Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Skaistākos iežu atsegumus meklējot © DIENA

Vēls rudens un pavasaris, kad lapas vēl nav saplaukušas, ir vispiemērotākais laiks, kad apmeklēt klinšu atsegumus Latvijā. Pavasarī, kad tikko nokusis sniegs, varbūt gan mazliet bīstami, jo zeme ir ļoti mitra, nestabila.

Naktsmītnes zaļi domājošajiem © DIENA

Kad Latvijā klāt pelēkais, tumšais gadalaiks, daudzi izvēlas pēc saules un pozitīvisma devas doties ceļojumos uz tuvākām un tālākām valstīm. Ir aprēķināts, ka 10% no vides piesārņojuma pasaulē rada tieši tūrisma nozare. Vislielāko ietekmi uz vidi ceļojumos atstāj transports, taču nozīmīgi ir arī citi aspekti, piemēram, kur nakšņojam, ko ēdam un kādas izklaides patērējam galamērķī.

Grāmata par dabu bērniem. Saruna ar ornitologu Viesturu Ķeru © DIENA (3)

Tikko nākusi klajā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja ornitologa Viestura Ķerus grāmata bērniem Meža meitene Maija. Galvenās varones tēls tapis, autoram vērojot savu vecāko meitu Noru. Arī Maijas tētis ir putnu pētnieks, kurš meitai prot izskaidrot dabas norises, iepazīstināt ar putniem un dzīvniekiem. Aktivizējot grāmatā iedrukāto QR kodu, lasītāji var arī iepazīties un noklausīties Latvijā tipiskākās, dažādiem gadalaikiem raksturīgās un grāmatā aprakstītās putnu balsis.

Piemīlīgās tilandsijas © DIENA

Eksotisku formu augi, kuriem nevajag substrātu, bet kas priecē pat ar ziediem.

Kažokādām – nē! Saruna ar dzīvnieku aizstāvi Amāliju Švarckopfu © DIENA (4)

Šī gada 30. novembrī Rīgā norisināsies Latvijas vēsturē lielākais dzīvnieku aizsardzībai veltītais gājiens Kažokādas pagātnē. Viena no gājiena organizētājām ir biedrības Dzīvnieku brīvība aktīviste Amālija Švarckopfa.

Praktiskās mācības mežā © DIENA

Mežsaimniecība Latvijā ir viena no saimnieciski svarīgākajām nozarēm. Šobrīd meža nozare dod darbu aptuveni 50 000 Latvijas iedzīvotāju. Ik gadu meža nozarei nepieciešami speciālisti, kas prastu mežu saudzīgi un ilgtspējīgi apsaimniekot, tādēļ interese par mežu jauniešos jārosina jau no mazotnes. Šajā mācību gadā a/s Latvijas valsts meži (LVM) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju sākusi darbu pie jaunas mācību programmas izveides Skolas mežs.

Dzīve dobumā © DIENA

Koku dobumi mums, cilvēkiem, ir noslēpumaina pasaule, kurā mīt dažādas dzīvas radības. Uzmanīgam dabas vērotājam tā var sevi atklāt, kļūstot par aizraujošu izpētes vietu.

"Detektīvi" parkā. Saruna ar muzeja speciālisti Ilonu Vilcāni © DIENA

Preiļu parkā ir grūti novilkt skaidru robežu starp vēsturi un dabu. Lai ļautu izprast vēstures un dabas mijiedarbību, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir izstrādājis nodarbību ciklu 4.–8. klašu skolēniem Preiļu muižas dzīvie dārgumi, tādējādi modinot viņos līdzatbildību par vēstures un dabas saudzēšanu, stāsta muzeja speciāliste vēstures jautājumos Ilona Vilcāne.

Balonus palaist gaisā ir bīstami videi © DIENA (12)

Balons ir svētku, prieka, viegluma, bērnišķības un arī cerības iemiesojuma aksesuārs, ar ko dekorējam svinību vietas un kā vēlmju piepildījuma simbolu palaižam arī gaisā. Taču šie svētku kulminācijas brīdī gaisā palaistie baloni nekur nepazūd. Pēc vairākām stundām tie saplīst un atgriežas uz zemes. Prieka un cerību mirklis, kas beigās pārvēršas par nopietnu draudu apkārtējai videi un dzīvniekiem. Kādēļ tā?

Mantojums paaudzēm © DIENA (6)

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm. Turklāt meža platības nepārtraukti turpina palielināties, tādēļ vienmēr aktuāls ir jautājums, kā klājas mūsu mežiem un kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē. Par meža stāvokli Latvijā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors un vadošais pētnieks Jurģis Jansons.

Uz mežu pēc atjaunotnes © DIENA (2)

Lielākoties daba mūsdienās tiek uzskatīta par spēcīgāko tehnoloģiskā stresa pārņemtās sabiedrības ārstniecības līdzekli. Oksfordas Universitātes bioloģiskās daudzveidības profesore Keitija Vilisa uzsver, ka daudzas mūsdienu fiziskās un garīgās labsajūtas problēmas ievērojami samazinās, pavadot aizvien vairāk laika mežainā vidē.

Putnu migrācijas vērošanai kā mūslaiku meditācijai aizvien vairāk interesentu © DIENA

Iejusties putnu vērotāju ādā ik pavasari un rudeni aicina Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tā ir iespēja pietuvoties putnu dzīvei, lūkojoties to pavasara un rudens migrācijā paša acīm, binoklī, klausoties stāstos vai rūdot rokas putnu barotavu vai putnu būru veidošanā. Šoruden jau 25. Eiropas putnu vērošanas dienās kopumā piefiksēti vairāk nekā četri miljoni putnu, Latvijā – teju piecdesmit tūkstoši spārnoto radību.

Dabu var sargāt ar saukļiem, likumiem un darbu! © DIENA

Ja kādā drēgnā rudens brīvdienā, atrodoties siltā mājā, teiksim, pie kamīna ar aizvadītajā vasarā dabiskā pļavā ievāktu aromātisku zāļu tēju, gadās iegrimt apcerīgā vai paškritiskā noskaņojumā un uzdot sev jautājumu: "Ko es varu izdarīt labu dabai?", atbilde būtībā slēpjas vien spējā saņemties, uzvilkt gumijas zābakus un iziet laukā no komforta zonas. Vienatnē, kopā ar domubiedriem vai ģimeni, vai iesaistot darba kolektīvu – tas jau ir organizatorisks jautājums, ja esat gatavs iesaistīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pasaules Dabas fonda (PDF) iniciatīvā Daru labu dabai. Tā ir iespēja piedalīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, tai skaitā nacionālo parku, sakopšanas, uzturēšanas un atjaunošanas talkās faktiski jebkurā gadalaikā un arīdzan jebkādos laikapstākļos.

Bērni mācās ekspedīcijās © DIENA

Pieci jautājumi Latvijas Valsts meži izglītības projektu vadītājai Līgai Abizārei.

Domāt citādi © DIENA (6)

Vēlme un centieni dzīvot videi draudzīgāk laiku pa laikam saskaras ar nevēlamu pavadoni – vainas sajūtu. Vismaz man. Pasaule piedāvā daudz vajadzību, kuras ne vienmēr ir vienkārši nošķiramas no iegribām. Un pat ja tā – vai tāpat vien kaut ko gribēt ir slikti?

Jau ceturto sezonu sacenšas, rekordlomus dokumentējot un atlaižot © DIENA (4)

Projekts – trofejzivju konkurss plēsīgo zivju makšķerniekiem atlaid mammu! notiek jau ceturto sezonu un ir paplašinājis darbību – šajā sezonā makšķernieki var publiski sacenties ar saviem lielajiem lomiem jau 12 Latvijas ezeros, no kuriem četri ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) ūdenstilpes – Kaņiera, Lielauces, Gulbju ezers un Tērvetes ūdenskrātuve, kā arī Burtnieka, Alūksnes, Babītes, Engures, Usmas, Kāla un Opsas ezers un Sedas dīķi. Akcijas būtība ir ekoloģiska – saudzīgu copes paražu veicināšana.

Nopietns piesārņotājs: Nolietotās smēreļļas joprojām netiek pareizi apsaimniekotas © DIENA (1)

Ik gadu pasaulē rodas miljoniem tonnu nolietotu smēreļļu, kas ir videi kaitīgi atkritumi. Tendences liecina, ka Latvijā joprojām ievērojamu daļu nolietoto smēreļļu izmanto kā kurināmo tam nepiemērotās krāsnīs. Šāda bezatbildīga cilvēku rīcība var novest pie ievērojama kaitējuma gan dabai, gan veselībai.

Dari pats: Timiāna uzlējums © DIENA

Kaut arī rudens ir skaists gadalaiks, tomēr tas ievada tumšo un drēgno sezonu, kad arī dažādas saslimšanas pieķeras vairāk un gribas sevi palutināt ar ko siltu, smaržīgu, veselīgu. Ja vasaras sezonā ir palaimējies savākt tējai mārsilu jeb savvaļas timiānu, to var izmantot uzlējuma pagatavošanai, saberzts kopā ar sāli un olīveļļu vai kokosriekstu eļļu, tas der kā skrubis vai piedeva vannai.

Draugos ar dabu jau no bērnudārza © DIENA

Mudina bērnus un pedagogus doties uz mežu, lai vides zinības apgūtu dabā.

Gudrības koks – lazda © DIENA

Šogad lazdām bagātīga riekstu raža. Jāsteidz vākt!

Draudzīgās šampūnziepes bez nosaukuma © DIENA

Pieci jautājumi šampūnziepju ražotājai Laurai Liekniņai.

Nav noslēpums, ka dzērvenes, it sevišķi tās, kas augušas savvaļā, ir īstas superogas vērtīgo vitamīnu un citu veselīgu vielu ziņā. Tikpat veselīgs gan ķermenim, gan prātam ir to savākšanas pasākums, ja dodaties uz purvu tās salasīt.

Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?

Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.

Lai izaugtu mežs, nepietiek tikai ar stādiņu iestādīšanu. Tie prasa kopšanu, tieši tāpat, kā kaut ko audzējot dārzā. Rūpēties par iestādīto mežaudzi vajag vismaz desmit gadu, līdz var uzskatīt, ka mežs ir atjaunots un izkopts. Tuvojoties rudenim, a/s Latvijas valsts meži notiek augsnes sagatavošana, lai pavasarī, sniegam nokūstot un zemei atlaižoties, varētu stādīt jaunos stādus. Pavisam maza daļa tiek stādīta arī rudenī. Savukārt mežaudžu kopšanā aktīvākais laiks ir vasarā, kad audzes ap stādiem tiek izpļautas, lai jaunajiem kokiem būtu vairāk gaismas un tie varētu augt un attīstīties.

Latvijas valsts meži plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus

VAS Latvijas valsts meži šogad plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus. Jauno kociņu, īpaši jauno priežu, aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku - aļņu, staltbriežu un stirnu - postījumiem Latvijas valsts meži sāk rudenī, kad mežā iestādītajiem jaunajiem kociņiem ir beigusies aktīvā augšana. Ziemas periodā jauno kociņu pumpuri un stumbra miza ir viena no briežu dzimtas dzīvnieku iecienītākajām maltītēm.

Lai glābtu pasaules ūdeņus no cilvēka roku radītās plastmasas piesārņojuma viļņiem, Eiropā un arī soli pa solim Latvijā jau sākta cīņa pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu ar likumā iekļautiem noteikumiem. Kā tas maina publisku pasākumu rīkotāju ikdienu?

Katru gadu a/s Latvijas valsts meži (LVM) eksperti organizē septiņu sugu putnu monitoringu, lai novērtētu šo sugu populācijas dinamiku un mežsaimniecības darbības ietekmi. LVM sadarbībā ar partneriem veic medņu, melno stārķu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu, mazo ērgļu un vistu vanagu ligzdojošo pāru skaita un ligzdošanas sekmju izpēti, kā arī aicina ikvienu dabas draugu ziņot par valsts īpašumā esošajos mežos atrastām lielām putnu ligzdām.

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit Vislatvijas dabas teritorijas inventarizācija, Dabas Diena izjautāja dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.

Pateicoties mitrajam jūlijam, šogad jau ātri sociālajos tīklos bija redzami sēņotāju baravikām pilnie grozi. Augusta negaisa lietiem turpinoties, Latvijas meži ir sēņu un arī cilvēku pilni. Vēl šogad solās būt laba brūkleņu un dzērveņu raža, bet arī melleņu novākšana nav beigusies. Tikai līdz ar sauso pavasari šogad melleņu ogas meklējamas mitrās, pat purvainās vietās.

Vairāk Dabas Diena

Šodien