Dabas Diena / Diena / Dabas Diena / Diena

Dabas Diena

Noķert lielo zivi © DIENA

Jūnija beigās kopš paša rīta saulīte tā karsē, ka šķiet – uzcepies būs pats makšķernieks vēl pirms loma izvilkšanas. Taču no laipiņām, kas no atpūtas namiņa ved tieši LVM Tērvetes ūdenskrātuvē, ūdenī iemērktas vairākas makšķeres, kāds bagātīgāka loma meklējumos iepeldējis ezera vidū ar laivu. Turklāt zivis vilina ne tikai vietējos – blakus dzird skanam arī lietuviešu valodu.

Lai pilsēta top zaļāka © DIENA

Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.

Mierīgai baudīšanai © DIENA

Šī vasara burtiski skrien, burtiski joņo uz priekšu. Liekas, ka tikko kā iekāpām jūnijā, bet nu jau jūlijs klāt! Liekas, ka tik daudz ko vajag paspēt, tik daudz redzēt, apmeklēt un piedzīvot. Tūrisma joma Latvijā attīstās nemitīgi, un gadu no gada ir arvien vairāk labiekārtotu taku, ērtu atpūtas vietu, izziņas pasākumu. Taču šogad liekas, ka tie birst kā no pārpilnības raga.

Neparasti maršruti piedzīvojumu meklētājiem © DIENA (1)

Daudzviet Eiropā vecie dzelzceļi, kas savu laiku ir nokalpojuši, tiek pārvērsti par velobraucēju un kājāmgājēju maršrutiem. Kur pirms simts gadiem braucis bānītis, tagad iekārtots ērts, auto satiksmes netraucēts celiņš, ko izmantot aktīvai atpūtai pie dabas. Arī Latvijā kādreizējie dzelzceļi un bānīša ceļi vietām tiek pārvērsti tūrisma maršrutos, vietām tie jau ir aparti vai tik ļoti aizauguši, ka dabā grūti pat atrast. Toties, ja zini, kur meklēt, tad pārgājienā uziesi kādu uzbērumu, kas liecina par to, ka kādreiz šeit bijis bānīša ceļš.

Gada augs – Ruiša pūķgalve © DIENA

Latvijas dabas daudzveidība ik gadu mūs nebeidz pārsteigt. Šovasar esam aicināti pievērst uzmanību Ruiša pūķgalvei, jo Latvijas Botāniķu biedrība tai piešķīrusi titulu Gada augs 2020. Lai arī pūķgalve zied no jūnija līdz pat augustam, tās violeti zilos ziedus nemaz tik viegli dabā nesastapsi, jo šis ir rets un aizsargājams augs.

Lietotnes un ierīces drošākiem pārgājieniem © DIENA (3)

Viens no labākajiem veidiem, kā varam izbaudīt Latvijas dabas skaistumu, ir iet pārgājienā. Taču ikvienam zināms, lai izdotos veiksmīgs pārgājiens, pirms tam ir jāveic rūpīga izpēte, jāizplāno maršruts un jāizvēlas apskates objekti. Šoreiz par dažādām elektroniskajām ierīcēm un mobilajām lietotnēm, kas var būt noderīgi palīgi, dodoties dabā.

Dari pats: Novārījums matiem © DIENA

Vasarai piestāv veselīgi, vējā plīvojoši mati, kas viegli smaržo pēc siltas un ziedošas pļavas. Taču vasarā tiem arī jāpiedzīvo liela apkārtējās vides ietekme: saules nodarītais kaitējums, sāļš jūras ūdens, ekstravagantas frizūras. Taču, izmantojot dabiskus un vienkāršus līdzekļus, iespējams tikt pie matu skalotāja, kas vienlaikus gan kopj, gan aromatizē matus.

Tērvetes dabas parks – vienmēr attīstībā © DIENA

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pēc ideālām brīvdienām! Šāda vieta ir Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Ja kādam šķiet, ka tas jau iepazīts un izstaigāts kopš bērnības, parku atkal apmeklējot, sagaidīs daudz pārsteigumu un garlaicīgi noteikti nebūs. Tikai jāsaliek gardumi piknika somā un jāieplāno brīva diena!

Sajust Veclaicenes burvību © DIENA

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atrodas pie Palpiera ezera, un izstaigāt ainaviskās takas dabas liegumā Korneti–Peļļi, kas atrodas pašā Igaunijas–Latvijas pierobežā.

50 dienu maršruts pa mežiem no Rīgas līdz Tallinai © DIENA (2)

Mežtaka – skan tik vilinoši! Dabas mīļotājam acu priekšā uzburas biezi, saules pielieti meži, silta diena un cauri mētrām aicinoša vijīga taciņa. Nomainiet tikai gadalaiku dekorācijas, dažreiz noskaņai varbūt arī nedaudz lietus nenāk par sliktu…

Pavasara darbi mežā © DIENA

Ik pavasari a/s Latvijas valsts meži mežkopju dienaskārtībā ir trīs aktuālākie darbi – jaunu koku stādīšana, cīņa ar atkritumiem dabā un mežu ugunsdrošības uzturēšana.

Iemūžināt dabu fotogrāfijā © DIENA (1)

Dienām kļūstot siltākām un garākām par nakti, beidzot ir oficiāli pienācis pavasaris, kad daudzi dodas smelties spēku dabā. Latvija var lepoties ar neskaitāmām fotogēniskām ainavām, tāpēc apbalvotais dabas fotogrāfs Jānis Paļulis, kurš vietnē Instagram atrodams profilā ar nosaukumu Latvian Photographer un ikdienā fotografē ne tikai ar profesionālu kameru, bet arī ar telefonu, ir apkopojis pāris vienkāršu atziņu, kas palīdzēs pat ar telefona kameru uzņemt tādu fotogrāfiju, kas varētu pretendēt pat uz vietu mākslas galerijā.

Lai putnu vērošana izdotos. Ieteikumi veiksmīgai putnošanai kopā ar bērniem © DIENA

Aprīlis tradicionāli ir putnu mēnesis, kad rosās ne tikai nometnieku sugas, bet arī mājās atgriežas "atpūtnieki" no siltajām zemēm. Rosās arī cilvēki – putnu mīļotāji –, steidzot dabā vērot spārnotās radības. Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka putnu vērošanai jābūt ne vien aizraujošai, bet arī putniem un cilvēkiem drošai nodarbei. Sākot īstenot Latvijā šī gada starptautisko projektu bērniem Dzīvais pavasaris, Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina iepazīties un ievērot tās sagatavotos ieteikumus, lai kļūtu par labu putnu vērotāju jau no mazotnes.

Vairāk dabas, mazāk atkritumu © DIENA (4)

Tagad, kad citas izklaides un atpūtas iespējas ir ierobežotas un daudz laika pavadām mājās, nereti daba ir vienīgā iespēja izrauties no četrām sienām. Un, diemžēl, kur cilvēki, tur arī atkritumi… Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits, diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms.

Koku vilnas meistars © DIENA

Vilnai, ko tepat Latvijā var iegūt no augiem, lielākoties no kokiem, ir ap 20 veidu, stāsta amatnieks Ritvars Točs no Madonas novada Barkavas pagasta. Savās mājās viņš ierīkojis nelielu darbnīcu, kurā kopš 2014. gada darina audumus un aksesuārus, kuru izejmateriāli iegūti dabā.

Daba mainās katru dienu © DIENA (2)

Kārlis Taukačs ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) vecākais plānotājs. Liela daļa viņa darbalaika tiek aizvadīta, izstaigājot un vērtējot pārziņā esošās meža teritorijas. "Dabā neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā. Ja arī šķiet, ka neko citu kā kokus neredzi, pēkšņi vari ieraudzīt, piemēram, divas stirnas kompānijā ar lapsu. Neparasti!" atklāj Kārlis Taukačs.

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai © DIENA (3)

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu, un tie ir – mazais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis, vistu vanags un mednis.

Baudīt ainavu un izkustēties © DIENA

Kad domājam par lieliem, iespaidīgiem mežiem, retiem augiem un specifiskiem biotopiem, galvenokārt nāk prātā attāli dabas nostūri, prom no cilvēku apdzīvotām teritorijām un lielceļiem. Un tomēr specifiskus dabas objektus iespējams atrast arī lielu pilsētu tuvumā, tāpat baudīt labiekārtotu atpūtas infrastruktūru un vienlaikus – dabas savrupību. Tāda vieta ir Ogres Zilie kalni nedaudz vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā no Rīgas.

Zero waste skaistumam un veselībai © DIENA (1)

Domājot par planētas nākotni, gribot negribot nonākam pie zero waste kā dzīvesveida vai vismaz apziņas, ka katram no mums ir jācenšas samazināt atkritumu daudzumu, ko atstājam aiz sevis. Ikdienā izmantotie higiēnas un skaistumkopšanas līdzekļi bieži vien rada atkritumus, kas nav pārstrādājami un nesadalās simtiem gadu. Taču vai visas ierasto produktu alternatīvas ir gana efektīvas, higiēniskas, ilgtermiņā mūsu veselībai un izskatam draudzīgas?

Dari pats: Paštaisīts lūpu balzams © DIENA

No vienkāršām, dabiskām sastāvdaļām iespējams pagatavot lieliski mitrinošu un patīkami smaržojošu lūpu balzamu. Noderēs pašiem un kā dāvana. Izmantojams arī īpaši sausas roku un ķermeņa ādas kopšanai.

Gada kukainis – ziedmuša © DIENA

Mudinot rūpēties par apputeksnētājiem kukaiņiem, Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada kukaini 2020 izsludina cilvēkam pilnībā nekaitīgo ziedmušu dzimtu Syrphidae.

Lai veidotu priekšstatus par to, kāda ir pasaule un kā tajā veiksmīgi un produktīvi darboties, cilvēkam nepietiek ar teorētiskajām zināšanām. Tādēļ projekta Skola 2030 ietvaros paredzēts, ka skolēniem mācību procesā vairāk jāiekļauj praktiskās nodarbības.

Februāra sākumā jau trešo gadu norisinājās Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotais Niedru skulptūru festivāls. Šoreiz, tāpat kā pērn, tas notika dabas liegumā Randu pļavas. Pats pirmais Niedru skulptūru festivāls norisinājās pirms diviem gadiem dabas liegumā Sedas purvs – ilgā sala un sniega dēļ dalībniekiem bija iespēja pļaut niedres un veidot skulptūras uz pārpludināto dīķu virsmas, bet jau pērn laika apstākļu dēļ nācās mainīt festivāla norises vietu un tas pārcēlās uz Randu pļavām.

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.

Mūsdienās reti kad no apģērba šķiramies tāpēc, ka tas ir novalkāts, noplīsis, neder un vairs nespēj pieklājīgi pildīt savas praktiskās funkcijas. Biežāk iemesls ir apnikums vai sajūta, ka tērps vairs nav gana reprezentabls – neatspoguļo konkrētā brīža modes tendences vai valkātāja sociālo stāvokli. Arī impulsīvie pirkumi, atlaižu vilinājums liek iegādāties lietas, kuras īsti neatbilst gaumei un dzīvesveidam. Tad nu apģērbs nonāk kādā labdarībai domātā maisā vai atkritumu tvertnē, un par turpmākajām tā gaitām galva netiek lauzīta. Kristīne Kalēja šiem tekstilizstrādājumiem dod otro dzīvi, darinot jaunus tērpus no jau nokalpojušiem apģērba gabaliem, taču šūšana nav vienīgais veids, kā viņa rūpējas, lai pasaule apkārt būtu ''zaļāka''.

Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.

Eiropas valstīs kopumā vides kvalitāte pašlaik ir vērtējama kā laba, kas pierāda, ka vides aizsardzības politika ir efektīva, – uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce (A/P). Jaunajam gadam iesākoties, ministrs dalās ar šī gada plāniem vides politikas jomā.

Ik dienu atkritumos nonāk kilogramiem pārtikas. Lai nepieļautu, ka vēl lietojams ēdiens nonāk mēslainē, arī Rīgas centrā tagad darbojas pārtikas apmaiņas ledusskapis. Tajā ikviens var atstāt sev nevajadzīgus pārtikas produktus, kas varētu būt noderīgi kādam citam.

Domājot par centralizētās siltumapgādes sistēmas ilgtspējīgu attīstību, 2011. gadā SIA Salaspils siltums tika sākta vērienīga ražošanas modernizācija un procesu optimizācija. Īsā laikā, pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un pašvaldības atbalstam, kā arī gudrai saimniekošanai, Salaspils siltums ir izaudzis līdz pasaules līmeņa siltumapgādes uzņēmumam, piedāvājot patērētājiem ievērojami zaļāku, drošāku, stabilāku un lētāku siltumenerģiju. "SIA Salaspils siltums ir mūsdienīgs siltumapgādes uzņēmums, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi Salaspils pilsētā un Saulkalnē," skaidro uzņēmuma direktore Ina Bērziņa-Veita un pastāsta, kādu ceļu uzņēmums paveicis, kļūstot par dabai un iedzīvotāju maciņiem draudzīgas siltumenerģijas nodrošinātāju.

Vairāk Dabas Diena

Šodien