Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

SestDienas salons

Jēni, tev būs jādzied © DIENA

Kādas ir sajūtas, saņemot balvu par mūžu uz skatuves? Kā līdz ar valsts iekārtām, nebūšanām ekonomikā, pārmaiņām domāšanā ir mainījies un joprojām mainās teātris? Kas liek aktierim kļūt par direktoru, un kādēļ svarīgs var izrādīties pat vienas izrādes apmeklējums? Un galu galā - kas neatkarīgi no vecuma, piedzīvotā un pārdzīvotā atkal un atkal, vēl un vēlreiz liek skatuvei teikt ''jā'' ? Spēlmaņu nakts priekšvakarā, lai sarunātos par to visu un vēl daudz ko citu, SestDiena salonā satiekās divi spēlmaņi- viens no šā gada mūža balvas ieguvējiem aktieris Jānis Dreibalts (79) un viens no pretendentiem uz gada aktiera godu Rolands Beķeris (33). Abi no Liepājas teātra.

Agņeškas degošās vēstures © DIENA(3)

Intervija ar poļu kinorežisori Agņešku Holandi (70) par to, cik svarīgs mūsdienās ir dzimums, kāpēc nav iespējams atkārtot vēsturi un kurā brīdī upurēšanās kļuva par trako izpausmi.

Tā vienkārši notika. Intervija ar komponistu Rihardu Dubru © DIENA

Manas operas stāsts nav ne par politiku, ne vēsturi, mans stāsts ir par mīlestību, uzsver komponists Rihards Dubra (55). Jau pavisam drīz viņš klausītāju vērtējumam nodos savu Suitu sāgu, taču sarunā ar SestDienu dalās pārdomās arī par politiku, tās attiecībām ar baznīcu un sistēmu, kas nereti visvairāk traucē tieši vistalantīgākajiem.

Saslimi? Palīdzi citiem! Saruna ar Viktoru Freibergu © DIENA(1)

Lielu problēmu priekšā māksla nemaz atkāpjas, bet palīdz, saka kinozinātnieks Viktors Freibergs. To viņš saka no savas pieredzes. Tikko atvērta grāmata Kinomāna slimības vēsture, kuru Freibergs sāka rakstīt, kad bija uzzinājis diagnozi "vēzis". Protams, grāmatas nosaukumam ir vismaz divas nozīmes, Freiberga gadījumā neārstējamāka ir izrādījusies viņa otra kaite – kinomānija. Lai gan ārstēšanās procesā veikto pārdomu rezultātā Freibergs ir apņēmies skatīties tikai labas filmas.

Dzīves spēles noteikumu maiņa. Saruna ar Gintu Kaminski © DIENA(5)

Atdot Valku igauņiem apmaiņā pret Roņu salu, lai novērstu mūsu insulāros kompleksus, Krievijai tik mīļo Jūrmalu iemainīt pret Abrenes aramzemēm, novērst suitu valsts izveidošanos, savukārt tiem novadiem, kuros tradicionāli balso par prokremliskiem spēkiem, ļaut doties pa tautas republiku ceļu pēc Luhanskas un Doņeckas parauga – visas šīs lietas netiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, bet strīdi un iebildumi tik un tā ir tik spraigi, ka brīžam jājautā, vai tās vēl ir diskusijas un dialogs starp valdību un pašvaldībām vai jau karš.

Granīts jau atvests! © DIENA(7)

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par izdzīvošanu pamežā, skološanos pie Jaunsudrabiņa un muzeja Nākotnes namu.

Pierobežā mute jāver ciet. Intervija ar aktieri Gundaru Grasbergu © DIENA(8)

Aukstā kara laika Somijas prezidentam Urho Kekonenam ārēji mazliet līdzīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs ir Valtera Sīļa jaunās, bet jau kritiķu sajūsmas izsaucienu pavadītās izrādes Finlandizācija (somu rakstnieka Juhas Jokelas luga Migla) galvenais varonis Olli. Viņš kopā ar diviem partneriem somu uzņēmumā vēlas Krievijai pārdot medicīnas iekārtu – smadzeņu skeneri – un pēc Krimas aneksijas nonāk smagas morālās izvēles priekšā.

Ratiņkrēslā Stikla kalnā. Saruna ar Marinu Kosteņecku © DIENA(35)

Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.

Atskaņas var atgriezties © DIENA(9)

Arvis Viguls latviešu literatūrā ienāca pirms desmit gadiem ar dzejas krājumu istaba un uz palikšanu – visi trīs viņa krājumi (arī 5:00 (2012) un Grāmata (2018)) ir saņēmuši dažādas balvas un kritikas atzinību, 2018. gadā iznākuši Vigula dzejoļu krājumi spāņu, horvātu un vācu atdzejojumā, viņš ir nosaukts par vienu no visinteresantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem. Un ne jau velti. Viguls ir no tiem, par kuriem saka: dzejnieks no Dieva.

Jauda no pasaules malām © DIENA

Auļi ir devušies pasaulē, lai satiktos un iepazītos ar dziedātājiem, kuri turpina senas un neparastas dziedāšanas tradīcijas un tehnikas, un savij tās ar mūsu pašu tautasdziesmu mantojumu. "Vīri vokalizē, un var dzirdēt, kā skan pasaules malas," saka grupas līderis Kaspars Bārbals, skaidrojot, kāpēc Auļi šoreiz vēlējušies vīriešu pasauli un starptautisku vērienu

Vislaimīgākais čellists © DIENA

Es jūtos daudz jaunāks nekā pirms 46 gadiem, kad emigrēju no Padomju Savienības. Esmu vislaimīgākais cilvēks – apgalvo pasaulslavenais Rīgā dzimušais čellists Miša Maiskis (71). Līdztekus galvu reibinošajai čellista karjerai viņš ir sešu bērnu tēvs, un divi no viņiem ir profesionāli mūziķi. Festivālā Rīga Jūrmala 16. augustā viņš jau otro reizi Latvijā koncertēja kopā ar meitu pianisti Liliju Maisku (32) un 18. augustā uzstāsies arī ar Krievijas Nacionālo orķestri un diriģentu Mihailu Pļetņovu.

Demokrātiski pilsoniskā garā © DIENA(21)

Mēdz teikt, ka liela daļa Valsts prezidenta panākumu ir viņa padomnieku un kancelejas veikums, jo valsts pirmā persona viena pati daudz izdarīt nevar. Jaunais Valsts prezidents Egils Levits padomnieku izvēlei pievērsies rūpīgi un pulcējis divtik plašu padomnieku loku nekā viņa priekštecis Raimonds Vējonis – līdzšinējo sešu padomnieku vietā Rīgas pilī tagad strādās desmit.