Izstādē Nomierināšanās, kas veidota īpaši Livonijas ordeņa pils telpām, eksponēti Māra Upzara jaunākie darbi, kuros tonālais līdzsvars redzami atspoguļots pat nosaukumā.

Izstāde apvieno trīs PAiR rezidencē strādājošu projekta ElektrON – dzintara nākotne mākslinieku — Ievas Vieses, Mikus Svikuļa un Zanes Zelmenes — darbus. Mākslinieki tika atlasīti atklātā konkursā, ko organizēja biedrība ASTE — Art, Science, Technology, Education.

Izstāde Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka) pievēršas domāšanas stāvoklim pirms skaidrības – brīdim, kurā intuīcija, pieņēmumi un vēl nepilnīgi formulētas idejas ir nozīmīgākas par stabilu un noslēgtu jēgu. Iedvesmojoties no A. A. Milna Vinnija Pūka maigās un nelineārās loģikas, izstāde aicina skatīt izpratni kā procesu, kas atklājas pakāpeniski caur pieredzi.

Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna mākslā ir bijis aktuāls jau kopš tā pirmsākumiem, taču tā izpausmes un interpretācijas bijušas ļoti dažādas. Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde pievēršas tautisko elementu lietojumam porcelāna priekšmetos, kas radīti 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Mākslas stacijā Dubulti izstāde notiek dramatiskā dialogā starp pirmo un otro stāvu. «Kas ir brīvība un kas ir ilūzija? Pirmajā stāvā būs milzīgs taurenis/tanks – skulptūra Tauriņa efekts. Un tieši tā pati forma, bet cits izmērs, pilnīgi cits materiāls būs otrajā stāvā. Viena un tā pati forma iedarbosies absolūti citādi,» skaidro Gļebs Panteļejevs, kura devums postpadomju monumentālajā tēlniecībā un stājtēlniecībā veido mūsu publiskās telpas identitāti.

Studiju gada noslēgumā Latvijas Mākslas akadēmija vērs durvis plašākai publikai, aicinot iepazīt dažādas mākslas un dizaina izpausmes formas, kas būs pieredzamas vairākās ekspozīcijās. Šī gada Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstāde Definīcija aicina apmeklētājus iepazīt jauno mākslinieku, dizaineru un audiovizuālās mākslas autoru noslēguma darbus, kuros tiek pētīts, ko mūsdienās nozīmē definēt un pārtaujāt — sevi, pasauli, attiecības, materiālus un laikmetu. Zem šī nosaukuma tiek apvienotas gan Diplomandu dienas, gan Dizaina dienas.

Paula Stradiņa Medicīnas muzejā būs skatāma izstāde Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks, kas uz pagātnes notikumu fona iezīmē mūsdienu medicīnas apsolījumus: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.

Izstāde veltīta literatūrzinātnieces un muzeju darbinieces Līvijas Volkovas piemiņai, uzsverot viņas neizmērojamo devumu latviešu literatūras vēsturei un pētniecībai.

Izstāde veltīta vienai no burvīgākajām un simboliskākajām Eiropas puķēm un iepazīstina ar daudzveidīgu atraitnītes zieda atveidojumu mākslas un sadzīves priekšmetos. Atraitnītes zieds atrodams interjera priekšmetos, traukos, pastkartēs un pat apģērbā. Izstādē plaši pārstāvēti priekšmeti no vairāk nekā divdesmit Latvijas muzejiem, kā arī privātkolekcijām.

Kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV, būs skatāma ikgadējā starptautiskā vizuālās mākslas konkursa Grata Balva 2026 izstāde Daudzslāņu patība: tikšanās ar citādo urbānajā telpā.

Tiecoties savienot mākslu, zinātni un garīgumu, pielietojot dažādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, Guna Ose radījusi mākslas darbu, kas uzrunā, raisa pārdomas un emocijas. «Šis mākslas darbs aicina skatītājus no jauna savienoties ar savu iekšējo bērnu un nepiepildītajiem sapņiem – tām magnētiskajām ilgām, kuras ķermenis tikai novēro. Tukšums ir kā neziņa, kas liek doties ceļā, sava es meklējumos. Katra līnija attēlo iespējamu pasauli, kurā katra izvēle rada jaunas realitātes,» par mākslas darbā iekodēto vēstījumu stāsta Guna Ose.

Vīvi Nora ir māksliniece, kuras radošie meklējumi ir izpaudušies vairākās disciplīnās: bērnu grāmatu ilustrācijā, grafikā un starptautisku ilustrāciju izstāžu kūrēšanā. Lai gan savas karjeras sākumposmā māksliniece strādāja bērnu grāmatu ilustrēšanā – formā, ko viņa joprojām augstu vērtē, pēdējos gados arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība viņas pašas grafikas darbiem.

Izstāde veltīta Aleksandra Čaka vasaras pieredzēm un pilsētnieka skatījumam uz lauku vidi, kur smaržas, krāsas un gaismas kontrasti pārtop liriskās noskaņās. Mākslinieces darbi atklāj līdzīgas sajūtu pasaules, kādas savā dzejā iedzīvinājis Čaks.

Izstādes centrā ir māksliniecisks pētījums par vizuālajiem arhetipiem, kas atrodas ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļu pamatā.