Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dabas Diena

Skaitām jau trešo vasaru © DIENA

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit Vislatvijas dabas teritorijas inventarizācija, Dabas Diena izjautāja dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.

Uz mežu pēc sezonas gardumiem © DIENA

Pateicoties mitrajam jūlijam, šogad jau ātri sociālajos tīklos bija redzami sēņotāju baravikām pilnie grozi. Augusta negaisa lietiem turpinoties, Latvijas meži ir sēņu un arī cilvēku pilni. Vēl šogad solās būt laba brūkleņu un dzērveņu raža, bet arī melleņu novākšana nav beigusies. Tikai līdz ar sauso pavasari šogad melleņu ogas meklējamas mitrās, pat purvainās vietās.

Labākos velomaršrutus meklējot © DIENA(1)

Vasara ir riteņbraukšanai piemērotākais laiks. Galvaspilsētas ielās redzams, ka pieaug riteņbraucēju skaits, tomēr Latvijā vēl aizvien ir sarežģīti plānot garākus brīvdienu velobraucienus. Tajā pašā laikā netrūkst riteņbraukšanas entuziastu, kas plāno maršrutus paši un var ieteikt, kā labāk gatavoties velobraucieniem.

Cēsis – pilsēta bez atkritumiem © DIENA(1)

Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Latvijas daba ir maģiska! © DIENA

Mira Lukarila ir bioloģe un dabas aizsardzības eksperte no Somijas, kura šovasar kā brīvprātīgā strādā Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā GrassLIFE. Studējusi Somijā un ASV, specializējusies sugu un dzīvotņu aizsardzībā, Mira vēlējās iegūt vairāk lauka darbu pieredzes un tā nokļuva Latvijā. Kā viņa saredz Latvijas dabu, tās vērtības?

Galvenais – saglabāt mieru © DIENA(3)

Atpūta pie dabas kļūst arvien iecienītāka, un tieši vasaras sezona ir piemērotākais laiks, lai baudītu dabas krāšņumu pilnā plaukumā. Pārgājieni, pastaigas pie jūras, laivu braucieni, ogošana, sēņošana, makšķerēšana – ko darīt netrūkst! Taču laikapstākļi, kā pēdējā laikā varam novērot, ir visai mainīgi. Kaut arī sinoptiķi izsaka prognozes par gaidāmajām lietavām vai negaisu, apstākļu maiņa var piemeklēt arī pēkšņi. Vasaras mēnešos Latvijā pērkona ducināšana ir gana bieža parādība. Taču, ko iesākt, ja spēcīgs negaiss mūs pārsteidzis, kad esam devušies uz mežu ogot vai sēņot? Un kā izvairīties no apmaldīšanās mežā? Ne katrs mūsdienās prot orientēties pēc dabas parādībām un objektiem!

Dzidro ūdeņu zieds © DIENA

Ierodoties Carnikavas apkaimē, Ummja ezera krastos, līdz 15. augustam ikvienam nāksies saskarties ar aizliegumu atrasties tajā: nepeldēties, nelaivot, pat necelt teltis un nekurināt ugunskuru ezera krastā. Sezonas lieguma "vaininiece" ir Dortmaņa lobēlija. Kas ir šī noslēpumainā būtne, un kā cilvēka klātbūtne apdraud tās eksistenci?

Mijkrēšļa maltītes baudītāji © DIENA

Mītiem apvītā radība – sikspārnis – nav slepena būtne, ko ieraudzīt dabā spēj vien izredzētie. Lai novērotu Latvijā mītošo sikspārņu puskrēslas maltīti un iepazītos ar šī vienīgā aktīvi lidojošā zīdītāja dzīvesveidu, jūlija sākumā pievakarē ikviens varēja doties uz Sikspārņu nakts pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā.

Eksperte norāda, ka atļauja kuģot var veicināt Juglas ezera aizaugšanu(4)

Kuģošanas aizlieguma atcelšana Juglas ezerā veicinās straujāku ezera aizaugšanu, aģentūru LETA atzina dabas skaitīšanas saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska. Viņa sacīja, ka motorizēto transportu radītās ūdens strūklas uzirdinās un radīs gultnes uzduļķojumu, izkustinot tajā deponētos fosfora savienojumus. Kā skaidroja eksperte, šie savienojumi pastiprinās barības vielu vairošanos, kas veicinās straujāku ezera aizaugšanu.

Dabas stāstu mednieki © DIENA(2)

Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.

Tīrības mīļotājas © DIENA

Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.

Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa © DIENA

Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.

Skolēni iepazīst mežu © DIENA

Vecsaules pamatskolas bērni, kas dzīvo lauku teritorijā starp Bausku un Saulkalni, atstāj īstu dabas bērnu iespaidu, un paši daudz zina pastāstīt gan par lauku dzīvi, gan saviem bunkuriem kokos. Tomēr pēc mācībām Saulkalnes mežos Jauno mežkopju skolā 4.–8. klases skolēni atzīst, ka ir uzzinājuši daudz ko jaunu.

Arī pilsētā top garšīgs medus © DIENA(7)

Maijā tika atzīmēta Starptautiskā bišu diena. Kā zināms, Latvijā biškopības tradīcijas tiek koptas gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Interesanti, ka ne tikai laukos. Pērn par visgaršīgāko Latvijas medu tika atzīts medus, ko bites bija savākušas Latvijas galvaspilsētā, dzīvojot uz Pārdaugavas viesnīcas Janne jumtiem. Bet tik tikko desmit bišu stropi uzstādīti pašā Rīgas centrā uz Radisson Blu terases, kur jau vistuvākajās nedēļās biškopis palīdzēs iekārtoties arī pašām bišu saimēm.

Metāllūžņu "juvelieris". Saruna ar metālmākslinieku Aleksandru Ņesterjuku © DIENA(6)

Meistara rokas un mākslinieka filosofija spēj šķietami nederīgu lietu kalnā ļaut ieraudzīt izejvielas izteiksmīgām metālmākslas instalācijām. Tā Latgales viducī Preiļos nupat durvis vērusi moto un metāla mākslas galerija Nester Custom. Par to, kā savu dzīvi nokalpojušas auto un moto tehnikas detaļas no autodarbnīcas stūriem pārtop simboliskā dzīvesstāstā, stāsta galerijas izveidotājs un metāldarbu mākslinieks Aleksandrs Ņesterjuks. Viņa darbos metāllūžņi pārtop juveliercienīgās smalkās skulptūrās, apburot skatītāju.

Īpaši reta ūdensauga aizsardzības vārdā aizliedz peldēties Ummja ezerā(2)

Lai aizsargātu reto ūdens augu - Dortmaņa lobēliju - no 1. jūnija līdz 15. augustam noteikts liegums peldēties Piejūras dabas parkā esošajā Ummja ezerā, portālu Diena.lv informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), un aicina šajā laikā atpūtai uz ūdens un pie tā izvēlēties citas ūdenstilpnes tuvākajā apkārtnē. Ūdens atpūtai piemēroti būs, piemēram, Lilastes ezers, Dzirnezers, Pulksteņezers, Kadagas ezers, Lielais un Mazais Baltezers, Rīgas jūras līča pludmales un Gaujas upes krasti.

Košs un aromātisks dārzs © DIENA

Ziedošs, harmonisks un kopts dārzs priecē acis, taču aizrautīgam dārzniekam tīk likt lietā vēl arī citas maņas, lai izbaudītu augšanas un ziedēšanas burvību – apčubināt augsni, stādus – ravēt, apgriezt, atbalstīt ar žodziņu vai režģīti, lai veidojas simetriski puduri, bet viena no tīkamākajām baudām, ko sniedz dārzs, ir tā smaržu buķete.

Riepu apsaimniekošanā daudz darāmā © DIENA(6)

Iestājoties pavasarim, ne tikai biežāk dodamies atpūsties dabā, bet arī domājam, kā sakārtot vidi sev apkārt. Ko atstāt, ko izmest, un kur vairs nevajadzīgās lietas likt? Bieži vien auto īpašnieki saskaras ar problēmu, kur nodot nolietotās riepas, lai tās nekrātos privātmājas pagalmā vai garāžā.

Bēgšanas meistare ķirzaka © DIENA

Šķirgate, drēža, šķirgailis – tā senatnē dažādos Latvijas novados mēdza dēvēt nevienu citu kā ķirzaku. Vispacietīgākie dabas vērotāji šopavasar varbūt ir jau pamanījuši uz kāda akmens gozējamies saulītē šo mazo un veiklo aizbēgšanas meistari. Latvijā kopumā ir sastopamas septiņas rāpuļu sugas, tostarp trīs ķirzaku sugas. Tritoni, kurus nezinātāji bieži mēdz jaukt ar ķirzakām, pieder citai, abinieku klasei, ķirzakas ir rāpuļu klases pārstāves.

Palīgi īpaši aizsargājamām teritorijām © DIENA

Pasaules praksē aizvien populārāka kļūst brīvprātīgo iesaiste īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā. Daudzviet ieviestas pat divu vai četru nedēļu brīvprātīgā darba programmas, kad cilvēki savu atvaļinājumu izvēlas pavadīt, strādājot kādā īpaši aizsargājamā teritorijā.

Ziedošajiem kaktusiem vērts nodrošināt vasaras brīvdienas ārā © DIENA

Pavasarī vairāk koncentrējamies uz to augu skaistumu, kuri mostas ārā – parkos, dobēs, uz terasēm un balkoniem, taču papildu rūpes vajadzētu veltīt arī telpaugiem un sevišķi tiem, kuri raisīs ziedus drīzumā vai vasaras gaitā. Vieni no krāšņāk ziedošajiem telpaugiem ir šlumbergeru dzimtas kaktusi – izplatītais tā saucamais Ziemassvētku kaktuss jeb strupā šlumbergera un Lieldienu kaktuss jeb Gertnera šlumbergera.

Lai maltīte nenonāk miskastē © DIENA(1)

Ir izpētīts, ka aptuveni trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta. Runa nav tikai par to, ko izmetam mēs, patērētāji, bet arī par veikalu nepārdoto un izmesto produkciju, kā arī par restorānu, kafejnīcu un viesnīcu pārtikas atkritumiem. Šoreiz Dabas Diena uzrunāja ēdināšanas iestāžu vadītājus, lai uzzinātu, kādus soļus viņi veic ikdienā, lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu.

Babītes ezera aizsardzībai dibina jaunu biedrību(2)

Lai aizsargātu dabas resursus Babītes ezerā, dibināta jauna biedrība. Biedrības Babītes ezeram mērķi ir strādāt pie tā, lai ezerā tiktu saglabāti un atjaunoti zivju resursi, kā arī ainava un normāls ūdens līmenis. Tāpat tiks meklēti risinājumi makšķerēšanas un medību sistēmas sakārtošanai, kā arī veicināta uzņēmējdarbība un rekreācijas iespējas Babītes ezera apkaimē, portālu Diena.lv informēja biedrības valde.

Kompromisus meklējot. Saruna ar meža īpašnieku pārstāvi Aigu Grasmani © DIENA(13)

Kam pieder mežs? Kā salāgot cilvēka un dabas līdzāsbūšanu, iztiekot bez strīdiem meža apsaimniekošanā? Latvijas Meža īpašnieku biedrība nule īstenojusi Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēto projektu Meža īpašnieku izglītošana un iesaiste lēmumu pieņemšanā par meža apsaimniekošanu aizsargājamās dabas teritorijās. Ar atziņām dalās biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane, uzsverot, ka jāgrib iziet no konfliktu zonas, meklējot vienošanos starp valsti un meža īpašniekiem.

Vairāk Dabas Diena