Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dabas Diena

Dabu var sargāt ar saukļiem, likumiem un darbu! © DIENA

Ja kādā drēgnā rudens brīvdienā, atrodoties siltā mājā, teiksim, pie kamīna ar aizvadītajā vasarā dabiskā pļavā ievāktu aromātisku zāļu tēju, gadās iegrimt apcerīgā vai paškritiskā noskaņojumā un uzdot sev jautājumu: "Ko es varu izdarīt labu dabai?", atbilde būtībā slēpjas vien spējā saņemties, uzvilkt gumijas zābakus un iziet laukā no komforta zonas. Vienatnē, kopā ar domubiedriem vai ģimeni, vai iesaistot darba kolektīvu – tas jau ir organizatorisks jautājums, ja esat gatavs iesaistīties Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pasaules Dabas fonda (PDF) iniciatīvā Daru labu dabai. Tā ir iespēja piedalīties īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, tai skaitā nacionālo parku, sakopšanas, uzturēšanas un atjaunošanas talkās faktiski jebkurā gadalaikā un arīdzan jebkādos laikapstākļos.

Domāt citādi © DIENA(6)

Vēlme un centieni dzīvot videi draudzīgāk laiku pa laikam saskaras ar nevēlamu pavadoni – vainas sajūtu. Vismaz man. Pasaule piedāvā daudz vajadzību, kuras ne vienmēr ir vienkārši nošķiramas no iegribām. Un pat ja tā – vai tāpat vien kaut ko gribēt ir slikti?

Jau ceturto sezonu sacenšas, rekordlomus dokumentējot un atlaižot © DIENA(4)

Projekts – trofejzivju konkurss plēsīgo zivju makšķerniekiem atlaid mammu! notiek jau ceturto sezonu un ir paplašinājis darbību – šajā sezonā makšķernieki var publiski sacenties ar saviem lielajiem lomiem jau 12 Latvijas ezeros, no kuriem četri ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) ūdenstilpes – Kaņiera, Lielauces, Gulbju ezers un Tērvetes ūdenskrātuve, kā arī Burtnieka, Alūksnes, Babītes, Engures, Usmas, Kāla un Opsas ezers un Sedas dīķi. Akcijas būtība ir ekoloģiska – saudzīgu copes paražu veicināšana.

Dari pats: Timiāna uzlējums © DIENA

Kaut arī rudens ir skaists gadalaiks, tomēr tas ievada tumšo un drēgno sezonu, kad arī dažādas saslimšanas pieķeras vairāk un gribas sevi palutināt ar ko siltu, smaržīgu, veselīgu. Ja vasaras sezonā ir palaimējies savākt tējai mārsilu jeb savvaļas timiānu, to var izmantot uzlējuma pagatavošanai, saberzts kopā ar sāli un olīveļļu vai kokosriekstu eļļu, tas der kā skrubis vai piedeva vannai.

Dari pats: Dzērveņu rituāls © DIENA

Nav noslēpums, ka dzērvenes, it sevišķi tās, kas augušas savvaļā, ir īstas superogas vērtīgo vitamīnu un citu veselīgu vielu ziņā. Tikpat veselīgs gan ķermenim, gan prātam ir to savākšanas pasākums, ja dodaties uz purvu tās salasīt.

Plēsīgais medusmīlis © DIENA

Brūnie lāči pirms simt gadiem Latvijā bija izzuduši, bet, pateicoties labvēlīgiem likumiem un uzlabojoties ekoloģiskajiem apstākļiem, tie atgriežas ne tikai mežos un purvos, bet arī bišu dravās. Cik liela šodien ir varbūtība sastapt vaigu vaigā bērnībā tik mīļo lācēnu, kas patiesībā ir lielākais plēsējs Latvijā?

Ar grābekli upē © DIENA

Ja redzi kādu, kurš iet ar grābekli pa upi, nedomā, ka cilvēks ir dīvains. Iespējams, viņš ir ūdeņu eksperts. Lauma Vizule-Kahovska ir saldūdeņu biotopu eksperte, kura ne tikai piedalās dabas skaitīšanā, bet arī raksta emuāru Ar laivu pa dzīvi Facebook lapā.

Mežu atjauno stādot un dabiski © DIENA(4)

Lai izaugtu mežs, nepietiek tikai ar stādiņu iestādīšanu. Tie prasa kopšanu, tieši tāpat, kā kaut ko audzējot dārzā. Rūpēties par iestādīto mežaudzi vajag vismaz desmit gadu, līdz var uzskatīt, ka mežs ir atjaunots un izkopts. Tuvojoties rudenim, a/s Latvijas valsts meži notiek augsnes sagatavošana, lai pavasarī, sniegam nokūstot un zemei atlaižoties, varētu stādīt jaunos stādus. Pavisam maza daļa tiek stādīta arī rudenī. Savukārt mežaudžu kopšanā aktīvākais laiks ir vasarā, kad audzes ap stādiem tiek izpļautas, lai jaunajiem kokiem būtu vairāk gaismas un tie varētu augt un attīstīties.

Latvijas valsts meži plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus

VAS Latvijas valsts meži šogad plāno īstenot līdz šim apjomīgākos jauno kociņu aizsardzības pasākumus. Jauno kociņu, īpaši jauno priežu, aizsardzību pret briežu dzimtas dzīvnieku - aļņu, staltbriežu un stirnu - postījumiem Latvijas valsts meži sāk rudenī, kad mežā iestādītajiem jaunajiem kociņiem ir beigusies aktīvā augšana. Ziemas periodā jauno kociņu pumpuri un stumbra miza ir viena no briežu dzimtas dzīvnieku iecienītākajām maltītēm.

Ar maiņas glāzi rokā © DIENA(5)

Lai glābtu pasaules ūdeņus no cilvēka roku radītās plastmasas piesārņojuma viļņiem, Eiropā un arī soli pa solim Latvijā jau sākta cīņa pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu ar likumā iekļautiem noteikumiem. Kā tas maina publisku pasākumu rīkotāju ikdienu?

Putni šosezon saskaitīti © DIENA

Katru gadu a/s Latvijas valsts meži (LVM) eksperti organizē septiņu sugu putnu monitoringu, lai novērtētu šo sugu populācijas dinamiku un mežsaimniecības darbības ietekmi. LVM sadarbībā ar partneriem veic medņu, melno stārķu, klinšu ērgļu, jūras ērgļu, zivjērgļu, mazo ērgļu un vistu vanagu ligzdojošo pāru skaita un ligzdošanas sekmju izpēti, kā arī aicina ikvienu dabas draugu ziņot par valsts īpašumā esošajos mežos atrastām lielām putnu ligzdām.

Skaitām jau trešo vasaru © DIENA

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit Vislatvijas dabas teritorijas inventarizācija, Dabas Diena izjautāja dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni.

Uz mežu pēc sezonas gardumiem © DIENA

Pateicoties mitrajam jūlijam, šogad jau ātri sociālajos tīklos bija redzami sēņotāju baravikām pilnie grozi. Augusta negaisa lietiem turpinoties, Latvijas meži ir sēņu un arī cilvēku pilni. Vēl šogad solās būt laba brūkleņu un dzērveņu raža, bet arī melleņu novākšana nav beigusies. Tikai līdz ar sauso pavasari šogad melleņu ogas meklējamas mitrās, pat purvainās vietās.

Labākos velomaršrutus meklējot © DIENA(1)

Vasara ir riteņbraukšanai piemērotākais laiks. Galvaspilsētas ielās redzams, ka pieaug riteņbraucēju skaits, tomēr Latvijā vēl aizvien ir sarežģīti plānot garākus brīvdienu velobraucienus. Tajā pašā laikā netrūkst riteņbraukšanas entuziastu, kas plāno maršrutus paši un var ieteikt, kā labāk gatavoties velobraucieniem.

Cēsis – pilsēta bez atkritumiem © DIENA(1)

Lai veicinātu bezatkritumu dzīvesveidu Latvijā un izglītotu sabiedrību par tā pamatprincipiem, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – Tīri. Labi. Par to, kā Cēsīm kļūt par bezatkritumu pilsētu un samazināt radīto atkritumu daudzumu, stāsta Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Latvijas daba ir maģiska! © DIENA

Mira Lukarila ir bioloģe un dabas aizsardzības eksperte no Somijas, kura šovasar kā brīvprātīgā strādā Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā GrassLIFE. Studējusi Somijā un ASV, specializējusies sugu un dzīvotņu aizsardzībā, Mira vēlējās iegūt vairāk lauka darbu pieredzes un tā nokļuva Latvijā. Kā viņa saredz Latvijas dabu, tās vērtības?

Galvenais – saglabāt mieru © DIENA(3)

Atpūta pie dabas kļūst arvien iecienītāka, un tieši vasaras sezona ir piemērotākais laiks, lai baudītu dabas krāšņumu pilnā plaukumā. Pārgājieni, pastaigas pie jūras, laivu braucieni, ogošana, sēņošana, makšķerēšana – ko darīt netrūkst! Taču laikapstākļi, kā pēdējā laikā varam novērot, ir visai mainīgi. Kaut arī sinoptiķi izsaka prognozes par gaidāmajām lietavām vai negaisu, apstākļu maiņa var piemeklēt arī pēkšņi. Vasaras mēnešos Latvijā pērkona ducināšana ir gana bieža parādība. Taču, ko iesākt, ja spēcīgs negaiss mūs pārsteidzis, kad esam devušies uz mežu ogot vai sēņot? Un kā izvairīties no apmaldīšanās mežā? Ne katrs mūsdienās prot orientēties pēc dabas parādībām un objektiem!

Dzidro ūdeņu zieds © DIENA

Ierodoties Carnikavas apkaimē, Ummja ezera krastos, līdz 15. augustam ikvienam nāksies saskarties ar aizliegumu atrasties tajā: nepeldēties, nelaivot, pat necelt teltis un nekurināt ugunskuru ezera krastā. Sezonas lieguma "vaininiece" ir Dortmaņa lobēlija. Kas ir šī noslēpumainā būtne, un kā cilvēka klātbūtne apdraud tās eksistenci?

Mijkrēšļa maltītes baudītāji © DIENA

Mītiem apvītā radība – sikspārnis – nav slepena būtne, ko ieraudzīt dabā spēj vien izredzētie. Lai novērotu Latvijā mītošo sikspārņu puskrēslas maltīti un iepazītos ar šī vienīgā aktīvi lidojošā zīdītāja dzīvesveidu, jūlija sākumā pievakarē ikviens varēja doties uz Sikspārņu nakts pasākumu Ķemeru Nacionālajā parkā.

Eksperte norāda, ka atļauja kuģot var veicināt Juglas ezera aizaugšanu(4)

Kuģošanas aizlieguma atcelšana Juglas ezerā veicinās straujāku ezera aizaugšanu, aģentūru LETA atzina dabas skaitīšanas saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska. Viņa sacīja, ka motorizēto transportu radītās ūdens strūklas uzirdinās un radīs gultnes uzduļķojumu, izkustinot tajā deponētos fosfora savienojumus. Kā skaidroja eksperte, šie savienojumi pastiprinās barības vielu vairošanos, kas veicinās straujāku ezera aizaugšanu.

Dabas stāstu mednieki © DIENA(2)

Daba ar savu stāstu pievilcību spēj pieradināt cilvēku. Dabas pētnieki entuziasti izzina biotopu dažādību, raksta ainavu dizaina stāstus gan virtuāli, gan dzīvē.

Tīrības mīļotājas © DIENA

Ja viss tavs mūžs būtu tikai viena diena, ko tu šajā dienā izvēlētos darīt? Šādu jautājumu šogad uzdod Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo par šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performances varoni izvēlēts ūdens kukainis viendienīte. Tā kā šis kukainis mīl uzturēties ūdens tuvumā, tad arī koncertvietas šoreiz izvēlētas upju tuvumā: Skrīveru novada Satekās un Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju.

Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa © DIENA

Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietojam un izmetam, bet arī ieelpojam, ēdam un dzeram. Zinātnieki brīdina: mikroplastmasa – šis modernais piesārņojums labklājības laikmetā – nesadalās nekad, vien top sīkāks un sīkāks, vienlaikus apdraudot dzīvos organismus un ietekmējot to smadzeņu darbību, uzvedību un reproduktīvo spēju.

Skolēni iepazīst mežu © DIENA

Vecsaules pamatskolas bērni, kas dzīvo lauku teritorijā starp Bausku un Saulkalni, atstāj īstu dabas bērnu iespaidu, un paši daudz zina pastāstīt gan par lauku dzīvi, gan saviem bunkuriem kokos. Tomēr pēc mācībām Saulkalnes mežos Jauno mežkopju skolā 4.–8. klases skolēni atzīst, ka ir uzzinājuši daudz ko jaunu.

Vairāk Dabas Diena