SestDienas pieredzes stāsti / SestDienas pieredzes stāsti

Pieredze

Mazā investora saullēkts © DIENA (1)

Doma uzrakstīt kaut ko par investēšanas iespējām "mazajam, vienkāršajam" cilvēkam man ienāca prātā pirms dažām nedēļām. Sāku lūkoties pēc informācijas un apdomāt, ko vispār gribu pastāstīt, bet pa to laiku daudz kas mainījās. Vienā mirklī akciju tirgus skrēja debesīs, bet pēc dažām dienām tas uz galvas jau lēca ūdenī nepazīstamā vietā. Tā kā vieta ir sveša, tad arī nav zināms, cik ilgs būs kritiens un ar ko tas beigsies. Iespējams, šajā situācijā rakstīt kaut ko par investēšanu ir tāpat kā, tuvojoties vētrai Katrīna, publicēt rakstu 10 veidi, kā kaitošana uzlabo veselību. Tomēr situācija mainās tik strauji, ka, iespējams, dienā, kad iznāks šis žurnāls, viss atkal būs mainījies. Tāpēc riskēšu!

Nevis "padarboties", bet pelnīt © DIENA

Ir jau ierasts, ka uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, un sociālās uzņēmējdarbības gadījumā svarīgi ir arī risināt kādu sasāpējušu problēmu. Taču varbūt ir iespējams, ka galvenā vērtība slēpjas uzņēmuma stāstā – kāpēc kaut ko vispār var izdarīt? Natālijas Jermolajevas (35) – Owa Fashion un Print Art īpašnieces – uzņēmējdarbības pieredze ir tieši par to.

Atdzīvinātāji © DIENA (4)

Free Riga savulaik bija tāds stilīgs trends, par ko rakstīja žurnāli un stāstīja raidījumos. Nu organizācija nodibinājusi arī sociālo uzņēmumu un māk savu bilanci turēt kārtībā. Taču mērķis – atdzīvināt tukšās pilsētas ēkas un piedāvāt tās jēdzīgām idejām, kuru virzītāji nevar atļauties maksāt tirgus cenas par īri, – ir palicis tas pats.

Pārorganizēt smadzenes © DIENA

Meklējot ceļus, kā palīdzēt cilvēkiem atgūties pēc dažādām traumām, ergoterapeits Pēteris Urtāns (40) nonāca līdz smadzeņu treniņiem. Līdz tam Latvijā maz zināmais terapijas veids izrādījās pieprasīts, un bija skaidrs – jādibina uzņēmums Riga Brain.

Dizains, lai pārvietotos © DIENA

Liktenīgs akadēmiskais gads mācībās Valteru Krētaini (23) aizvedis līdz idejai par palīgierīču ražošanu bērniem ar īpašām vajadzībām. Izrādījās, ka šī joma Latvijā ir tukša un uzņēmumam ir plašas iespējas attīstīties.

Par otru griķu paciņu © DIENA (2)

Kopš Ilze Durņeva (50) pati kļuva par īpašā bērna mammu un saprata, ka trūkst informācijas, lai ģimene ar to tiktu galā, viņa nolēma, ka citādi nevar – jāpalīdz gan sev, gan citiem. Tā no pulcēšanās dzīvoklī kopā ar citiem vecākiem izaugusi biedrība Dižvanagi, kas uztur rehabilitācijas centru Liepājā.

Sanatorija māksliniekiem © DIENA

Šajās dienās savu desmit gadu dzimšanas dienu svin nu jau viens no visvairāk pieredzējušajiem nevalstiskajiem teātra mākslas "pakalpojuma" sniedzējiem – Ģertrūdes ielas teātris (ĢIT). Lai gan tas nudien nevar sūdzēties par apmeklētību un pazīstams teju ikvienam teātrmīlim, mazāk zināms ir fakts, ka ĢiT darbojas arī sociālu mērķu sasniegšanā.

Parunāsim ar foršajiem! © DIENA

Uzņēmēja Inga Muižniece (40), liekot lietā uzkrāto pieredzi no "pašas apakšas", izveidojusi veiksmīgu zvanu centru. No tā viņa tālāk attīstījusi sociālo uzņēmumu, kas ne vien nodrošina darbvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī palīdz vientuļajiem, ļaujot izrunāties.

Ieprogrammēt iespējas © DIENA

Elīna Ingelande (27) un Linda Sinka (26) iepazinās jauniešu līderības programmā, kurā arī izauklēta ideja par programmēšanas mācībām skolēniem. Tā tapis uzņēmums Learn IT, kas nu jau vairāk nekā 20 skolās bērniem piedāvā apgūt programmēšanu. Meitenes gan cer, ka drīz viņu biznesam nebūs jēgas, jo programmēšana būs iekļauta ikvienas skolas mācību programmā. Viņas ir pārliecinātas: tas ir jēdzīgs veids, kā izmantot tehnoloģijas savā labā.

Svaigs un ar sociālu ietekmi © DIENA

Elīna Novada (33) par savu uzņēmumu – interneta veikalu Svaigi.lv – ir stāstījusi gana daudz. Iedvesmojoties no tiešās pirkšanas kustības, pirms četriem gadiem viņa izveidoja tīmekļa vietni, kas pircējiem piedāvā vietējo bioloģisko zemnieku saimniecību produktus. Taču kopš šā gada sākuma Svaigi.lv ir arī sociālais uzņēmums. Ko tas nozīmē praksē, un vai tas mainījis biznesa būtību?

Jezupa kafijas skola © DIENA (2)

"Nebija miera," nepieciešamību darboties Lendžos skaidro Oskars Maculevičs (30), kurš pametis darbu kādā lielā telekomunikāciju uzņēmumā, lai kopā ar sievu un diviem bērniem atgrieztos mājās. Šeit – Rēzeknes pievārtē – top Kuup kafija, kas vienlaikus ir arī mēģinājums meklēt autentisko Latgales kafijas garšu.

Atvērta pieeja krāsām © DIENA

Uzņēmums Alina tapis, Solvitai Kostjukovai mēģinot biznesā iedzīvināt tēva inovāciju – jaunu tehnoloģiju, kas padara krāsas videi draudzīgākas un veselībai nekaitīgākas. Nu jau uzņēmums ne tikai iekarojis popularitāti Eiropā, bet skatās arī Amerikas virzienā.

Lai būtu nākamais Google © DIENA (4)

Nordigen dibinātāji Roberts Bernāns (31) un Rolands Mesters (29) izveidojuši palīgu bankām kredītu izvērtēšanā. Abiem uzņēmējiem ir pamats domāt, ka tieši viņu piedāvātais pakalpojums savā nozarē šobrīd ir vislabākais pasaulē.

Sēnes klausa mēnesim © DIENA (2)

Zemnieku saimniecībā Trubenieki Jānis Volksons (41) bijušo cūku fermu pārveidojis šitaku audzētavā, nodibinājis kontaktus ar Japānu un stāsta sēņu stāstus arī tūristiem.

Sparģeļu trakums © DIENA (1)

Lai gan varētu šķist, ka sparģeļi Latvijā ir pēdējo gadu modes kliedziens, patiesībā pašmāju virtuvē tie pazīstami jau sen. Mazzaru saimniecībā vērtē, ka tiem ir perspektīva un audzēšanu Latvijā noteikti varētu vēl attīstīt.

Investīciju tēlnieki © DIENA

Anatomy Next ir 2013. gadā dibināts uzņēmums, kura pirmais produkts bija anatomijas grāmata māksliniekiem. Šobrīd uzņēmums izaudzis jau līdz trim produktu līnijām – attīsta arī anatomijas simulatorus medicīnas studentiem un armijas mediķiem paredzētu neatliekamās palīdzības treniņu simulatoru.

Ozolzīles bez kofeīna © DIENA

Veselīgs un dabīgs produkts, kas nav zaudējis bērnības garšu. Tā par vecmammas pūra lādē atstāto cigoriņu kafijas recepti saka Alīdas kafejas zīmola saimniece Jolanta Kovnacka

Mieriņa bioloģiskā stratēģija © DIENA

Tas, ka jauniešiem laukos nav perspektīvas, ir mīts, uzsver bioloģiskās saimniecības īpašnieks Kārlis Mieriņš. Viņš ar ģimeni saimnieko Viļakas novadā, kur deviņdesmitajos gados vecāki par privatizācijas sertifikātiem iegādājušies zemi un sākuši attīstīt piena lopkopību. Kārlis īpašumu savā ziņā pārņēmis 2015. gadā, un nu viņa gādībā ir 90 hektāru zemes, 81 liellopa ganāmpulks un lieli plāni nākotnei.

Platforma atspērienam © DIENA

Interneta tehnoloģijām un informācijas aprites tīkliem ir neaptverami milzīgs un joprojām neprognozējams attīstības potenciāls. Tas padara pasauli arvien pieejamāku un rada iespējas vadīt projektus teju no jebkuras vietas uz zemeslodes, galvenais nokomplektēt labu darbinieku komandu. "Vēlme arvien iemācīties ko jaunu, atvērtība idejām un pieredzei, entuziasms, jauneklīga domāšana, spēja iet līdzi laikam ir īpašības, ko darbiniekos vērtēju visaugstāk," uzsver Gustavs Upmanis, interneta platformu Kurp es? un Visas iespējas vadītājs.

Personīgo vajadzību vadīta, Mazo lāču putras saimniece Laura Prūse kardināli mainīja dzīvi un radīja produktu, kas gan vizuāli, gan pēc satura atšķiras no veikalu plauktos ierastās, nozares milžu ražotās bērnu pārtikas.

Ja vien neesam saistīti ar akadēmisko dzīvi vai pastiprināti neinteresējamies par kādu no zinātnes nozarēm, visticamāk, nezinām, "kur tie zinātnieki dzīvo". Dobeles Dārzkopības institūts pēdējos gados arvien vairāk rīko dažādus publiskus pasākumus, un pētnieki paši dodas dārzā stāstīt, skaidrot un meklēt atbildes uz jautājumiem.

Padarot jau populāro uzkodu čipsus veselīgākus un neatkāpjoties no sava sapņa par ražotni, Jersikas čipsu saimnieks Artis Paeglis radījis produktu, kas nu jau pazīstams arī ārpus Latvijas.

Vaidavas ceramic ražotnes saimnieki un vadītāji Miks Balodis (38) un Guntars Sticers (40) pārliecina, ka keramika nebūt nav izgājusi no modes un arī mūsdienās var būt ne tikai kā dizaina priekšmeti. Viņu ražotās trauku kolekcijas atzītas Latvijas Dizaina gada balvas konkursā un arvien biežāk var pamanīt gan veikalu plauktos, gan sadzīves interjeros un virtuvēs.

Kārlis un Mārtiņš Dambergi Rīgu salīdzina ar cauriem zobiem, aicina atcerēties Raini un stāsta gan par līdzšinējo pieredzi ar koka mājām, gan to, kā būs atdzimt Āgenskalna tirgum.

Ja jānosauc latviešu nacionālais dzēriens, droši vien daudzi tiešām nosauktu alu. Taču jādomā, ka latvieši vēl aizvien ar to nelepojas. Pilīs un smalkās dinejās burbuļo franču šampanietis, un, kamēr visvairāk pārdotā alus vidū ierindojas tas, kurš ir plastmasas pudelēs un lielākā tilpumā un stiprumā, iespējams, atgriezt alum svinīgu svētku nozīmi ir grūti. Valmiermuižas alus saimniekam Aigaram Ruņģim ir sapnis to mainīt

Bērzu sulas ir viens no galvenajiem pavasara vēstnešiem, taču liels gods tām nekad nav ticis – pierasts, ka tās sapildītas necilos plastmasas iepakojumos, kas palikuši pāri no citiem dzērieniem. Ervīns Labanovskis (38) ar savu uzņēmumu Birzī šo tradīciju lauž un dzērienu pilda smalkās šampanieša pudelēs, kas savu vietu atrod arī restorānu plauktos.

No sapņa par ārstu var izaugt arī spa salons un sava kosmētikas līnija – ar savu pieredzi apliecina Līga Aizsila. Viņa pārliecinājusies, ka biznesā svarīga arī intuīcija un nepārtraukta vēlme izzināt, un savam salonam attīstības idejas smeļas arī eksotiskos ceļojumos.

Šodien