Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Piektdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Dabas Diena

Niedru skulptūru festivāls. Radošs pasākums un palīdzība dabas daudzveidības saglabāšanai © DIENA

Februāra sākumā jau trešo gadu norisinājās Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotais Niedru skulptūru festivāls. Šoreiz, tāpat kā pērn, tas notika dabas liegumā Randu pļavas. Pats pirmais Niedru skulptūru festivāls norisinājās pirms diviem gadiem dabas liegumā Sedas purvs – ilgā sala un sniega dēļ dalībniekiem bija iespēja pļaut niedres un veidot skulptūras uz pārpludināto dīķu virsmas, bet jau pērn laika apstākļu dēļ nācās mainīt festivāla norises vietu un tas pārcēlās uz Randu pļavām.

Jaunums atkritumu pārstrādē. Saruna ar ķīmiķi un vides zinātnieku Māri Kļaviņu © DIENA(7)

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.

Pēta, pavairo un saglabā retās augu sugas © DIENA

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.

Pārtapis kalpot ilgāk. Intervija ar apģērbu zīmola Pārtapis radītāju Kristīni Kalēju © DIENA(1)

Mūsdienās reti kad no apģērba šķiramies tāpēc, ka tas ir novalkāts, noplīsis, neder un vairs nespēj pieklājīgi pildīt savas praktiskās funkcijas. Biežāk iemesls ir apnikums vai sajūta, ka tērps vairs nav gana reprezentabls – neatspoguļo konkrētā brīža modes tendences vai valkātāja sociālo stāvokli. Arī impulsīvie pirkumi, atlaižu vilinājums liek iegādāties lietas, kuras īsti neatbilst gaumei un dzīvesveidam. Tad nu apģērbs nonāk kādā labdarībai domātā maisā vai atkritumu tvertnē, un par turpmākajām tā gaitām galva netiek lauzīta. Kristīne Kalēja šiem tekstilizstrādājumiem dod otro dzīvi, darinot jaunus tērpus no jau nokalpojušiem apģērba gabaliem, taču šūšana nav vienīgais veids, kā viņa rūpējas, lai pasaule apkārt būtu ''zaļāka''.

Gada putna godā – zivju dzenītis © DIENA

Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.

Kopienas skapis atvērts! © DIENA(6)

Ik dienu atkritumos nonāk kilogramiem pārtikas. Lai nepieļautu, ka vēl lietojams ēdiens nonāk mēslainē, arī Rīgas centrā tagad darbojas pārtikas apmaiņas ledusskapis. Tajā ikviens var atstāt sev nevajadzīgus pārtikas produktus, kas varētu būt noderīgi kādam citam.

Uz enerģētisko neatkarību. Saruna ar Salaspils saules kolektoru parka direktori Inu Bērziņu-Veitu © DIENA(15)

Domājot par centralizētās siltumapgādes sistēmas ilgtspējīgu attīstību, 2011. gadā SIA Salaspils siltums tika sākta vērienīga ražošanas modernizācija un procesu optimizācija. Īsā laikā, pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un pašvaldības atbalstam, kā arī gudrai saimniekošanai, Salaspils siltums ir izaudzis līdz pasaules līmeņa siltumapgādes uzņēmumam, piedāvājot patērētājiem ievērojami zaļāku, drošāku, stabilāku un lētāku siltumenerģiju. "SIA Salaspils siltums ir mūsdienīgs siltumapgādes uzņēmums, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi Salaspils pilsētā un Saulkalnē," skaidro uzņēmuma direktore Ina Bērziņa-Veita un pastāsta, kādu ceļu uzņēmums paveicis, kļūstot par dabai un iedzīvotāju maciņiem draudzīgas siltumenerģijas nodrošinātāju.

Uzmanības centrā - egle! © DIENA(4)

Kaut arī dažādu – gan estētisku, gan praktisku – iemeslu dēļ svētku laikā daudzi izvēlas mājokļus rotāt ar tādu šķirņu eglēm, kuru skujas ir maksimāli biezas, kuplas un izturīgas, arī pavadot vairākas nedēļas siltās telpās, Latvijas vietējām savvaļā augošajām eglēm tomēr ir īpašs šarms, un it sevišķi piedzīvojumam, dodoties uz mežu kopā ar bērniem savas Ziemassvētku egles meklējumos.

Kad mazāk ir vairāk © DIENA(1)

Kaut arī pasaulē izvēļu pārbagātība patēriņa jomā vēl nekad nav bijusi tik plaša kā tagad un ikvienam piedāvā šķietami tieši viņam vispiemērotākās iespējas, tā rada arī arvien lielāku apjukumu un stresu, un aizvien vairāk popularitāti gūst minimālisma filozofija.

Skaistākos iežu atsegumus meklējot © DIENA

Vēls rudens un pavasaris, kad lapas vēl nav saplaukušas, ir vispiemērotākais laiks, kad apmeklēt klinšu atsegumus Latvijā. Pavasarī, kad tikko nokusis sniegs, varbūt gan mazliet bīstami, jo zeme ir ļoti mitra, nestabila.

Naktsmītnes zaļi domājošajiem © DIENA

Kad Latvijā klāt pelēkais, tumšais gadalaiks, daudzi izvēlas pēc saules un pozitīvisma devas doties ceļojumos uz tuvākām un tālākām valstīm. Ir aprēķināts, ka 10% no vides piesārņojuma pasaulē rada tieši tūrisma nozare. Vislielāko ietekmi uz vidi ceļojumos atstāj transports, taču nozīmīgi ir arī citi aspekti, piemēram, kur nakšņojam, ko ēdam un kādas izklaides patērējam galamērķī.

Grāmata par dabu bērniem. Saruna ar ornitologu Viesturu Ķeru © DIENA(3)

Tikko nākusi klajā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja ornitologa Viestura Ķerus grāmata bērniem Meža meitene Maija. Galvenās varones tēls tapis, autoram vērojot savu vecāko meitu Noru. Arī Maijas tētis ir putnu pētnieks, kurš meitai prot izskaidrot dabas norises, iepazīstināt ar putniem un dzīvniekiem. Aktivizējot grāmatā iedrukāto QR kodu, lasītāji var arī iepazīties un noklausīties Latvijā tipiskākās, dažādiem gadalaikiem raksturīgās un grāmatā aprakstītās putnu balsis.

Praktiskās mācības mežā © DIENA

Mežsaimniecība Latvijā ir viena no saimnieciski svarīgākajām nozarēm. Šobrīd meža nozare dod darbu aptuveni 50 000 Latvijas iedzīvotāju. Ik gadu meža nozarei nepieciešami speciālisti, kas prastu mežu saudzīgi un ilgtspējīgi apsaimniekot, tādēļ interese par mežu jauniešos jārosina jau no mazotnes. Šajā mācību gadā a/s Latvijas valsts meži (LVM) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju sākusi darbu pie jaunas mācību programmas izveides Skolas mežs.

Dzīve dobumā © DIENA

Koku dobumi mums, cilvēkiem, ir noslēpumaina pasaule, kurā mīt dažādas dzīvas radības. Uzmanīgam dabas vērotājam tā var sevi atklāt, kļūstot par aizraujošu izpētes vietu.

"Detektīvi" parkā. Saruna ar muzeja speciālisti Ilonu Vilcāni © DIENA

Preiļu parkā ir grūti novilkt skaidru robežu starp vēsturi un dabu. Lai ļautu izprast vēstures un dabas mijiedarbību, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs ir izstrādājis nodarbību ciklu 4.–8. klašu skolēniem Preiļu muižas dzīvie dārgumi, tādējādi modinot viņos līdzatbildību par vēstures un dabas saudzēšanu, stāsta muzeja speciāliste vēstures jautājumos Ilona Vilcāne.

Balonus palaist gaisā ir bīstami videi © DIENA(12)

Balons ir svētku, prieka, viegluma, bērnišķības un arī cerības iemiesojuma aksesuārs, ar ko dekorējam svinību vietas un kā vēlmju piepildījuma simbolu palaižam arī gaisā. Taču šie svētku kulminācijas brīdī gaisā palaistie baloni nekur nepazūd. Pēc vairākām stundām tie saplīst un atgriežas uz zemes. Prieka un cerību mirklis, kas beigās pārvēršas par nopietnu draudu apkārtējai videi un dzīvniekiem. Kādēļ tā?

Mantojums paaudzēm © DIENA(6)

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm. Turklāt meža platības nepārtraukti turpina palielināties, tādēļ vienmēr aktuāls ir jautājums, kā klājas mūsu mežiem un kādas izmaiņas gaidāmas nākotnē. Par meža stāvokli Latvijā stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors un vadošais pētnieks Jurģis Jansons.

Uz mežu pēc atjaunotnes © DIENA(2)

Lielākoties daba mūsdienās tiek uzskatīta par spēcīgāko tehnoloģiskā stresa pārņemtās sabiedrības ārstniecības līdzekli. Oksfordas Universitātes bioloģiskās daudzveidības profesore Keitija Vilisa uzsver, ka daudzas mūsdienu fiziskās un garīgās labsajūtas problēmas ievērojami samazinās, pavadot aizvien vairāk laika mežainā vidē.

Putnu migrācijas vērošanai kā mūslaiku meditācijai aizvien vairāk interesentu © DIENA

Iejusties putnu vērotāju ādā ik pavasari un rudeni aicina Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tā ir iespēja pietuvoties putnu dzīvei, lūkojoties to pavasara un rudens migrācijā paša acīm, binoklī, klausoties stāstos vai rūdot rokas putnu barotavu vai putnu būru veidošanā. Šoruden jau 25. Eiropas putnu vērošanas dienās kopumā piefiksēti vairāk nekā četri miljoni putnu, Latvijā – teju piecdesmit tūkstoši spārnoto radību.

Domāt citādi © DIENA(6)

Vēlme un centieni dzīvot videi draudzīgāk laiku pa laikam saskaras ar nevēlamu pavadoni – vainas sajūtu. Vismaz man. Pasaule piedāvā daudz vajadzību, kuras ne vienmēr ir vienkārši nošķiramas no iegribām. Un pat ja tā – vai tāpat vien kaut ko gribēt ir slikti?

Jau ceturto sezonu sacenšas, rekordlomus dokumentējot un atlaižot © DIENA(4)

Projekts – trofejzivju konkurss plēsīgo zivju makšķerniekiem atlaid mammu! notiek jau ceturto sezonu un ir paplašinājis darbību – šajā sezonā makšķernieki var publiski sacenties ar saviem lielajiem lomiem jau 12 Latvijas ezeros, no kuriem četri ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) ūdenstilpes – Kaņiera, Lielauces, Gulbju ezers un Tērvetes ūdenskrātuve, kā arī Burtnieka, Alūksnes, Babītes, Engures, Usmas, Kāla un Opsas ezers un Sedas dīķi. Akcijas būtība ir ekoloģiska – saudzīgu copes paražu veicināšana.

Dari pats: Timiāna uzlējums © DIENA

Kaut arī rudens ir skaists gadalaiks, tomēr tas ievada tumšo un drēgno sezonu, kad arī dažādas saslimšanas pieķeras vairāk un gribas sevi palutināt ar ko siltu, smaržīgu, veselīgu. Ja vasaras sezonā ir palaimējies savākt tējai mārsilu jeb savvaļas timiānu, to var izmantot uzlējuma pagatavošanai, saberzts kopā ar sāli un olīveļļu vai kokosriekstu eļļu, tas der kā skrubis vai piedeva vannai.

Vairāk Dabas Diena