Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Dari pats: Tīrīšanas līdzeklis ar salviju © DIENA

Salvija ir garšaugs, to izmanto arī ārstniecībā, un vasaras otrā puse ir laiks, kad tas ir gatavs novākšanai. Salvijai piemīt specifisks aromāts un attīroša iedarbība, un to var lietot ne tikai iekšēji, bet arī ārēji, piemēram, pievienojot virsmu tīrīšanas līdzeklim.

Lai jūra čum un mudž! © DIENA

Pieci jautājumi Pasaules dabas fonda projektu vadītājai Elzai Ozoliņai

Asina prasmi saskatīt dabu © DIENA

Pamanīt melno driģeni Andrejsalas aizaugušajā industriālajā teritorijā, uzzināt, kāpēc tai piemīt tautā bieži piesauktais "kā driģenes saēdies" efekts, un uzskicēt auga unikālo raksturu īpašā atmiņu kladē, pirkstos, iespējams, pirmo reizi turot oglīti vai eļļas pasteļkrītiņu. Tas ir iespējams, ja dodas radoši izglītojošajā pārgājienā, kurp regulāri aicina biedrība Ota dabā.

Šogad daudz ērču © DIENA (4)

Ļaujoties sēņošanas prieka pozitīvajai apmātībai, kas pamazām pārņem Latviju, jābūt gataviem sastapties arī ar kādu ērci.

Ar viesmīlību pret kukaiņiem © DIENA

Teju katrs var uzbūvēt kukaiņu māju, kā arī iestādīt puķi vai neizpļaut kādu laukumiņu dārzā.

Daba neko nav atcēlusi © DIENA (1)

Latvijas Dabas fonds un tā dabisko pļavu atjaunošanas projekts GrassLIFE līdz pat septembrim kampaņā Daba neko nav atcēlusi aicina ikvienu iepazīt Latvijas dabu, iedziļinoties dabiskās pļavas norisēs kā īpašos pasākumos.

Izložņāt alas un klintis © DIENA

Viens mazulis somā, otrs pie rokas, un aiziet – piedzīvojumos!

Dari pats: Lāceņu ievārījums © DIENA (1)

Zinātāji teic, ka šogad esot padevies labs lāceņu gads un patlaban to gatavība ir pašā pilnbriedā. Jāmeklē purvainas vietiņas un jādodas lasīt! Protams, jebkuras ogas visvērtīgākās ir tieši svaigas, un arī lācenēm piemīt specifiska garša un veselībai noderīga uzturvērtība, bet īpaši gardas tās ir ievārījumā.

Bite – tīras vides indikators © DIENA (2)

Pieci jautājumi biteniekam Jānim Sietiņsonam.

Noķert lielo zivi © DIENA

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ūdenī iemērktas vairākas makšķeres, kāds bagātīgāka loma meklējumos iepeldējis ezera vidū ar laivu. Turklāt zivis vilina ne tikai vietējos – blakus dzird skanam arī lietuviešu valodu.

Lai pilsēta top zaļāka © DIENA

Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.

Mierīgai baudīšanai © DIENA

Šī vasara burtiski skrien, burtiski joņo uz priekšu. Liekas, ka tikko kā iekāpām jūnijā, bet nu jau jūlijs klāt! Liekas, ka tik daudz ko vajag paspēt, tik daudz redzēt, apmeklēt un piedzīvot. Tūrisma joma Latvijā attīstās nemitīgi, un gadu no gada ir arvien vairāk labiekārtotu taku, ērtu atpūtas vietu, izziņas pasākumu. Taču šogad liekas, ka tie birst kā no pārpilnības raga.

Neparasti maršruti piedzīvojumu meklētājiem © DIENA (1)

Daudzviet Eiropā vecie dzelzceļi, kas savu laiku ir nokalpojuši, tiek pārvērsti par velobraucēju un kājāmgājēju maršrutiem. Kur pirms simts gadiem braucis bānītis, tagad iekārtots ērts, auto satiksmes netraucēts celiņš, ko izmantot aktīvai atpūtai pie dabas. Arī Latvijā kādreizējie dzelzceļi un bānīša ceļi vietām tiek pārvērsti tūrisma maršrutos, vietām tie jau ir aparti vai tik ļoti aizauguši, ka dabā grūti pat atrast. Toties, ja zini, kur meklēt, tad pārgājienā uziesi kādu uzbērumu, kas liecina par to, ka kādreiz šeit bijis bānīša ceļš.

Gada augs – Ruiša pūķgalve © DIENA

Latvijas dabas daudzveidība ik gadu mūs nebeidz pārsteigt. Šovasar esam aicināti pievērst uzmanību Ruiša pūķgalvei, jo Latvijas Botāniķu biedrība tai piešķīrusi titulu Gada augs 2020. Lai arī pūķgalve zied no jūnija līdz pat augustam, tās violeti zilos ziedus nemaz tik viegli dabā nesastapsi, jo šis ir rets un aizsargājams augs.

Lietotnes un ierīces drošākiem pārgājieniem © DIENA (3)

Viens no labākajiem veidiem, kā varam izbaudīt Latvijas dabas skaistumu, ir iet pārgājienā. Taču ikvienam zināms, lai izdotos veiksmīgs pārgājiens, pirms tam ir jāveic rūpīga izpēte, jāizplāno maršruts un jāizvēlas apskates objekti. Šoreiz par dažādām elektroniskajām ierīcēm un mobilajām lietotnēm, kas var būt noderīgi palīgi, dodoties dabā.

Dari pats: Novārījums matiem © DIENA

Vasarai piestāv veselīgi, vējā plīvojoši mati, kas viegli smaržo pēc siltas un ziedošas pļavas. Taču vasarā tiem arī jāpiedzīvo liela apkārtējās vides ietekme: saules nodarītais kaitējums, sāļš jūras ūdens, ekstravagantas frizūras. Taču, izmantojot dabiskus un vienkāršus līdzekļus, iespējams tikt pie matu skalotāja, kas vienlaikus gan kopj, gan aromatizē matus.

Tērvetes dabas parks – vienmēr attīstībā © DIENA

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pēc ideālām brīvdienām! Šāda vieta ir Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Ja kādam šķiet, ka tas jau iepazīts un izstaigāts kopš bērnības, parku atkal apmeklējot, sagaidīs daudz pārsteigumu un garlaicīgi noteikti nebūs. Tikai jāsaliek gardumi piknika somā un jāieplāno brīva diena!

Sajust Veclaicenes burvību © DIENA

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atrodas pie Palpiera ezera, un izstaigāt ainaviskās takas dabas liegumā Korneti–Peļļi, kas atrodas pašā Igaunijas–Latvijas pierobežā.

50 dienu maršruts pa mežiem no Rīgas līdz Tallinai © DIENA (2)

Mežtaka – skan tik vilinoši! Dabas mīļotājam acu priekšā uzburas biezi, saules pielieti meži, silta diena un cauri mētrām aicinoša vijīga taciņa. Nomainiet tikai gadalaiku dekorācijas, dažreiz noskaņai varbūt arī nedaudz lietus nenāk par sliktu…

Pavasara darbi mežā © DIENA

Ik pavasari a/s Latvijas valsts meži mežkopju dienaskārtībā ir trīs aktuālākie darbi – jaunu koku stādīšana, cīņa ar atkritumiem dabā un mežu ugunsdrošības uzturēšana.

Iemūžināt dabu fotogrāfijā © DIENA (1)

Dienām kļūstot siltākām un garākām par nakti, beidzot ir oficiāli pienācis pavasaris, kad daudzi dodas smelties spēku dabā. Latvija var lepoties ar neskaitāmām fotogēniskām ainavām, tāpēc apbalvotais dabas fotogrāfs Jānis Paļulis, kurš vietnē Instagram atrodams profilā ar nosaukumu Latvian Photographer un ikdienā fotografē ne tikai ar profesionālu kameru, bet arī ar telefonu, ir apkopojis pāris vienkāršu atziņu, kas palīdzēs pat ar telefona kameru uzņemt tādu fotogrāfiju, kas varētu pretendēt pat uz vietu mākslas galerijā.

Aprīlis tradicionāli ir putnu mēnesis, kad rosās ne tikai nometnieku sugas, bet arī mājās atgriežas "atpūtnieki" no siltajām zemēm. Rosās arī cilvēki – putnu mīļotāji –, steidzot dabā vērot spārnotās radības. Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka putnu vērošanai jābūt ne vien aizraujošai, bet arī putniem un cilvēkiem drošai nodarbei. Sākot īstenot Latvijā šī gada starptautisko projektu bērniem Dzīvais pavasaris, Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina iepazīties un ievērot tās sagatavotos ieteikumus, lai kļūtu par labu putnu vērotāju jau no mazotnes.

Tagad, kad citas izklaides un atpūtas iespējas ir ierobežotas un daudz laika pavadām mājās, nereti daba ir vienīgā iespēja izrauties no četrām sienām. Un, diemžēl, kur cilvēki, tur arī atkritumi… Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits, diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms.

Vilnai, ko tepat Latvijā var iegūt no augiem, lielākoties no kokiem, ir ap 20 veidu, stāsta amatnieks Ritvars Točs no Madonas novada Barkavas pagasta. Savās mājās viņš ierīkojis nelielu darbnīcu, kurā kopš 2014. gada darina audumus un aksesuārus, kuru izejmateriāli iegūti dabā.

Kārlis Taukačs ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) vecākais plānotājs. Liela daļa viņa darbalaika tiek aizvadīta, izstaigājot un vērtējot pārziņā esošās meža teritorijas. "Dabā neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā. Ja arī šķiet, ka neko citu kā kokus neredzi, pēkšņi vari ieraudzīt, piemēram, divas stirnas kompānijā ar lapsu. Neparasti!" atklāj Kārlis Taukačs.

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu, un tie ir – mazais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis, vistu vanags un mednis.

Kad domājam par lieliem, iespaidīgiem mežiem, retiem augiem un specifiskiem biotopiem, galvenokārt nāk prātā attāli dabas nostūri, prom no cilvēku apdzīvotām teritorijām un lielceļiem. Un tomēr specifiskus dabas objektus iespējams atrast arī lielu pilsētu tuvumā, tāpat baudīt labiekārtotu atpūtas infrastruktūru un vienlaikus – dabas savrupību. Tāda vieta ir Ogres Zilie kalni nedaudz vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā no Rīgas.

Domājot par planētas nākotni, gribot negribot nonākam pie zero waste kā dzīvesveida vai vismaz apziņas, ka katram no mums ir jācenšas samazināt atkritumu daudzumu, ko atstājam aiz sevis. Ikdienā izmantotie higiēnas un skaistumkopšanas līdzekļi bieži vien rada atkritumus, kas nav pārstrādājami un nesadalās simtiem gadu. Taču vai visas ierasto produktu alternatīvas ir gana efektīvas, higiēniskas, ilgtermiņā mūsu veselībai un izskatam draudzīgas?

No vienkāršām, dabiskām sastāvdaļām iespējams pagatavot lieliski mitrinošu un patīkami smaržojošu lūpu balzamu. Noderēs pašiem un kā dāvana. Izmantojams arī īpaši sausas roku un ķermeņa ādas kopšanai.

Mudinot rūpēties par apputeksnētājiem kukaiņiem, Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2020 izsludina cilvēkam pilnībā nekaitīgo ziedmušu dzimtu Syrphidae.

Vairāk Dabas Diena

Šodien