Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Sēnes attīrīs notekūdeņus. Pieci jautājumi pētniecei Brigitai Daļeckai © DIENA

Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas pētnieces un Zviedrijas Karaliskā institūta KTH doktorantes Brigitas Daļeckas ikdiena paiet, meklējot iespējas, kā ar mikroskopisku sēņu palīdzību efektīvāk attīrīt notekūdeņus no apkārtējai videi bīstamām vielām. Rezultāti ir daudzsološi, taču darbs pie pētījuma vēl turpinās, lai saprastu, kā šo bioloģisko metodi integrēt pašreizējās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās.

Ledusskapī vai pagrabā? © DIENA

Izvēloties rudens sezonas aktuālākos dārzeņus un augļus, iespējams ne tikai garšīgi paēst, bet arī stiprināt savu imunitāti. Vērtīgie produkti ir vitamīniem un minerālvielām bagāti. Taču, lai tie nezaudētu savu kvalitāti, garšu un uzturvērtību, nepieciešams tos pareizi uzglabāt. Augļu un dārzeņu vitamīnu daudzumu samazina uzglabāšana nepiemērotos apstākļos – tiešos saules staros, neatbilstošā temperatūrā un iepakojumā.

Pa Aklā purva taku © DIENA (1)

Purvu ainavām ir raksturīgs tik daudz kas unikāls – miers un noslēpumainība vienlaikus un neparasta brīvība, kur skatienam klejot. Pēdējos gados, šķiet, to ir novērtējuši dabas tūrisma entuziasti un purvi ir nākuši modē – supošana un laivošana purvu ezeriņos, pastaigas pa purvu ārēm, nokāpjot no laipām ar sniega kurpēm kājās, ja paveicas un atnāk sniegs un sals, tiek organizēta pat slēpošana pa purviem, nemaz nerunājot par pastaigu cienītājiem, kuri nedēļas nogalēs uz Rīgai tuvāko purvu laipām nodrošina teju vai tikpat blīvu cilvēku plūsmu kā pilsētas ielās. To jau nu gan mums tagad vajag vismazāk, vai ne? Tāpēc dosimies tālāk, jo purvu arī citur Latvijā ir gana!

Meža apsaimniekošanas cikli © DIENA

Tāpat kā pārējie procesi dabā, arī meža apsaimniekošana ir cikliska. Oktobrī Latvijas valsts mežos noslēdzās meža atjaunošanas darbi, taču rosība nerimst visu cauru gadu – jaunaudzes ir jākopj, jāveic ciršanas darbi un jāplāno darāmais nākamajai veģetācijas sezonai.

Arī tekstils ir bīstams videi. Pieci jautājumi ilgtspējīgas modes ekspertei Dacei Akulei © DIENA (5)

Pasaulē 87% no visiem tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek apraksti vai sadedzināti, jo netiek pienācīgi apsaimniekoti. Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla, saka biedrības Zaļā brīvība ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule.

Laiks paradumu maiņai © DIENA

Pavasarī Covid-19 pirmā viļņa laikā Latvijas dabas takas piedzīvoja tādu popularitāti un apmeklētāju pieplūdumu kā, šķiet, vēl nekad iepriekš. Tagad, kad atkal ir daudz ierobežojumu saviesīgai dzīvei un arī veselais saprāts daudziem liek izvairīties no cilvēku pūļiem, iešana dabā ir vislabākā alternatīva. Un tas ir redzams, ne tikai atkal vērojot populārāko dabas vietu apmeklētāju lielo skaitu. Ak, jel, Latvija ir tik maza un nevajag pat pilnu dienu, lai nokļūtu no vienas tās malas līdz otrai, tāpēc meklējiet jaunas vietas, ko apskatīt, jaunas takas, ko izstaigāt, lai pilsētas drūzmu nenestu arī dabā! Un nav jau obligāti jādrūzmējas dabas takās, var pastaigāties vienkārši mežā!

Ar velosipēdu pa Latgali © DIENA

Kamēr pasaules apceļošanai jāpagaida, ir īstais brīdis, lai apskatītu Latviju, kas nav nemaz tik maza, īpaši – ja ceļo ar velosipēdu. Velosipēds nav tikai vasaras līdzgaitnieks – siltās un sausās ziemas ir kā radītas, lai šādi mērotu lielākus attālumus.

Dabas un vēstures oāze © DIENA (1)

Neparasts miers un klusums, pavisam neraksturīgs teritorijai, kas atrodas tik tuvu Rīgai, – tāds valda Doles salā, Daugavas muzeja parkā. Te ir vērts paviesoties rudens romantikas meklētājiem, kas grib izvairīties no tipiskās zelta rudens mednieku burzmas.

Dari pats: Dzērvenes ar medu © DIENA

Veselīgs un garšīgs našķis, kurā apvienoti divi superprodukti: medus un dzērvenes. Visgardākās, protams, pašu lasītas ar skaistās dabas piedzīvojuma atmiņu garšu klāt. Un tik viegli pagatavojamas!

Daba kā mirkļa māksla. Pieci jautājumi dabas māksliniekam Jānim Gutānam-Grasim © DIENA (1)

"Apcerīgās pastaigās dabā rodas pārdomas par mākslīgo un cilvēcisko, dabisko un dievišķo, kas iedvesmo radīt zemes mākslas darbus," teic dabas mākslinieks Jānis Gutāns-Grasis. Lendārta (land art jeb zemes māksla – angļu val.) darbi tiek veidoti ar mākslinieka rokām, izmantojot tādus dabā pieejamos materiālus kā smiltis, akmeņi, lapas vai čiekuri. Šim mākslas virzienam raksturīga liela pietāte pret dabu un visu skaisto mums apkārt.

Uz Tērvetes pasaku mežu pēc gudrībām © DIENA

"Mēs neesam muzejs. Aicinām izzināt mežu, dodoties ārpus telpām, ejot dabā," tā pārliecināti pauž Lilita Kauste, Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē tūrisma informācijas centra vadītāja. Dabas parks Tērvetē ir ne vien vieta, kurp var doties jebkurā no 365 dienām gadā un izvēlēties kādu aptuveni no 35 kilometru taku tīkla posmiem dabas izziņai, bet arī iespēja iesaistīties vides izglītības aktivitātēs visu cauru gadu gan izglītības iestāžu grupās, gan ģimenes lokā.

Dabas objekti ar noslēpumu © DIENA

Izrādās, ka Latvija ar savām vairāk nekā 200 alām var lepoties ar titulu "Alām bagātākā Baltijas valsts". Turklāt dabas skaitīšanas gaitā jaunatklātas piecas vēl līdz šim nereģistrētas alas vai to paplašinājumi. Dabas Diena dalās virzienrādītājos, kurp doties izzināt alu pievilcību dabā un kas jāpatur prātā, apmeklējot šos allaž mainīgos dabas ģeoloģisko procesu vai cilvēka roku radītos objektus.

Kas slēpjas zem sūnām? © DIENA (2)

Uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži galvenais darbības virziens ir meža teritoriju apsaimniekošana un koksnes ieguve. Aktīva dzīvesveida cienītāji novērtē arī LVM izveidotos dabas izziņas maršrutus un labiekārtotās atpūtas vietas, bet skolēni un ģimenes ar bērniem – plašās vides izglītības programmas. Taču plašā sabiedrībā mazāk zināms, ka LVM apsaimnieko arī to, kas atrodas "zem sūnām" jeb zemes dzīlēs – iznomā kūdras ieguves teritorijas, ražo minerālo materiālu produktus un sniedz dažādus ar to ieguvi saistītus pakalpojumus.

Piemēslot nav māksla © DIENA

A/s Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā Piemēslot nav māksla atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos. Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur "realitātes" jeb piesārņojuma filtru.

Vīnogas un ozolzīļu kafija Abavas senlejā © DIENA

Kurzemes pārgājienu maršruti ir krāšņi un iespaidīgi pat rudenī – ir gan ko redzēt, gan nogaršot.

Zivis uz dīvāna © DIENA

Latvijas saldūdens un jūras zivis iemiesojas dizaina priekšmetos.

Dari pats: Gaileņu risoto © DIENA

Sēņu laikā gribas baudīt meža veltes dažādās kombinācijās, un bez tradicionālajām mērcēm un marinēšanas ziemai tās var pagatavot arī eksotiskāk, piemēram, risoto. Der jebkuras sēnes, bet šoreiz receptē iekļausim gailenes.

Putnošana kā dzīvesveids. Pieci jautājumi ornitologam Ruslanam Matrozim © DIENA

Ornitologs Ruslans Matrozis ar putnu vērošanu un izpēti aizraujas jau teju 30 gadu. Šoruden sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi nākusi klajā viņa grāmata Putnu vērošana Slīteres Nacionālajā parkā. Jaunais izdevums būs noderīgs gan pieredzējušiem putnu vērotājiem, gan tiem, kas tikai sāk atklāt krāšņo putnu pasauli.

Ko var kompostēt? © DIENA

Atkritumu šķirošana ir šķietami vienkārša un par to vairāku gadu garumā runāts un rakstīts tik daudz, ka šķiet – vai gan tur ir palicis vēl kaut kas nezināms, nesaprotams? Šķirojot atkritumus, galvenais ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei.

Dari pats: Svaigā brūkleņu debesmanna © DIENA (1)

Brūklenes ir vienas no gardākajām meža veltēm un ļoti vērtīgas veselībai, it sevišķi, lietojot uzturā svaigā veidā. Bet cik gan daudz svaigu ogu apēdīsi tāpat vien? Tādēļ vērts variēt, iekļaujot tās kokteiļos vai pagatavojot desertus. Piemēram, debesmannu no svaigām ogām.

Nekā lieka uz zobu birstes © DIENA

Rūpēs par paša veselību un urbjoties cauri zobu pastu sastāva etiķetēm, uzņēmējs un industriālā dizaina pārzinātājs Armands Vecvanags nonāca pats pie savas zobu tīrīšanas līdzekļa receptes. Tā tapa uzņēmums Monk Island un zobu pulveris, kura sastāvs nav jāraksta sīkā drukā vairākās rindās, jo tajā ir tikai četras sastāvdaļas. Armands ir pārliecināts, ka pasaulei var likt mainīties gan apzinātāka produktu izvēle ikdienā no patērētāju puses, gan atbildīgāka ražošanas pieeja no uzņēmēju puses.

Ezeri, jūrmalas, kalni, alas un dabas takas – Vidzemes ainavās raugoties, labsajūtā noreibs ikviens Latvijas apceļotājs. Nostāstiem apvīti, noslēpumu un brīnumu pilni mirkļi, negaidīti pārsteigumi un elpu aizraujošas ainavas – dodies Vidzemē!

Tējas maisiņš ir ne vien lieks slogs videi, bet arīdzan var izrādīties lieka mikroplastmasas deva gan augsnē, gan tējas krūzē. Analizējot Latvijā nopērkamās tējas, jaunās pētnieces secinājušas, ka ne visi tējas maisiņi tajos izmantoto materiālu salikumu dēļ ir bioloģiski noārdāmi piemājas komposta kaudzē.

Pigmentu pasauli par savu jauno rotaļu laukumu sauc ilustratore Agnese Aljēna. Viņa kopā ar draudzeni un arī pilsētskicētāju Dainu Domašūti radījušas pašmāju akvareļkrāsu zīmolu DeepDeepLight.

Vasarā skudras varam sastapt teju it visur: mežā, parkos, dārzos un pat pludmalē. Tā ir viena no visizplatītākajām un atpazīstamākajām kukaiņu dzimtām. Par spīti mazajam augumam, tās dēvē par kukaiņu pasaules kultūristēm, jo skudras spēj pastiept pat tādu zāles stiebru, kas ir vairākus desmitus reižu smagāks par pašas svaru.

Pieci jautājumi rotu dizainerei Madarai Jurgelānei.

Vasaras burkāni ir sulīgi un aromātiski, spirgti zaļi un garšas ziņā maigi ir arī to laksti. Izraujot no dobes, ja nav dzīvnieku, kuriem tos izbarot, pilnīgi žēl mest kompostā! Bezatkritumu dzīvesstila piekritēji un pavārmākslas entuziasti piedāvā risinājumu – izmantot lakstus ne tikai sautējumu un zupu sastāvā, bet arī pagatavot no tiem pesto. Iespējamas gan visēdāju, gan vegānu versijas.

Ja vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu par ilgtspējīgi domājošiem cilvēkiem, kam rūp vide un kas saprot un novērtē dabu, svarīgi ir jau no pirmajām viņu dzīves dienām ikdienu organizēt pēc iespējas zaļāku. Taču svarīgi ir arī runāt par videi draudzīgu dzīvošanu, skaidrot un mācīt mazajiem cilvēkiem un veikt kopīgas aktivitātes, iesaistot bērnus, – tieši praktiska darbošanās vislabāk palīdz nostiprināt paradumus un izpratni.

Katrs tuvāks vai tālāks ceļojums ir kā piedzīvojums, kas sākas jau no kartes atvēršanas un ceļotāju vēlmju saskaņošanas brīža. Divu dienu garumā Ziemeļkurzemes torņi, purvi, jūra un senu nostāstu pilnās vietas apburs gan lielus, gan mazus Latvijas apceļotājus – gan mierīgos dabas baudītājus, gan aktīvas atpūtas cienītājus un piedzīvojumu meklētājus.

Salvija ir garšaugs, to izmanto arī ārstniecībā, un vasaras otrā puse ir laiks, kad tas ir gatavs novākšanai. Salvijai piemīt specifisks aromāts un attīroša iedarbība, un to var lietot ne tikai iekšēji, bet arī ārēji, piemēram, pievienojot virsmu tīrīšanas līdzeklim.

Vairāk Dabas Diena

Šodien