk no galda un pēcāk rūpīgi mazgājis rokas.

Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko savas 66. jubilejas priekšvakarā gaida būtiska izšķiršanās. Pagaidām gan var tikai minēt, kurā virzienā viņš izlems doties, taču jau šā gada nogalē, kad darbu sāks jaunā sasaukuma parlaments, būs zināma vismaz daļa atbilžu uz neskaidrajiem jautājumiem.

Tikko darbu sākuši jaunievēlētie eiroparlamentārieši, kas nozīmē arī jaunas cīņas par amatiem Eiropas Komisijā. Kas būs jaunie ES stūrmaņi, kuriem jāmēģina izvest lielo Eiropas kuģi cauri gaidāmajām politiskajām vētrām un satricinājumiem?

Raimonds Vējonis būs jau trešais kopumā no pieciem atjaunotās Latvijas prezidentiem, kurš savā amatā bijis tikai četrus gadus. Vējoņa vislielākais sasniegums prezidenta amatā esot miers Latvijā, uzskata viens no viņa bijušās partijas biedriem. Ar ko paliks atmiņā tik cerīgi sākusies, bet nemanāmi beigusies prezidentūra?

Kādam jābūt topošajam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam, un ko vispār konkrētās nozarēs Eiropas Parlamentā ir iespējams "izsist cauri"? SestDiena noskaidro dažādu nozaru pārstāvju viedokli par to, kas būtu svarīgākais nākamo eiroparlamentāriešu dienaskārtībā. SestDiena uzrunājabiedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētāju un bijušo premjeru Andri Bērziņu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāju Edgaru Treibergu, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju Ingu Račinsku un Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci.

No Reigana līdz Zelenskim jeb Ukrainas jaunais prezidents nebūt nav pirmais, kurš politikā ienācis, izmantojot savu uz skatuves vai ekrāna iegūto popularitāti.

Šodien