Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Plēsīgais medusmīlis © DIENA

Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?

Ar grābekli upē © DIENA

Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.

Mežu atjauno stādot un dabiski © DIENA (4)

Lai izaugtu mežs, nepietiek tikai ar stādiņu iestādīšanu. Tie prasa kopšanu, tieši tāpat, kā kaut ko audzējot dārzā. Rūpēties par iestādīto mežaudzi vajag vismaz desmit gadu, līdz var uzskatīt, ka mežs ir atjaunots un izkopts. Tuvojoties rudenim, a/s Latvijas valsts meži notiek augsnes sagatavošana, lai pavasarī, sniegam nokūstot un zemei atlaižoties, varētu stādīt jaunos stādus. Pavisam maza daļa tiek stādīta arī rudenī. Savukārt mežaudžu kopšanā aktīvākais laiks ir vasarā, kad audzes ap stādiem tiek izpļautas, lai jaunajiem kokiem būtu vairāk gaismas un tie varētu augt un attīstīties.

Latvijas valsts meži plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus

VAS Latvijas valsts meži šogad plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus. Jauno kociņu, īpaši jauno priežu, aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku - aļņu, staltbriežu un stirnu - postījumiem Latvijas valsts meži sāk rudenī, kad mežā iestādītajiem jaunajiem kociņiem ir beigusies aktīvā augšana. Ziemas periodā jauno kociņu pumpuri un stumbra miza ir viena no briežu dzimtas dzīvnieku iecienītākajām maltītēm.

Ar maiņas glāzi rokā © DIENA (5)

Lai glābtu pasaules ūdeņus no cilvēka roku radītās plastmasas piesārņojuma viļņiem, Eiropā un arī soli pa solim Latvijā jau sākta cīņa pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu ar likumā iekļautiem noteikumiem. Kā tas maina publisku pasākumu rīkotāju ikdienu?

Putni šosezon saskaitīti © DIENA

Katru gadu a/s Latvijas valsts meži (LVM) eksperti organizē septiņu sugu putnu monitoringu, lai novērtētu šo sugu populācijas dinamiku un mežsaimniecības darbības ietekmi. LVM sadarbībā ar partneriem veic medņu, melno stārķu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu, mazo ērgļu un vistu vanagu ligzdojošo pāru skaita un ligzdošanas sekmju izpēti, kā arī aicina ikvienu dabas draugu ziņot par valsts īpašumā esošajos mežos atrastām lielām putnu ligzdām.

Skaitām jau trešo vasaru © DIENA

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit Vislatvijas dabas teritorijas inventarizācija, Dabas Diena izjautāja dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.

Uz mežu pēc sezonas gardumiem © DIENA

Pateicoties mitrajam jūlijam, šogad jau ātri sociālajos tīklos bija redzami sēņotāju baravikām pilnie grozi. Augusta negaisa lietiem turpinoties, Latvijas meži ir sēņu un arī cilvēku pilni. Vēl šogad solās būt laba brūkleņu un dzērveņu raža, bet arī melleņu novākšana nav beigusies. Tikai līdz ar sauso pavasari šogad melleņu ogas meklējamas mitrās, pat purvainās vietās.

Labākos velomaršrutus meklējot © DIENA (1)

Vasara ir riteņbraukšanai piemērotākais laiks. Galvaspilsētas ielās redzams, ka pieaug riteņbraucēju skaits, tomēr Latvijā vēl aizvien ir sarežģīti plānot garākus brīvdienu velobraucienus. Tajā pašā laikā netrūkst riteņbraukšanas entuziastu, kas plāno maršrutus paši un var ieteikt, kā labāk gatavoties velobraucieniem.

Cēsis – pilsēta bez atkritumiem © DIENA (1)

Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Latvijas daba ir maģiska! © DIENA

Mira Lukarila ir bioloģe un dabas aizsardzības eksperte no Somijas, kura šovasar kā brīvprātīgā strādā Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā GrassLIFE. Studējusi Somijā un ASV, specializējusies sugu un dzīvotņu aizsardzībā, Mira vēlējās iegūt vairāk lauka darbu pieredzes un tā nokļuva Latvijā. Kā viņa saredz Latvijas dabu, tās vērtības?

Galvenais – saglabāt mieru © DIENA (3)

Atpūta pie dabas kļūst arvien iecienītāka, un tieši vasaras sezona ir piemērotākais laiks, lai baudītu dabas krāšņumu pilnā plaukumā. Pārgājieni, pastaigas pie jūras, laivu braucieni, ogošana, sēņošana, makšķerēšana – ko darīt netrūkst! Taču laikapstākļi, kā pēdējā laikā varam novērot, ir visai mainīgi. Kaut arī sinoptiķi izsaka prognozes par gaidāmajām lietavām vai negaisu, apstākļu maiņa var piemeklēt arī pēkšņi. Vasaras mēnešos Latvijā pērkona ducināšana ir gana bieža parādība. Taču, ko iesākt, ja spēcīgs negaiss mūs pārsteidzis, kad esam devušies uz mežu ogot vai sēņot? Un kā izvairīties no apmaldīšanās mežā? Ne katrs mūsdienās prot orientēties pēc dabas parādībām un objektiem!

Dzidro ūdeņu zieds © DIENA

Ierodoties Carnikavas apkaimē, Ummja ezera krastos, līdz 15. augustam ikvienam nāksies saskarties ar aizliegumu atrasties tajā: nepeldēties, nelaivot, pat necelt teltis un nekurināt ugunskuru ezera krastā. Sezonas lieguma "vaininiece" ir Dortmaņa lobēlija. Kas ir šī noslēpumainā būtne, un kā cilvēka klātbūtne apdraud tās eksistenci?

Mijkrēšļa maltītes baudītāji © DIENA

Mītiem apvītā radība – sikspārnis – nav slepena būtne, ko ieraudzīt dabā spēj vien izredzētie. Lai novērotu Latvijā mītošo sikspārņu puskrēslas maltīti un iepazītos ar šī vienīgā aktīvi lidojošā zīdītāja dzīvesveidu, jūlija sākumā pievakarē ikviens varēja doties uz Sikspārņu nakts pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā.

Eksperte norāda, ka atļauja kuģot var veicināt Juglas ezera aizaugšanu (4)

Kuģošanas aizlieguma atcelšana Juglas ezerā veicinās straujāku ezera aizaugšanu, aģentūru LETA atzina dabas skaitīšanas saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska. Viņa sacīja, ka motorizēto transportu radītās ūdens strūklas uzirdinās un radīs gultnes uzduļķojumu, izkustinot tajā deponētos fosfora savienojumus. Kā skaidroja eksperte, šie savienojumi pastiprinās barības vielu vairošanos, kas veicinās straujāku ezera aizaugšanu.

Dabas stāstu mednieki © DIENA (2)

Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.

Tīrības mīļotājas © DIENA

Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.

Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa © DIENA

Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.

FOTO: Līgatnes dabas taku saimi papildina aļņu dvīnīši, žiperīgi zaķi un lapsēns Henriks (1)

Līgatnes dabas takās šis pavasaris ir īpaši bagāts ar pūkainiem, garausainiem, viltīgiem, skrejošiem un lecošiem jaunumiem – ģimenes pieaugumi sagaidīti gan aļņu ģimenēs, gan zaķu saimē un plašo kustoņu kolektīvu papildinājuši arī vairāki bez savām mammām palikuši savvaļas zvēru mazuļi, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Skolēni iepazīst mežu © DIENA

Vecsaules pamatskolas bērni, kas dzīvo lauku teritorijā starp Bausku un Saulkalni, atstāj īstu dabas bērnu iespaidu, un paši daudz zina pastāstīt gan par lauku dzīvi, gan saviem bunkuriem kokos. Tomēr pēc mācībām Saulkalnes mežos Jauno mežkopju skolā 4.–8. klases skolēni atzīst, ka ir uzzinājuši daudz ko jaunu.

Arī pilsētā top garšīgs medus © DIENA (7)

Maijā tika atzīmēta Starptautiskā bišu diena. Kā zināms, Latvijā biškopības tradīcijas tiek koptas gan profesionālā, gan amatieru līmenī. Interesanti, ka ne tikai laukos. Pērn par visgaršīgāko Latvijas medu tika atzīts medus, ko bites bija savākušas Latvijas galvaspilsētā, dzīvojot uz Pārdaugavas viesnīcas Janne jumtiem. Bet tik tikko desmit bišu stropi uzstādīti pašā Rīgas centrā uz Radisson Blu terases, kur jau vistuvākajās nedēļās biškopis palīdzēs iekārtoties arī pašām bišu saimēm.

Meistara rokas un mākslinieka filosofija spēj šķietami nederīgu lietu kalnā ļaut ieraudzīt izejvielas izteiksmīgām metālmākslas instalācijām. Tā Latgales viducī Preiļos nupat durvis vērusi moto un metāla mākslas galerija Nester Custom. Par to, kā savu dzīvi nokalpojušas auto un moto tehnikas detaļas no autodarbnīcas stūriem pārtop simboliskā dzīvesstāstā, stāsta galerijas izveidotājs un metāldarbu mākslinieks Aleksandrs Ņesterjuks. Viņa darbos metāllūžņi pārtop juveliercienīgās smalkās skulptūrās, apburot skatītāju.

Īpaši reta ūdensauga aizsardzības vārdā aizliedz peldēties Ummja ezerā (2)

Lai aizsargātu reto ūdens augu - Dortmaņa lobēliju - no 1. jūnija līdz 15. augustam noteikts liegums peldēties Piejūras dabas parkā esošajā Ummja ezerā, portālu Diena.lv informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), un aicina šajā laikā atpūtai uz ūdens un pie tā izvēlēties citas ūdenstilpnes tuvākajā apkārtnē. Ūdens atpūtai piemēroti būs, piemēram, Lilastes ezers, Dzirnezers, Pulksteņezers, Kadagas ezers, Lielais un Mazais Baltezers, Rīgas jūras līča pludmales un Gaujas upes krasti.

Volunas dabas rezervātā Ķīnā aprīlī tur izvietotā, ar kustību detektoriem aprīkotā videokamera fiksējusi pilnībā baltu lielo pandu. Nekad iepriekš nebija izdevies savvaļā iemūžināt lielo pandu - albīnu, vēsta The Guardian.

Neparasti krāšņie Vidzemes jūrmalas stāvkrasti – Gada ģeovieta 2019.

Latvijas valsts meži pēta parastā plakanstaipekņa izplatību.

Ziedošs, harmonisks un kopts dārzs priecē acis, taču aizrautīgam dārzniekam tīk likt lietā vēl arī citas maņas, lai izbaudītu augšanas un ziedēšanas burvību – apčubināt augsni, stādus – ravēt, apgriezt, atbalstīt ar žodziņu vai režģīti, lai veidojas simetriski puduri, bet viena no tīkamākajām baudām, ko sniedz dārzs, ir tā smaržu buķete.

Iestājoties pavasarim, ne tikai biežāk dodamies atpūsties dabā, bet arī domājam, kā sakārtot vidi sev apkārt. Ko atstāt, ko izmest, un kur vairs nevajadzīgās lietas likt? Bieži vien auto īpašnieki saskaras ar problēmu, kur nodot nolietotās riepas, lai tās nekrātos privātmājas pagalmā vai garāžā.

Šķirgate, drēža, šķirgailis – tā senatnē dažādos Latvijas novados mēdza dēvēt nevienu citu kā ķirzaku. Vispacietīgākie dabas vērotāji šopavasar varbūt ir jau pamanījuši uz kāda akmens gozējamies saulītē šo mazo un veiklo aizbēgšanas meistari. Latvijā kopumā ir sastopamas septiņas rāpuļu sugas, tostarp trīs ķirzaku sugas. Tritoni, kurus nezinātāji bieži mēdz jaukt ar ķirzakām, pieder citai, abinieku klasei, ķirzakas ir rāpuļu klases pārstāves.

Pasaules praksē aizvien populārāka kļūst brīvprātīgo iesaiste īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā. Daudzviet ieviestas pat divu vai četru nedēļu brīvprātīgā darba programmas, kad cilvēki savu atvaļinājumu izvēlas pavadīt, strādājot kādā īpaši aizsargājamā teritorijā.

Vairāk Dabas Diena

Šodien