SestDienas pieredzes stāsti / SestDienas pieredzes stāsti

Pieredze

Kauliņi ir mesti. Ceļš uz 1991. gada janvāra barikādēm tālaika Dienas acīm © DIENA (41)

Atkārtošos: nekur ne pirms, ne pēc tam brīvas Latvijas izjūta man nav bijusi tik spilgta kā pie barikāžu ugunskuriem 1991. gada janvārī – pašā Rīgas centrā apkārt vieni vienīgi savējie, un gaisā apziņa, cik brīvība ir trausla. Barikādēs latvieši atguva savu valstisko pašapziņu, kuras bija pietrūcis 1940. gada jūnijā, kad, protams, militāra pretošanās būtu bijusi bezjēdzīga, bet Staļina ordu nosaukšana par draudzīgas valsts karaspēku bija vēl vairāk nekā noziegums – tā bija Ulmaņa kļūda.

Otrās adventes cienīgi: šokolādes krēma cepumi un garneļu gardums © DIENA (3)

Ļoti iespējams, ka Pirmās adventes svētdienā daudzi jau cepa piparkūkas – tā ir jauka tradīcija –, un tāpēc šonedēļ ieteikšu ko citu uz kārā zoba: ļoti šokolādīgus cepumus. Tikai trīs sastāvdaļas, un ne tikai bērni laimīgi!

Tiks galā arī ar špicbukiem © DIENA (5)

Jaunais mācību gads sācies ne tikai ar jaunu saturu, bet arī jauniem spēkiem Latvijas skolās – dažādās mācību iestādēs projekta Mācītspēks ietvaros darbosies simt dažādu jomu speciālistu, kuri nolēmuši pabūt skolotāja ādā. Ar kādu noskaņu viņi ienākuši skolās un ko piedāvās saviem pirmajiem audzēkņiem?

Ko mēs tiešām esam iemācījušies? © DIENA

Pat ar špikošanu attālinātu mācību laikā ir iespējams tikt galā, palūdzot aizvērt acis, liecina pēdējo mēnešu pieredze izglītības nozarē. SestDiena noskaidro, kā krīzes laiks ietekmējis izglītības iespējas un ko no tā visa procesā iesaistīto vērtējumā varētu saglabāt arī turpmākajam laikam.

Pavizināties nekad nav gribējis © DIENA

Pieckārtējais pasaules čempions blakusvāģu motokrosā Kristers Serģis (46) turpina tirgot motociklus un to aksesuārus, ir Ķeguma trases Zelta zirgs īpašnieks, kā arī solo klases braucēja Paula Jonasa menedžeris. Uz blakusvāģu motocikla Serģis nav sēdies teju desmit gadu. Mans mērķis nekad nav bijis pavizināties, vienmēr esmu gribējis uzvarēt – saka viņš.

Maskas, slimnīcas un skarbi lēmumi © DIENA (14)

Vai rīkosimies citādi, ja nāks jaunā koronavīrusa izplatības otrais vilnis? SestDiena apzina krīzes laikā veselības nozarē gūtās mācības.

Irānas Zoom konference © DIENA (2)

Režisors Elmārs Seņkovs nolēmis iestudēt Ivana Viripajeva lugu Irānas konference un tajā sapulcējis aktierus gandrīz no visiem Latvijas teātriem.

Palīdz būt atbildīgiem © DIENA (2)

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā cits citam liels atbalsts var būt arī savstarpēji nepazīstami līdzcilvēki. Lai palīdzētu iedzīvotājiem lieki nestaigāt apkārt un ievērot speciālistu noteiktos ierobežojumus, izveidojusies pat vesela brīvprātīgo kustība. Tajā iesaistījusies arī Linda, kura uzsver, ka ir gatava palīdzēt tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Der arī saplīsis. Saruna ar mākslinieci Martu Ģibieti © DIENA

Māksliniece Marta Ģibiete par ceļojumu uz Japānu, cepuru veidošanu un tās sekām stikla mākslā, kā arī to, kāpēc ārēja krīze radošiem cilvēkiem brīžiem nemaz nenāk par ļaunu.

Mazā investora saullēkts © DIENA (1)

Doma uzrakstīt kaut ko par investēšanas iespējām "mazajam, vienkāršajam" cilvēkam man ienāca prātā pirms dažām nedēļām. Sāku lūkoties pēc informācijas un apdomāt, ko vispār gribu pastāstīt, bet pa to laiku daudz kas mainījās. Vienā mirklī akciju tirgus skrēja debesīs, bet pēc dažām dienām tas uz galvas jau lēca ūdenī nepazīstamā vietā. Tā kā vieta ir sveša, tad arī nav zināms, cik ilgs būs kritiens un ar ko tas beigsies. Iespējams, šajā situācijā rakstīt kaut ko par investēšanu ir tāpat kā, tuvojoties vētrai Katrīna, publicēt rakstu 10 veidi, kā kaitošana uzlabo veselību. Tomēr situācija mainās tik strauji, ka, iespējams, dienā, kad iznāks šis žurnāls, viss atkal būs mainījies. Tāpēc riskēšu!

Nevis "padarboties", bet pelnīt © DIENA

Ir jau ierasts, ka uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, un sociālās uzņēmējdarbības gadījumā svarīgi ir arī risināt kādu sasāpējušu problēmu. Taču varbūt ir iespējams, ka galvenā vērtība slēpjas uzņēmuma stāstā – kāpēc kaut ko vispār var izdarīt? Natālijas Jermolajevas (35) – Owa Fashion un Print Art īpašnieces – uzņēmējdarbības pieredze ir tieši par to.

Atdzīvinātāji © DIENA (4)

Free Riga savulaik bija tāds stilīgs trends, par ko rakstīja žurnāli un stāstīja raidījumos. Nu organizācija nodibinājusi arī sociālo uzņēmumu un māk savu bilanci turēt kārtībā. Taču mērķis – atdzīvināt tukšās pilsētas ēkas un piedāvāt tās jēdzīgām idejām, kuru virzītāji nevar atļauties maksāt tirgus cenas par īri, – ir palicis tas pats.

Pārorganizēt smadzenes © DIENA

Meklējot ceļus, kā palīdzēt cilvēkiem atgūties pēc dažādām traumām, ergoterapeits Pēteris Urtāns (40) nonāca līdz smadzeņu treniņiem. Līdz tam Latvijā maz zināmais terapijas veids izrādījās pieprasīts, un bija skaidrs – jādibina uzņēmums Riga Brain.

Dizains, lai pārvietotos © DIENA

Liktenīgs akadēmiskais gads mācībās Valteru Krētaini (23) aizvedis līdz idejai par palīgierīču ražošanu bērniem ar īpašām vajadzībām. Izrādījās, ka šī joma Latvijā ir tukša un uzņēmumam ir plašas iespējas attīstīties.

Par otru griķu paciņu © DIENA (2)

Kopš Ilze Durņeva (50) pati kļuva par īpašā bērna mammu un saprata, ka trūkst informācijas, lai ģimene ar to tiktu galā, viņa nolēma, ka citādi nevar – jāpalīdz gan sev, gan citiem. Tā no pulcēšanās dzīvoklī kopā ar citiem vecākiem izaugusi biedrība Dižvanagi, kas uztur rehabilitācijas centru Liepājā.

Sanatorija māksliniekiem © DIENA

Šajās dienās savu desmit gadu dzimšanas dienu svin nu jau viens no visvairāk pieredzējušajiem nevalstiskajiem teātra mākslas "pakalpojuma" sniedzējiem – Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT). Lai gan tas nudien nevar sūdzēties par apmeklētību un pazīstams teju ikvienam teātrmīlim, mazāk zināms ir fakts, ka ĢiT darbojas arī sociālu mērķu sasniegšanā.

Parunāsim ar foršajiem! © DIENA

Uzņēmēja Inga Muižniece (40), liekot lietā uzkrāto pieredzi no "pašas apakšas", izveidojusi veiksmīgu zvanu centru. No tā viņa tālāk attīstījusi sociālo uzņēmumu, kas ne vien nodrošina darbvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī palīdz vientuļajiem, ļaujot izrunāties.

Ieprogrammēt iespējas © DIENA

Elīna Ingelande (27) un Linda Sinka (26) iepazinās jauniešu līderības programmā, kurā arī izauklēta ideja par programmēšanas mācībām skolēniem. Tā tapis uzņēmums Learn IT, kas nu jau vairāk nekā 20 skolās bērniem piedāvā apgūt programmēšanu. Meitenes gan cer, ka drīz viņu biznesam nebūs jēgas, jo programmēšana būs iekļauta ikvienas skolas mācību programmā. Viņas ir pārliecinātas: tas ir jēdzīgs veids, kā izmantot tehnoloģijas savā labā.

Svaigs un ar sociālu ietekmi © DIENA

Elīna Novada (33) par savu uzņēmumu – interneta veikalu Svaigi.lv – ir stāstījusi gana daudz. Iedvesmojoties no tiešās pirkšanas kustības, pirms četriem gadiem viņa izveidoja tīmekļa vietni, kas pircējiem piedāvā vietējo bioloģisko zemnieku saimniecību produktus. Taču kopš šā gada sākuma Svaigi.lv ir arī sociālais uzņēmums. Ko tas nozīmē praksē, un vai tas mainījis biznesa būtību?

Jezupa kafijas skola © DIENA (2)

"Nebija miera," nepieciešamību darboties Lendžos skaidro Oskars Maculevičs (30), kurš pametis darbu kādā lielā telekomunikāciju uzņēmumā, lai kopā ar sievu un diviem bērniem atgrieztos mājās. Šeit – Rēzeknes pievārtē – top Kuup kafija, kas vienlaikus ir arī mēģinājums meklēt autentisko Latgales kafijas garšu.

Atvērta pieeja krāsām © DIENA

Uzņēmums Alina tapis, Solvitai Kostjukovai mēģinot biznesā iedzīvināt tēva inovāciju – jaunu tehnoloģiju, kas padara krāsas videi draudzīgākas un veselībai nekaitīgākas. Nu jau uzņēmums ne tikai iekarojis popularitāti Eiropā, bet skatās arī Amerikas virzienā.

Nordigen dibinātāji Roberts Bernāns (31) un Rolands Mesters (29) izveidojuši palīgu bankām kredītu izvērtēšanā. Abiem uzņēmējiem ir pamats domāt, ka tieši viņu piedāvātais pakalpojums savā nozarē šobrīd ir vislabākais pasaulē.

Zemnieku saimniecībā Trubenieki Jānis Volksons (41) bijušo cūku fermu pārveidojis šitaku audzētavā, nodibinājis kontaktus ar Japānu un stāsta sēņu stāstus arī tūristiem.

Lai gan varētu šķist, ka sparģeļi Latvijā ir pēdējo gadu modes kliedziens, patiesībā pašmāju virtuvē tie pazīstami jau sen. Mazzaru saimniecībā vērtē, ka tiem ir perspektīva un audzēšanu Latvijā noteikti varētu vēl attīstīt.

Anatomy Next ir 2013. gadā dibināts uzņēmums, kura pirmais produkts bija anatomijas grāmata māksliniekiem. Šobrīd uzņēmums izaudzis jau līdz trim produktu līnijām – attīsta arī anatomijas simulatorus medicīnas studentiem un armijas mediķiem paredzētu neatliekamās palīdzības treniņu simulatoru.

Veselīgs un dabīgs produkts, kas nav zaudējis bērnības garšu. Tā par vecmammas pūra lādē atstāto cigoriņu kafijas recepti saka Alīdas kafejas zīmola saimniece Jolanta Kovnacka

Tas, ka jauniešiem laukos nav perspektīvas, ir mīts, uzsver bioloģiskās saimniecības īpašnieks Kārlis Mieriņš. Viņš ar ģimeni saimnieko Viļakas novadā, kur deviņdesmitajos gados vecāki par privatizācijas sertifikātiem iegādājušies zemi un sākuši attīstīt piena lopkopību. Kārlis īpašumu savā ziņā pārņēmis 2015. gadā, un nu viņa gādībā ir 90 hektāru zemes, 81 liellopa ganāmpulks un lieli plāni nākotnei.

Interneta tehnoloģijām un informācijas aprites tīkliem ir neaptverami milzīgs un joprojām neprognozējams attīstības potenciāls. Tas padara pasauli arvien pieejamāku un rada iespējas vadīt projektus teju no jebkuras vietas uz zemeslodes, galvenais nokomplektēt labu darbinieku komandu. "Vēlme arvien iemācīties ko jaunu, atvērtība idejām un pieredzei, entuziasms, jauneklīga domāšana, spēja iet līdzi laikam ir īpašības, ko darbiniekos vērtēju visaugstāk," uzsver Gustavs Upmanis, interneta platformu Kurp es? un Visas iespējas vadītājs.

Personīgo vajadzību vadīta, Mazo lāču putras saimniece Laura Prūse kardināli mainīja dzīvi un radīja produktu, kas gan vizuāli, gan pēc satura atšķiras no veikalu plauktos ierastās, nozares milžu ražotās bērnu pārtikas.

Ja vien neesam saistīti ar akadēmisko dzīvi vai pastiprināti neinteresējamies par kādu no zinātnes nozarēm, visticamāk, nezinām, "kur tie zinātnieki dzīvo". Dobeles Dārzkopības institūts pēdējos gados arvien vairāk rīko dažādus publiskus pasākumus, un pētnieki paši dodas dārzā stāstīt, skaidrot un meklēt atbildes uz jautājumiem.

Šodien