Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Portrets

Emociju mednieks © DIENA

Veicot gandrīz 30 gadu ilgu ceļu, 2016. gadā Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs loka šaušanas sacensībās debitēja Gints Jonasts. Pirms tam viņam sportā bijuši dažādi izaicinājumi, viņš bijis arī starp pirmajiem mūsu valsts paraolimpiskajiem atlētiem, kas veicis maratonu, tomēr visam pāri allaž bijusi Ginta vēlme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un uzturēties sabiedrībā, jo, kā pats saka, ja noslēgtos mājās, viņam nebūtu ne ģimenes, ne sporta, ne pilnvērtīga darba, kas ļauj nodrošināt līdzekļus ilgstošajam gatavošanās posmam Tokijas paraolimpiskajām spēlēm.

Sporta veids gribasspēkam © DIENA

2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija guva augstvērtīgus rezultātus šorttrekā, sasniedzot trīs vietas labāko vienpadsmitniekā un četras piecpadsmitniekā. Viena no galvenajām Latvijas talantu kalvēm šajā sporta veidā jau ilgstoši ir Ventspils, kur, iedvesmojoties no labākajiem, trenējas arī 15 gadu vecā Laura Petroviča. Viņa cer, ka šorttreks mūsu valstī kļūs arvien populārāks, un uzsver, ka tas patiks bērniem ar gribasspēku. Stāsta pati Laura!

Atgriešanās dzimtenē © DIENA

Sporta karjera ļauj daudzus gadus pavadīt ārzemēs, iepazīt citu kultūru un, iespējams, tur pat izveidot ģimeni. Dažreiz tas noved pie tā, ka latviešu sportistu bērni vairs nemāk latviešu valodu. Pēdējo nedēļu laikā dzimtenē atgriezušās divas piecu cilvēku ģimenes, kurās abi vecāki ir cieši saistīti ar sportu – bijusī Latvijas basketboliste ASV bija nodzīvojusi iepriekšējos 27 gadus, bet Latvijas handbolista ģimene Vācijā pavadījusi piecus gadus. Iepazīsimies, kā abas ģimenes nonāca līdz nozīmīgajam lēmumam pandēmijas laikā papildināt Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Sapnis kļūt neatkarīgai © DIENA(1)

Sapņos viņa staigā, bet reālajā dzīvē to nedara jau septiņus gadus. Divdesmitgadīgā Sanija Smildziņa pēc sporta sacensībās gūtas traumas ir piesaistīta ratiņkrēslam, bet tas nav liedzis kļūt par Norvēģijas čempioni paraolimpisko spēļu programmā iekļautajā ratiņregbijā. Atvest šo sporta veidu uz Latviju viņai vēl nav izdevies, bet tas joprojām ir starp nākotnes mērķiem. Vispirms gan jāiegūst autovadītāja apliecība un jākļūst neatkarīgai.

Vainšteina triumfam pasaules čempionātā – 20 © DIENA

2000. gada 15. oktobris Latvijas sportā ierakstīts zelta burtiem. Todien Francijā vienu no lielākajām uzvarām valsts vēsturē guva Romāns Vainšteins, kļūstot par pasaules čempionu šosejas riteņbraukšanas grupas braucienā. Paugurainajā 269 kilometrus garajā trasē kuldīdznieks, pateicoties Raivja Belohvoščika, Arvja Pizika un lietuvieša Raimonda Rumša pašaizliedzīgajam darbam, pārspēja lielvalstu zvaigžņotās komandas. Tomēr ceļš līdz triumfam bija sarežģīts un pārdzīvojumiem pilns. Neilgi pirms pasaules čempionāta no smagas slimības nomira sportista tēvs, bet atteikums startēt Sidnejas olimpiskajās spēlēs bija sadusmojis daudzus cilvēkus dzimtenē, kuri Vainšteinu sauca par valsts nodevēju. To viņa ģimene nav piedevusi joprojām.

Latvijas futbola cerību stars © DIENA(4)

Latvijas futbols atkal ir pārstāvēts Vācijas bundeslīgā. Pirms gandrīz desmit gadiem šajā spēcīgajā turnīrā vārtus sita daugavpilietis Artjoms Rudņevs, bet šoruden debiju sieviešu čempionātā piedzīvoja ilūkstiete Sandra Voitāne, sniedzot cerības, ka varbūt tieši viņa palīdzēs futbolam Latvijā atgūt spozmi.

Motivācija kļūt izcilākam. Saruna ar treneri Edgaru Kļaviņu © DIENA

Viņš nebija izcils sportists, bet debiju paraolimpiskajās spēlēs piedzīvoja 80 tūkstošu skatītāju klātbūtnē. Edgars Kļaviņš nopietni sportot sāka vien vidusskolas pēdējā klasē, ātri spējot gūt augstus rezultātus starp vājredzīgajiem. Tomēr sportiskā karjera viņam tikpat strauji noslēdzās, un šobrīd Edgars ir pieprasīts bērnu treneris, kā arī pandēmijas laikā radījis uzņēmumu, kas pārdod attīstošās bērnu rotaļlietas.

Svētais Ikers © DIENA(3)

Futbola bučus uz vadža šovasar kāra ikoniskais spāņu vārtsargs Ikers Kasiljass, kurš ar savu sniegumu vairāk nekā divdesmit gadu garumā priecēja vairākas sporta karaļa cienītāju paaudzes. Jau 18 gadu vecumā viņš tika iemests karaliskā Spānijas kluba Madrides Real vārtos un bija stabila vērtība tajos vairāk nekā pusotru desmitgadi, kopā ar komandu izcīnot piecus Spānijas čempiona titulus un trīs reizes triumfējot UEFA Čempionu līgā. Kasiljass Spānijas valstvienības kapteiņa lomā veicināja "sarkanās fūrijas" dominanci Eiropas un pasaules futbolā, kur tā triumfēja trīs lielajos turnīros pēc kārtas - 2008. un 2012, gada kontinenta meistarsacīkstēs, kā arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņā. Karjeras laikā vārtsargs aizvadīja 1119 spēļu profesionālā līmenī un var lepoties ar 24 trofejām dažādos turnīros.

Talants no ārzemēm © DIENA(4)

Latvijas sportā nav trūcis gadījumu, kad nacionālajās izlasēs ielauzušies latviešu izcelsmes atlēti, taču pārsvarā gadījumu ātri vien pačibējuši no horizonta. Svaigas vēsmas iepūtušas arī futbolā, kur ambiciozi sevi pieteicis Londonā dzimušais Deivids Titovs. Šobrīd jaunietis Īrijā sper pirmos soļus pieaugušo futbolā, taču uzstādījis mērķi jau drīzumā atgriezties Anglijā un cīnīties par iespēju spēlēt mūsu nacionālās izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča virsvadībā.

Ar pasaules labākajiem © DIENA(1)

Paša muļķības dēļ nepilnu 20 gadu vecumā gūstot dzīvi izmainošu traumu, Kārlim Podniekam rokas nenolaidās, un viņš dzīvo ar domu – ja pats iekūlies, pats arī tiec ārā no problēmām. Šobrīd Kārlis spēlē pasaules spēcīgākajā ratiņbasketbola klubā, kura rindās divu sezonu laikā zaudējumus nav piedzīvojis, un aicina ikvienu atrast kaut ko tādu, kas dzīvē aizrauj.