Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Ko var kompostēt? © DIENA

Atkritumu šķirošana ir šķietami vienkārša un par to vairāku gadu garumā runāts un rakstīts tik daudz, ka šķiet – vai gan tur ir palicis vēl kaut kas nezināms, nesaprotams? Šķirojot atkritumus, galvenais ir no sadzīves atkritumiem atdalīt tos atkritumu veidus, kurus iespējams nodot otrreizējai pārstrādei.

Dari pats: Svaigā brūkleņu debesmanna © DIENA (1)

Brūklenes ir vienas no gardākajām meža veltēm un ļoti vērtīgas veselībai, it sevišķi, lietojot uzturā svaigā veidā. Bet cik gan daudz svaigu ogu apēdīsi tāpat vien? Tādēļ vērts variēt, iekļaujot tās kokteiļos vai pagatavojot desertus. Piemēram, debesmannu no svaigām ogām.

Nekā lieka uz zobu birstes © DIENA

Rūpēs par paša veselību un urbjoties cauri zobu pastu sastāva etiķetēm, uzņēmējs un industriālā dizaina pārzinātājs Armands Vecvanags nonāca pats pie savas zobu tīrīšanas līdzekļa receptes. Tā tapa uzņēmums Monk Island un zobu pulveris, kura sastāvs nav jāraksta sīkā drukā vairākās rindās, jo tajā ir tikai četras sastāvdaļas. Armands ir pārliecināts, ka pasaulei var likt mainīties gan apzinātāka produktu izvēle ikdienā no patērētāju puses, gan atbildīgāka ražošanas pieeja no uzņēmēju puses.

Kalni, alas un dabas takas Vidzemē © DIENA (1)

Ezeri, jūrmalas, kalni, alas un dabas takas – Vidzemes ainavās raugoties, labsajūtā noreibs ikviens Latvijas apceļotājs. Nostāstiem apvīti, noslēpumu un brīnumu pilni mirkļi, negaidīti pārsteigumi un elpu aizraujošas ainavas – dodies Vidzemē!

Zem lupas – tējas maisiņš © DIENA (2)

Tējas maisiņš ir ne vien lieks slogs videi, bet arīdzan var izrādīties lieka mikroplastmasas deva gan augsnē, gan tējas krūzē. Analizējot Latvijā nopērkamās tējas, jaunās pētnieces secinājušas, ka ne visi tējas maisiņi tajos izmantoto materiālu salikumu dēļ ir bioloģiski noārdāmi piemājas komposta kaudzē.

Dabas lietas krāsu radīšanai © DIENA

Pigmentu pasauli par savu jauno rotaļu laukumu sauc ilustratore Agnese Aljēna. Viņa kopā ar draudzeni un arī pilsētskicētāju Dainu Domašūti radījušas pašmāju akvareļkrāsu zīmolu DeepDeepLight.

Čaklās skudras © DIENA

Vasarā skudras varam sastapt teju it visur: mežā, parkos, dārzos un pat pludmalē. Tā ir viena no visizplatītākajām un atpazīstamākajām kukaiņu dzimtām. Par spīti mazajam augumam, tās dēvē par kukaiņu pasaules kultūristēm, jo skudras spēj pastiept pat tādu zāles stiebru, kas ir vairākus desmitus reižu smagāks par pašas svaru.

Auskari no PET pudelēm © DIENA (3)

Pieci jautājumi rotu dizainerei Madarai Jurgelānei.

Dari pats: Burkānu lakstu pesto © DIENA (1)

Vasaras burkāni ir sulīgi un aromātiski, spirgti zaļi un garšas ziņā maigi ir arī to laksti. Izraujot no dobes, ja nav dzīvnieku, kuriem tos izbarot, pilnīgi žēl mest kompostā! Bezatkritumu dzīvesstila piekritēji un pavārmākslas entuziasti piedāvā risinājumu – izmantot lakstus ne tikai sautējumu un zupu sastāvā, bet arī pagatavot no tiem pesto. Iespējamas gan visēdāju, gan vegānu versijas.

Zaļi jau no bērnības © DIENA (1)

Ja vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu par ilgtspējīgi domājošiem cilvēkiem, kam rūp vide un kas saprot un novērtē dabu, svarīgi ir jau no pirmajām viņu dzīves dienām ikdienu organizēt pēc iespējas zaļāku. Taču svarīgi ir arī runāt par videi draudzīgu dzīvošanu, skaidrot un mācīt mazajiem cilvēkiem un veikt kopīgas aktivitātes, iesaistot bērnus, – tieši praktiska darbošanās vislabāk palīdz nostiprināt paradumus un izpratni.

Daudzveidīgā un noslēpumainā Ziemeļkurzeme © DIENA (3)

Katrs tuvāks vai tālāks ceļojums ir kā piedzīvojums, kas sākas jau no kartes atvēršanas un ceļotāju vēlmju saskaņošanas brīža. Divu dienu garumā Ziemeļkurzemes torņi, purvi, jūra un senu nostāstu pilnās vietas apburs gan lielus, gan mazus Latvijas apceļotājus – gan mierīgos dabas baudītājus, gan aktīvas atpūtas cienītājus un piedzīvojumu meklētājus.

Dari pats: Tīrīšanas līdzeklis ar salviju © DIENA

Salvija ir garšaugs, to izmanto arī ārstniecībā, un vasaras otrā puse ir laiks, kad tas ir gatavs novākšanai. Salvijai piemīt specifisks aromāts un attīroša iedarbība, un to var lietot ne tikai iekšēji, bet arī ārēji, piemēram, pievienojot virsmu tīrīšanas līdzeklim.

Lai jūra čum un mudž! © DIENA

Pieci jautājumi Pasaules dabas fonda projektu vadītājai Elzai Ozoliņai

Asina prasmi saskatīt dabu © DIENA

Pamanīt melno driģeni Andrejsalas aizaugušajā industriālajā teritorijā, uzzināt, kāpēc tai piemīt tautā bieži piesauktais "kā driģenes saēdies" efekts, un uzskicēt auga unikālo raksturu īpašā atmiņu kladē, pirkstos, iespējams, pirmo reizi turot oglīti vai eļļas pasteļkrītiņu. Tas ir iespējams, ja dodas radoši izglītojošajā pārgājienā, kurp regulāri aicina biedrība Ota dabā.

Šogad daudz ērču © DIENA (4)

Ļaujoties sēņošanas prieka pozitīvajai apmātībai, kas pamazām pārņem Latviju, jābūt gataviem sastapties arī ar kādu ērci.

Ar viesmīlību pret kukaiņiem © DIENA

Teju katrs var uzbūvēt kukaiņu māju, kā arī iestādīt puķi vai neizpļaut kādu laukumiņu dārzā.

Daba neko nav atcēlusi © DIENA (1)

Latvijas Dabas fonds un tā dabisko pļavu atjaunošanas projekts GrassLIFE līdz pat septembrim kampaņā Daba neko nav atcēlusi aicina ikvienu iepazīt Latvijas dabu, iedziļinoties dabiskās pļavas norisēs kā īpašos pasākumos.

Izložņāt alas un klintis © DIENA

Viens mazulis somā, otrs pie rokas, un aiziet – piedzīvojumos!

Dari pats: Lāceņu ievārījums © DIENA (1)

Zinātāji teic, ka šogad esot padevies labs lāceņu gads un patlaban to gatavība ir pašā pilnbriedā. Jāmeklē purvainas vietiņas un jādodas lasīt! Protams, jebkuras ogas visvērtīgākās ir tieši svaigas, un arī lācenēm piemīt specifiska garša un veselībai noderīga uzturvērtība, bet īpaši gardas tās ir ievārījumā.

Bite – tīras vides indikators © DIENA (2)

Pieci jautājumi biteniekam Jānim Sietiņsonam.

Noķert lielo zivi © DIENA

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ūdenī iemērktas vairākas makšķeres, kāds bagātīgāka loma meklējumos iepeldējis ezera vidū ar laivu. Turklāt zivis vilina ne tikai vietējos – blakus dzird skanam arī lietuviešu valodu.

Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.

Šī vasara burtiski skrien, burtiski joņo uz priekšu. Liekas, ka tikko kā iekāpām jūnijā, bet nu jau jūlijs klāt! Liekas, ka tik daudz ko vajag paspēt, tik daudz redzēt, apmeklēt un piedzīvot. Tūrisma joma Latvijā attīstās nemitīgi, un gadu no gada ir arvien vairāk labiekārtotu taku, ērtu atpūtas vietu, izziņas pasākumu. Taču šogad liekas, ka tie birst kā no pārpilnības raga.

Daudzviet Eiropā vecie dzelzceļi, kas savu laiku ir nokalpojuši, tiek pārvērsti par velobraucēju un kājāmgājēju maršrutiem. Kur pirms simts gadiem braucis bānītis, tagad iekārtots ērts, auto satiksmes netraucēts celiņš, ko izmantot aktīvai atpūtai pie dabas. Arī Latvijā kādreizējie dzelzceļi un bānīša ceļi vietām tiek pārvērsti tūrisma maršrutos, vietām tie jau ir aparti vai tik ļoti aizauguši, ka dabā grūti pat atrast. Toties, ja zini, kur meklēt, tad pārgājienā uziesi kādu uzbērumu, kas liecina par to, ka kādreiz šeit bijis bānīša ceļš.

Latvijas dabas daudzveidība ik gadu mūs nebeidz pārsteigt. Šovasar esam aicināti pievērst uzmanību Ruiša pūķgalvei, jo Latvijas Botāniķu biedrība tai piešķīrusi titulu Gada augs 2020. Lai arī pūķgalve zied no jūnija līdz pat augustam, tās violeti zilos ziedus nemaz tik viegli dabā nesastapsi, jo šis ir rets un aizsargājams augs.

Viens no labākajiem veidiem, kā varam izbaudīt Latvijas dabas skaistumu, ir iet pārgājienā. Taču ikvienam zināms, lai izdotos veiksmīgs pārgājiens, pirms tam ir jāveic rūpīga izpēte, jāizplāno maršruts un jāizvēlas apskates objekti. Šoreiz par dažādām elektroniskajām ierīcēm un mobilajām lietotnēm, kas var būt noderīgi palīgi, dodoties dabā.

Vasarai piestāv veselīgi, vējā plīvojoši mati, kas viegli smaržo pēc siltas un ziedošas pļavas. Taču vasarā tiem arī jāpiedzīvo liela apkārtējās vides ietekme: saules nodarītais kaitējums, sāļš jūras ūdens, ekstravagantas frizūras. Taču, izmantojot dabiskus un vienkāršus līdzekļus, iespējams tikt pie matu skalotāja, kas vienlaikus gan kopj, gan aromatizē matus.

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pēc ideālām brīvdienām! Šāda vieta ir Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Ja kādam šķiet, ka tas jau iepazīts un izstaigāts kopš bērnības, parku atkal apmeklējot, sagaidīs daudz pārsteigumu un garlaicīgi noteikti nebūs. Tikai jāsaliek gardumi piknika somā un jāieplāno brīva diena!

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atrodas pie Palpiera ezera, un izstaigāt ainaviskās takas dabas liegumā Korneti–Peļļi, kas atrodas pašā Igaunijas–Latvijas pierobežā.

Mežtaka – skan tik vilinoši! Dabas mīļotājam acu priekšā uzburas biezi, saules pielieti meži, silta diena un cauri mētrām aicinoša vijīga taciņa. Nomainiet tikai gadalaiku dekorācijas, dažreiz noskaņai varbūt arī nedaudz lietus nenāk par sliktu…

Vairāk Dabas Diena

Šodien